Foto: Peter Milto/SHUTTERSTOCK

Kaimiņa mežs pie robežas. Cik tuvu drīkst stādīt kokus? 0

Jaunais īpašnieks, iegādājoties zemi, šopavasar 3 ha platībā sastādīja egļu mežu gar pašu robežu (atstāts pusmetrs no vidus). Ar laiku šie koki saaugs, saknes ies manā teritorijā. Bet es savā zemē audzēju kultūraugus! Kādā attālumā drīkst stādīt mežu no kaimiņa robežas? Turklāt kaimiņa daļā ir arī saauguši latvāņi, kas virzās uz mūsu pusi. ARVĪDS NERETĀ

Reklāma
Reklāma

Cietīs abi

Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
Kā tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Kokus nedrīkstēja stādīt tik tuvu, vajadzēja atkāpties vismaz 1 m attālu no robežas. Civillikums nosaka, ka robežstigai (īpašuma robežai) mežā jābūt pārskatāmai 1 m platumā no katras robežas puses. Tas nozīmē, ka abi divi īpašnieki ir atbildīgi par robežstigas uzturēšanu kārtībā – katrs uz savu pusi pa vienam metram.

Robežstigai jānodrošina redzamība starp divām blakusesošām robežzīmēm. To ierīko, iezīmējot ar noturīgu krāsu robežstigu norobežojošos augošos kokus.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pieaugušu egļu saknes augsnes virskārtā sniedzas 4–5 un pat vairāk metru attālumā no koka. Lauku drīkst uzart līdz pat robežai, bet koku saknes tad, saprotams, cietīs. Ja augsni regulāri apstrādās vai vēl jo vairāk – apsmidzinās ar herbicīdiem, egles malējā rindā ar laiku sāks nīkuļot, tostarp noēnos kultūraugus. Turklāt papildus sakņu konkurencei un noēnojumam egļu nobiras – vecās skujas – paskābinās augsni piegulošajā laukā. Šajā situācijā cietēji būs abi īpašnieki,” uzsver LVMI Silava vadošais pētnieks, mežzinātņu doktors Kaspars Liepiņš.

Par latvāņiem jāziņo

“Ja zemes īpašnieks piefiksējis, ka kaimiņš savā teritorijā neierobežo Sosnovska latvāni un tas arvien tālāk izplatās ar sēklām, viņš var vērsties Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) ar iesniegumu. Reaģējot uz šo ziņojumu, VAAD speciālisti dosies pārbaudē, pēc tam izteiks brīdinājumu zemes īpašniekam vai piemēros naudassodu,” informē VAAD Augu karantīnas departamenta kaitīgo organismu ierobežošanas darba grupas vadītāja Līga Grišāne.

Valsts meža dienesta Mežsaimniecības daļas vecākā referente Lilija Sudraba atzīst: “Latvāņi ir liela problēma – to ierobežošana un iznīdēšana ir darbietilpīga un veselībai bīstama. Tomēr, ieaudzējot egļu mežu, var kavēt šo nezāļu izplatību, jo skujkoki paaugoties ar savu blīvo un zemo vainagu palīdz apturēt latvāņu vairošanos. Citādi ir lapukoku mežos: tiem vainags ir augšpusē, un latvāņi parasti skrien arī mežā. Tad īpašniekam nepārtraukti jāpiestrādā – platība vai nu jānogana, vai arī jānopļauj.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.