Mežs nav atkritumu izgāztuve! 6
Latvijas valsts mežos izmestais atkritumu apjoms ir ievērojami audzis – ja 2022. gadā no AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajiem mežiem tika izvesti 1296 kubikmetri atkritumu, tad pērn tie bija jau 1724 kubikmetri jeb par 33% vairāk, informē LVM infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs Kaspars Kristiņš.
Pēdējo piecu gadu statistika liecina, ka puse jeb 46% no mežā izmesto atkritumu apjoma ir sadzīves atkritumi, 18% – būvgruži , auto riepas – 16%, auto daļas – 13%, savukārt šīferis 6% un citi bīstamie atkritumi 2%.
Kaspars Kristiņš stāsta, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būtiskākais mežā izmesto atkritumu apjoma pieaugums fiksēts Zemgales, bet samazinājums – Dienvidlatgales reģionā. Zemgalē būvgružu ziņā jo īpaši izcēlusies Bauskas pilsētas apkaime. “Diemžēl cilvēki pēc remontiem vai privātmāju būvniecības būvgružus mēdz vest uz mežu,” uzskataKaspars Kristiņš.
Taujāts, kāds gan varētu būt iemesls šādai rīcībai, LVM infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs teic, ka acīmredzot daļai cilvēku tas liekas normāli, jo “priekš kam gan jāmaksā par atkritumu vešanu uz poligonu, ja kāds cits pēc tam atnāks un visas mežā izmestās drazas savāks.”
Arī mežam ir savi “melnie punkti”
Lai arī vecās autoriepas var nodot speciālos pieņemšanas punktos, turklāt ik gadu ir akcijas, kuru laikā riepas utilizācijai var nodot bez maksas, rudeņos un pavasaros meža apsaimniekotājiem visā Latvijā problēmas sagādā mežā pretlikumīgi izmestie auto riepu kalnu. Kaspars Kristiņš lēš, ka visticamāk šos posta darbus veic kādi nelegālie autoservisi. “Riepas tiek izmestas vārda tiešā nozīmē kalniem. Acīmredzot tās kādos piemājas vai nelegālos servisos tiek uzkrātas un tad atvestas uz mežu izmest. Nereti šīs nolietoto riepu kravas tiek izgāztas turpat ceļmalā,” tā Kaspars Kristiņš. Viņš atklāj, ka meža piegružotājiem ir arī savas iecienītās vietas, kuru tuvumā LVM uzstāda novērošanas kameras. “Mēs šīs vietas saucam par melnajiem punktiem un jāiegulda liels darbs, lai šos atkritumu izmetējus pieķertu pie rokas.”
Visaktīvākie meža piecūkotāji kļūst tieši pavasaros. Ja rudenī vairāk tiek izmestas organiskās vielas, tad pavasarī līdz ar rosības atsākšanos vasarnīcās un mazdārziņos, uz mežu ceļo pamatīgi sadzīves atkritumu un būvgružu kalni. LVM šo nelikumīgi izmesto atkritumu savākšanai saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu prasībām primāri piesaista pašvaldības atkritumu apsaimniekotājus, tie ir komersanti, kas uzvarējuši attiecīgās pašvaldības konkursā par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, kā arī iepērk ārpakalpojumu. “Ne visas pašvaldības cenrādī paredzējušas arī tādu pozīciju kā lielgabarīta atkritumu savākšana meža teritorijā, pašvaldības iepirkumi orientēti uz konkrētām mājsaimniecībām, nevis uz visu novada teritoriju. Tāpat arī ne visiem apsaimniekotājiem ir šo darbu veikšanai piemērota tehnika. Tādos gadījumos sludinām atklātus konkursus un piesaistām ārpakalpojuma sniedzējus. Latvijā nav daudz tādu komersantu, kuriem ir atkritumu pārvadāšanas un nodošanas atļauja, kā arī tam nepieciešamā tehnika. Tas viss ietekmē arī pakalpojuma cenu,” skaidro Kaspars Kristiņš. Vidēji gadā par mežā izmesto atkritumu savākšanu LVM nākas iztērēt 113 tūkstošus eiro.
Par atkritumu izgāšanu mežā sods līdz 1000 eiro
Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības, bet sadzīves atkritumu savākšana un noglabāšana ir atkritumu savākšanas uzņēmumu ziņā. Tomēr problēma ir tā, ka ne visi iedzīvotāji, jo īpaši nomaļās privātmājās dzīvojošie, līgumus par atkritumu savākšanu ir noslēguši un tādēļ mierīgu prātu savus sadzīves atkritumus izber mežos, ceļmalās, atklātu ūdenstilpju tuvumā un citās neatļautās vietās. Tomēr būtiski zināt, ka atkritumu izmešana mežā ir pretlikumīga un vainīgās personas tiek sauktas pie administratīvās atbildības. Fiziskas personas var tikt sodītas ar naudas sodu no 70 līdz 1000 eiro, bet juridiskai personai sods ir no 250 līdz 2800 eiro. Tāpat vainīgajiem jāatlīdzina arī LVM ar atkritumu savākšanu radītie zaudējumi.
Diemžēl pagaidām daudziem meža piemēslotājiem izdodas izsprukt cauri sveikā. Pēdējo gadu laikā lielākais naudas sods privātpersonai par LVM apsaimniekotajā mežā izmestiem atkritumiem piemērots 500 eiro apmērā. Savukārt pērn par meža piemēslošanu LVM Ziemeļkurzemes reģionā ar sadzīves atkritumiem un būvgružiem, LVM sadarbojoties ar Valsts policiju, tika sodītas trīs vainīgās personas, katrai piemērojot 250 eiro lielu naudas sodu.
Apzinīgie meža apmeklētāji, pamanot nelegālo sadzīves atkritumu, riepu, dažādu rūpniecisko un citu atkritumu izgāšanu mežā, var informēt Valsts vides dienestu ar mobilās lietotnes “Vides SOS” starpniecību. Šajā lietotnē saņemtie ziņojumi tiek nodoti atbildīgajām iestādēm, visbiežāk – pašvaldībām un mežu apsaimniekotājiem. Turklāt “Vides SOS” atbildīgajiem dienestiem ļauj saņemt arī vietas attēlu un precīzas tās koordinātes.
