Vīrs zina, kā panākt, lai mežs tā saimniekam nestu peļņu un labprāt dalās zināšanās 9
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Katram no mums mežs nozīmē kaut ko citu. Kādam tā ir sēņošanas un ogošanas vieta, citam ainavas sastāvdaļa, dzīvotne putniem un meža dzīvniekiem. Taču meža īpašniekam tas visupirms ir ienākumu avots un tikai pēc tam sēņošanas un ogošanas vieta, un, jā, arī dzīvnieku un putnu mājas, ko meža īpašnieks lieliski apzinās.
Mežsaimnieks Pēteris Vīrs, kurš ikdienā strādā SIA Latvijas mežs un ir meža resursu iepirkuma vadītājs, zina, kā panākt, lai mežs tā saimniekam nestu peļņu.
Pēteris maģistra grādu ieguvis Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātē un iepazinis ziemeļvalstu mežsaimnieku pieredzi. Arī viņa ģimene apsaimnieko ap desmit hektāru meža.
Viņš zina atbildi uz jautājumu, kā izdevīgāk, piemēram, egļu audzi izaudzēt līdz 81 gada vecumam un cirst saskaņā ar ciršanas vecumu vai izmantot iespēju, ko radījuši grozījumi Ministru kabineta noteikumos, un vadīties pēc cērtamo koku skaitliskās vērtības.
“Turpmāk caurmēru skaitliskās vērtības Latvijā tiek noteiktas neatkarīgi no bonitātes, un priedei būs 30 cm, eglei 26 cm, bērzam 25 cm. Tas nozīmē, ka ciršanas caurmēri ir samazināti tikai dažās bonitātēs.
Piemēram, trešās bonitātes bērzu audzēs ciršanas caurmēri ir nevis samazināti, bet palielināti. Savulaik ciršanas caurmēri tika noteikti IA, I, II un III bonitātei. Līdz ar to apgalvojums, ka tiks cirsti tievāki koki, pilnībā neatbilst patiesībai, – III bonitātes audzēs tiks cirsti resnāki koki,” skaidro mežsaimnieks.
Noteikumu grozījumu mērķis ir ļaut meža īpašniekam cirst agrāk un līdz ar to mežu izmantot intensīvāk, atjaunojot ar labu stādāmo materiālu, lai to atkal nocirstu agrāk. Saimnieciskais mežs pēc būtības maz atšķiras no labības lauka. Atšķirīgi ir ražas novākšanas laiki.
Kā tas izskatās naudiskā izteiksmē
Piemēram, patlaban egle (uz celma) maksā 80 eiro/m3 – tā ir summa, ko meža izstrādātājs maksā meža saimniekam, un tajā nav iekļautas mežizstrādes izmaksas, ko sedz izstrādātājs. Uz viena hektāra pēc ciršanas vecuma 81 gads ļoti labā audzē ir 350 m3 koksnes (krāja).
350 x 80 = 28 700 eiro. Šādas egles parasti ir ap 40 cm caurmērā. Cērtot pēc caurmēra, pastāv iespēja cirst 51 gada vecumā, ja esi labs mežsaimnieks un visu esi izdarījis pareizi.
Egles ir sasniegušas 26 cm caurmēru, protams, kāds koks ir tievāks, cits resnāks. Krāja, protams, nav tik liela. Vienā hektārā būs ap 330 m3 koksnes. Cena (uz celma) – 75 eiro/m3, jo būs vairāk papīrmalkas. 330 x 75 = 24 750 eiro.
Raugoties uz galīgajiem cipariem, izdevīgāk šķiet audzēt vēl 30 gadu. Taču jāsaprot, ka nākamajos 30 gados audze uzģenerē vien nepilnus 4000 eiro no hektāra. Tas nav liels ieguvums, īpaši ņemot vērā riskus, kas šādu egļu audzi apdraud.
No biznesa viedokļa: viena hektāra egļu audzes ierīkošana izmaksā ap 1400 eiro (augsnes sagatavošana, stādi, stādīšana, pirmās agrotehniskās kopšanas). Tas ir saimnieka ieguldījums, kas arī nes augļus.
Audzējot 81 gadu un saņemot 28 700 eiro, procentu investīcijas atmaksāšanās likme jeb procentu likme ir 3,77% gadā. Audzējot 51 gadu un saņemot 24 750 eiro, tie ir 5,8% gadā.
Tā ir daudz izdevīgāka investīcija. Tāpat pirmajos 50 gados parasti ir divas krājas kopšanas cirtes (pie 11 m augstuma 1. krājas kopšana, pie 20 m – 2. krājas kopšana), kas arī ienes naudu.
Tie jau ir ievērojami ieņēmumi, ņemot vērā pašreizējo papīrmalkas cenu. Otrajā krājas kopšanas cirtē būs arī sīkbaļķi, skaidro Pēteris Vīrs.
Diemžēl situācijā, kad koki ir 50 gadu veci, bet caurmērs vēl nav sasniegts un pēc vecuma audzi nedrīkst nocirst, īpašnieki izvēlas veikt vēl vienu krājas kopšanas cirti.
Šāda novēlota krājas kopšanas cirte noved pie papildu kukaiņu piesaistes, sabojātas augsnes virskārtas, bojātām saknēm, kas paātrina audzes sabrukšanu.
Audzējot kokus līdz 81 gada vecumam, mežu cirtīs mazbērni, audzējot līdz 51 gadam – bērni. Naudas apgrozījums ir ātrāks. Par labu investīciju uzskata tādu, kas ātri atmaksājas un kam ir augstāka procentu likme.
Aprēķinos var izmantot pašreizējās cenas, taču koks ir dabai draudzīgs būvmateriāls, tāpēc tas būs populārs arī pēc ļoti ilga laika, un tā cena var tikai pieaugt.
Kādi ir riski
30–40 gadu vecām egļu audzēm, kad eglēm jau sākuši atzaroties stumbri, bet vēl ir mīksta miza, to mēdz apgrauzt brieži. Stādot pēc caurmēra cirstu audzi, izmanto labāku stādmateriālu un stāda retāk.
Līdz ar to koki atzarojas vēlāk, un, kad pie stumbra ticis klāt briedis, jau sākusi veidoties kreves miza, kas briedim negaršo. Citu apdraudējumu nav. Koks tāpat kā jauns cilvēks ir spēcīgs un ar visu tiek galā.
Savukārt pēc 40–50 gadu vecuma viens no būtiskākajiem riskiem ir egļu astoņzobu mizgrauzis. Tas spēj audzi pārvērst malkā dažās nedēļās. Un nevajadzētu sevi mierināt ar domu, ka malkai patlaban ir augsta cena. Ne jau tāpēc tiek stādīts mežs.
Vēl viens risks ir sakņu trupe, arī vējgāzes. Jā, stipra vētra var izgāzt arī jaunākus kokus, taču iespējamība, ka tāda var būt 80 gadu laikā, ir lielāka nekā 50 gados. Riski ir pārāk nopietni, lai ar tiem nerēķinātos.
Kā ar stādīšanu
“Kad mežs nocirsts, tas jāatjauno – jāiestāda no jauna.
Jāņem vērā, ka galvenās cirtes platības pēc caurmēra visu tipu mežos jāatjauno, sējot vai stādot triju gadu laikā pēc nociršanas.
Šis noteikums stāsies spēkā uz ciršanas apliecinājumiem, kas izsniegti pēc 2023. gada 1. janvāra. Stādot pēc caurmēra cirtes, noteikts, ka, atjaunojot priedi, jāizmanto uzlabots un pārāks stādmateriāls.
Attiecībā uz egli un bērzu šis noteikums stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī,” informē mežsaimnieks.
Protams, teorētiski ietvarstādus var stādīt visu gadu. Tomēr, ja ir sauss laiks, kā šogad augustā, stādīt nevajadzētu. Jāizmanto mitrais laiks pavasarī un rudenī. Rudens ir īpaši pateicīgs ietvarstādu stādīšanai minerālajās augsnēs, jo tās kļūst mitras.
Savukārt pavasarī jānoķer brīdis, kad zeme atkūst, un vēl jāpagūst vienoties ar stādītājiem, jo stādīt vēlas visi. Rudens stādījumi pavasarī, augsnei atkūstot, nekavējoties sāk intensīvi augt. Tās parasti ir divas ideālu apstākļu nedēļas, ko stāds iegūst.
Stādaudzētavās stādi jāpasūta savlaikus, un šim rudenim to izdarīt jau ir par vēlu. Patlaban nākamajam pavasarim var pasūtīt egles stādus, bet priedes un bērza stādus – tikai nākamajam rudenim.
“Jau tagad stādu iegāde ir problēma, un tā kļūs vēl lielāka, ja cilvēki izvēlēsies cirst pēc caurmēra, nevis audzes vecuma. Tas meža īpašniekam jāpatur prātā. Tāpat jārēķinās – cērtot pēc caurmēra, jāparedz līdzekļi un darbaspēka resursi meža atjaunošanai,” piebilst Pēteris Vīrs.
IELĀGO!
• Galvenajā cirtē pēc caurmēra palielināts ekoloģisko koku skaits no 5 līdz 8.
• Galvenā cirte pēc caurmēra nav atļauta, ja mežaudzē pēdējos trijos gados bijusi kopšanas cirte, bet šis punkts stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā.
• Turpmāk minimālais kociņu skaits, lai mežaudzi atzītu par atjaunotu, priedei būs 2000/ha (bija 3000), pārējām sugām, arī eglei un bērzam 1500/ha (bija 2000).
UZZIŅA
Bonitāte ir ražības rādītājs mežaudzēm, kas atkarīgs galvenokārt no augsnes auglības un mitruma apstākļiem. Augstākā bonitāte ir 1, zemākā – 5. Konkrētās audzes bonitāti var atrast meža inventarizācijas dokumentos.
