Mežs ir vērtība. Ko tās saglabāšanai dod dalība kooperatīvā? 0
Latvijā ir ļoti daudz privāto meža īpašnieku pilsētnieku, kuri nedzīvo sava īpašuma tuvumā, tāpēc nespēj paši to uzraudzīt un apsaimniekot. Arī lielam skaitam zemnieku mežs nav prioritāra darbības joma. Ja cilvēkam pietrūkst laika un zināšanu, lai pilnvērtīgi saimniekotu, ir vērts darbu organizēšanu uzticēt meža īpašnieku kooperatīviem.
Neliela koksnes apjoma pārdošana vai pakalpojumu pirkšana pēc reklāmas sludinājuma vienmēr ir liela loterija, jo pretī, iespējams, būs uzņēmēji, kas uz meža īpašnieku skatīsies kā uz viena darījuma klientu, kurš nepārzina tirgus situāciju un nepazīst drēbi.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks stāsta, ka Latvijā jau trīs gadus pastāv piecas mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības – “L.V. Mežs” Inčukalnā, “Mežsaimnieks” Alsungā, “Vidzeme” Madonā, “Vidzemes ekomežs” Līgatnē un “Ūsiņš” Ogrē. Dažas no tām jau iekarojušas uzticību.
Kļūstot par kooperatīva biedru jeb līdzīpašnieku, cilvēks sava meža apsaimniekošanu var uzticēt speciālistiem. Viņam vairs nav jāuztraucas, ka kaut kas svarīgs tiks nokavēts vai neziņas dēļ nepareizi izdarīts. Nereti kooperatīvu rīcībā nonāk privātie meži, kuros 15–20 gadu nekas nav darīts, taču īpašnieki vienā brīdī nobrieduši kaut ko sākt… Pat ja šādi meži reizēm atgādina brikšņus, tiem joprojām var būt liela ekonomiskā vērtība. To vietā iestādot kvalitatīvu mežu, saimnieki iegūst labumu ilgtermiņā. Turklāt ne jau katram pietiek laika sekot līdzi, piemēram, likumdošanas pārmaiņām vai Eiropas Savienības atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Kooperatīva biedri tiek regulāri informēti bez maksas, pēc tam katram ir iespēja pašam izsvērt, kas no iegūtās informācijas svarīgs tieši viņam.
Kooperatīva biedriem ir vairāki finansiālie ieguvumi. Ar 50, 200 vai 300 m3 koksnes meža īpašnieks nebūs interesants partneris. Taču, saliekot šos apjomus kopā, veidojas liels ciršanas apjoms, līdz ar to pircēji kooperatīvu uzskata par svarīgu, prognozējamu un regulāru sadarbības partneri. Kooperatīvi patlaban jau spēj startēt pašvaldību izsludinātajos konkursos kurināmās malkas piegādei un nodrošināt pircējiem regulāras piegādes. Protams, kooperatīvi ir ieinteresēti palielināt biedru skaitu, tādējādi kāpinot savu apgrozījumu.
Katrā kooperatīvā norēķinu kārtība ar meža īpašnieku var atšķirties. Piemēram, MPKS “Mežsaimnieks”, kurā dalībnieku skaits sasniedzis jau 58 (salīdzinājumam pērn bija 32), par mežizstrādes darbu organizēšanu un uzraudzību ietur 4–7% no galarezultātā īpašniekam izmaksājamās summas (jo tā lielāka, jo mazāks ieturējuma procents). Īpašniekam ir iespēja sekot līdzi visai cirsmas naudas plūsmai – gan cik saņemts par pārdotajiem materiāliem, gan kam tie pārdoti, gan cik samaksāts strādniekiem par darbu. Kooperatīvs “Mežsaimnieks” pašlaik jau kļuvis pamanāms tirgus spēlētājs, jo katru mēnesi tirgū pārdod 2000–3000 m3 koksnes, kas pieder tā biedriem.
– Jāsaprot, ka šajā nozarē ir arī daudz risku, jo kokmateriāli ir grūti izmērāma un izsekojama prece. Meža apsaimniekošana, tāpat kā bankas, ļoti lielā mērā ir uzticēšanās bizness. Šī uzticēšanās ir vērtība, ko kooperatīvi nevar atļauties zaudēt, – rezumē Arnis Muižnieks.
