Mežs nav rudzu lauks. Kā nekļūdīties mežizstrādātāja izvēlē? 0
Atbildīga saimniekošana mežā sākas ar koku ciršanas metodes izvēli, un kailcirte nav vienīgais veids, kā apsaimniekot meža īpašumu. To var darīt arī ar izlases cirti. Turklāt tā nav obligāti jāveic pašam īpašniekam.
Uzņēmuma “BSW Latvia” koksnes iepirkuma daļas vadītājs Juris Menniks, skaidrojot koksnes cenas ietekmējošos faktorus, atzina, ka kokmateriāli arvien biežāk tiek izmantoti māju būvniecībā un ikdienā. “Arī māju apsildīt ar koksni ir videi draudzīgi,” piebilst J. Menniks. “Līdz ar to koksne tirgū kļūst arvien pieprasītāka. Patēriņam augot, palielinās arī cena.” Tā kā Latvijā ražošanas jaudas ir lielas, arī pieprasījums pēc koksnes – gan zāģbaļķiem un papīrmalkas, gan taras klučiem – ir ļoti liels. Pat malka ir salīdzinoši dārga, piebilst J. Menniks. “Šobrīd cenas ir sasniegušas savu augstāko līmeni pēdējo desmit gadu laikā,” norāda J. Menniks. “Dažās pozīcijās zāģbaļķi ir sasnieguši pat 90 eiro robežu.”
Jāveic cenu aptauja
Latvijas skuju koks ir ļoti kvalitatīvs. Mūsu kokiem augot boreālā meža joslā, tā stiprība atbilst visaugstākajām būvniecības normām, tas nozīmē, ka kokmateriāls ir spējīgs izturēt lielākas liekšanās slodzes nekā dienvidos augušie koki. “Vairāk uz ziemeļiem no mums koki aug lēnāk, koksne ir blīvāka, skaista, bet diezgan cieta un trausla. Noteiktās slodzēs salūst. Līdzīgi ir arī uz dienvidiem no Latvijas, kur koki aug strauji. Koksne nav tik blīva un ir salīdzinoši mīksta, tā liecas un lūst.”
Vai meža īpašniekam cirst ziemā, kad labāka kvalitāte, un pieturēt līdz labākai cenai? “Protams, vislabāk cirst ziemā, augsne ir sasalusi, viegli izstrādāt. Bet ziemā būvniecība nav tik aktīva. Ja ziemā piebremzējas pārdošana, bet palielinās mežizstrādes apjomi, tad cena samazinās,” sezonālo ietekmi uz koksnes cenām skaidro J. Menniks. “Vislabāk pavērtēt, kādas ir cenas. Ja grib pārdot mežu vai cirsmas zāģbaļķu veidā, jāsazinās ar pircējiem. Proti, jāveic cenu aptauja,” rosina J. Menniks. “Mežs jau nav rudzi, kas jānopļauj trīs nedēļu laikā. Ja vari pagaidīt līdz labākai cenai, tad dari to. Tie mežu īpašnieki, kas nav zāģējuši mežu, manā skatījumā ir ieguvēji.” Iepriekšējās ziemās cena nekritās, bet šogad, prognozē J. Menniks, noliktavas arī citur Eiropā ir diezgan piepildītas ar zāģmateriāliem un, iestājoties ziemai, dēļu tirgū notiek cenu samazināšana. “Tā vien šķiet, ka papīrmalkas un zāģbaļķu cenas samazināsies,” piebilst pārstrādātājs. Cik ilgi, to grūti prognozēt, jo, iespējams, tuvāk pavasarim palielināsies pieprasījums un tad cena kāps.
Cirst pašam vai pārdot tālāk? “Bieži vien cirsmu ir izdevīgāk pārdot kādam stabilam meža izstrādātājam ar labu reputāciju. Tā var dabūt lielāku cenu, nekā cērtot pats,” uzskata J. Menniks. “Viņiem arī ir konkurence. Un līdz ar to bieži vien var piedāvāt augstas cenas, jo viņiem ir sava transporta loģistika, kas ļauj sakombinēt puskravas. Bieži vien ir labākas cenas zāģbaļķiem, jo nolīgtas līdz gada beigām.” Mežu īpašnieki katru dienu saņem piedāvājumus nocirst viņu mežu. Kā nekļūdīties mežizstrādātāja izvēlē? J. Menniks ierosina vispirms veikt meža profesionālu novērtēšanu – kas tajā mežā ir iekšā, kāda ir meža koksnes vērtība. “Un tad šo papīru ar kadastra numuru, lai zinātu, kur tas mežs ir, piedāvāt Top 10 mežizstrādātājiem. Aizsūtīt viņiem piedāvājumu.” Proti, J. Menniks rosina veikt cenu aptauju un uzmanīties no tā sauktajiem īpašajiem piedāvājumiem.
Līgumu ar mežizstrādātāju lasiet uzmanīgi!
Parasti viens no argumentiem izlases cirtes noliedzējiem ir tas, ka šis koksnes ieguves veids piemērots īpašumiem, kuros saimnieks var apstaigāt katru koku, izvēloties, kuru cirst, kuru ne. Taču R. Mežakam ir cita veida saimniekošanas pieredze. “Es savos īpašumos uzticu darbus profesionālai mežizstrādes kompānijai. Ir jābūt, protams, stingri noteiktiem kritērijiem, visam jābūt apzīmētam, kur būs ceļi, ko darīs ar zariem, lai izstrādi var veikt kvalitatīvi,” uzsver meža demonstrējumu teritorijas Pūpoli pārvaldnieks Raimonds Mežaks. Demonstrējumu teritoriju veido Vecumnieku nov. Kurmenes pag. saimniecība Pūpoli, Neretas nov. Mazzalves pag. saimniecība Alksnāji un Jaunjelgavas nov. Jaunjelgavas pag. saimniecība Renderi. Kopējā demonstrējumu teritorijā ietilpstošo saimniecību zemes platība ir 37,6 ha, no tiem 23 ha aizņem meža zemes, kur valdošās koku sugas ir bērzs, baltalksnis, apse, melnalksnis, priede un egle. Vidēji katru gadu demonstrējumu teritorijā izcērt ap 60 m3 koksnes. Iegūst zāģbaļķus, taras koksni, papīrmalku un malku.
“Svarīgs aspekts, uzticot mežizstrādi citam, ir līgums. Niecīgākā kļūda tajā var izmaksāt vairākus tūkstošus. Prakse rāda, ka īpašniekam var rasties pat 20 vai 30 tūkstošu lieli zaudējumi tikai tāpēc, ka viņš nav uzmanīgi izlasījis noteikumus, kurus rakstījis mežizstrādātājs. Loģiski, ka tur būs iekļautas izstrādes veicēja intereses,” brīdina R. Mežaks.
Pirms slēdz darījumu par mežizstrādi, R. Mežaks iesaka iegūt atsauksmes par uzņēmēju. Latvijā ir apmēram 200 mežizstrādātājas kompānijas, un ne visas ir godprātīgas. “Ir tādas, kas likvidējas un atveras ar jaunu nosaukumu, tāpēc ir svarīgi papētīt atsauksmes. Ideāli, ja varat sarunāt ar kādu īpašnieku, kura mežā viņi ir strādājuši, lai novērtētu kvalitāti, īpaši izlases un kopšanas cirtēs. Vai nav par daudz izretināts, vai kokiem nav bojājumu, vai nav zāģēts, kur to nevajag darīt.”
Pirms izstrādes parasti tiek slēgts standartlīgums – izstrādātājs ierodas pie īpašnieka, nereti vakarā, ieraksta kubikmetrus un steidzina līgumu parakstīt, jo nav laika gaidīt. “Es tā parasti nedaru, bet lūdzu līgumu atsūtīt pa e-pastu. Tad es mierīgi no rīta, nevis vakarā, kad esi noguris un lielāka iespēja kļūdīties, izskatu un papildinu,” pieredzē dalās R. Mežaks.
Piemēram, līgumā ierakstīts “ievērot normatīvo aktu prasības”. Šim teikumam R. Mežaks aicina pievērst uzmanību, jo tam var būt sekas, un nosaukt precīzi, kuri normatīvie akti jāievēro. “Ir redzēti līgumi, kur rakstīts, ka par normatīvo aktu ievērošanu atbild pats meža īpašnieks,” piebilst R. Mežaks. “Tas nozīmē, ka izstrādes kompānija var zāģēt, kā ienāk prātā, jo par visu atbild īpašnieks. Cietumā jūs neliks, bet, piemēram, kopšanas cirti pārretinot, mežam nodarīto zaudējumu aprēķins būs 1000 eiro par kvadrātmetru. Rēķiniet paši.” Tāpēc R. Mežaks iesaka nežēlot juristam 50 vai 100 eiro par līguma sagatavošanu, lai nejauši neieliktu galvu cilpā.
Dabai draudzīgie meža atvērumi
Gudrs saimnieks sapratīs, ka mežs ir dabas sistēma, kas veidojusies 80 vai 90 gadus, līdz ir gatava ciršanai. Mežs ir mājas daudzām dzīvajām radībām, tāpēc ir jādomā, ko cirtīs šodien, ko pēc desmit gadiem, aicina Pasaules dabas fonda direktors, Meža programmas vadītājs Jānis Rozītis. “Kailcirte ir vienkāršāka saimniekošana, uzreiz lielāka koksnes masa. Bet jo mazāks meža īpašums, jo vairāk jādomā, kā nodrošināt nepārtrauktu ienākumu plūsmu. Mazā īpašumā kailcirte nav risinājums, vienreiz nocērtot kokus, iegūst 20, varbūt 40 tūkstošus eiro, bet pēc mirkļa naudas vairs nebūs. Arī meža nebūs. Izlases cirte nav mērķis, tas ir tikai instruments, lai kaut ko sasniegtu – skaistu ainavu, daudzveidīgu vidi –, vai arī tas ir ekonomiskāk nekā kailcirte. Izlases cirte nozīmē regulārus ienākumus, nemazinās meža vērtība, ir nepārtrauktas koksnes ieguves iespēja, piemērošanās tirgus situācijai. Kailcirte visas šīs iespējas izslēdz.”
Ko nozīmē izlases cirte? Tas nozīmē, ka pretstatā kailcirtei kokus izcērt nelielā platībā un noteiktā daudzumā. “Strādājam ar atvērumiem, un vēlams ārpus tiem mežā neiejaukties,” uzsver J. Rozītis. Atsevišķi novērojumi pierāda, ka atvērumu (10 x 10 m) klātbūtne nav pietiekama atjaunošanās procesam. Priežu mežaudzēs atvēruma lielums varētu būt līdz 0,1 ha, bet egļu – 0,01–0,04 ha. Svarīgi ir novērtēt arī sānu gaismas daudzumu, tāpēc atvēruma malās ir jāveic arī atsevišķu koku izciršana, lai nodrošinātu jaunajiem kociņiem nepieciešamo gaismu.
Lai mežaudzē saglabātos stabils koksnes pieaugums, kā arī būtu nodrošināta pastāvīga dažādu sortimentu pieejamība un jaunāko koku turpmākā attīstība, tajā jābūt dažāda vecuma un augstuma kokiem. Plānojot meža apsaimniekošanu, jāņem vērā īpašumu robežas. Blakus esošas kailcirtes var veicināt vējgāzes. Jo mežs ir dabiskāks, jo labāk tas var pārciest dažādas dabas kataklizmas. Jo vienveidīgāks mežs, jo tas vairāk var ciest no kaitēkļiem, slimībām.
Dabiskā mežā svarīgi, lai augtu dažādu caurmēru un dažādu sugu koki. Ja tomēr kailcirte ir veikta? Jāveido mistraudze, proti, dažādas sugas, jāsaudzē paauga un jāskatās perspektīvais otrais stāvs, nodrošinot pietiekamu gaismu jaunajiem kociņiem.
Izlases cirte
-Apsaimniekojamā vienība ir koki vai koku grupa, nevis nogabali.
– Nepārtraukts meža klājums – platībā pastāvīgi ir koki, nav plašu izcirtumu.
– Uzlaboti augšanas apstākļi nākotnes kokiem.
– Koku vecuma, augstuma un sugu grupu dažādība platībā.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
