Mežos meklē bīstamos ūsaiņus 0
Saimnieciski nozīmīgajos Latvijas mežos jau trešo gadu tiek meklēti visā Eiropā bīstami kaitēkļi – kukaiņi, sēnes, nematodes, baktērijas. Vislielāko satraukumu rada Āzijas ūsainis un priežu koksnes nematode, teic Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta inspektore Alise Valdēna.
Āzijas ūsainis ir koksngrauzis, kas ienācis Eiropā no Āzijas ar Ķīnas koksnes iepakojamo materiālu, pārvadājot bruģi, marmora plāksnes un tamlīdzīgas preces. Īpašu satraukumu raisa fakts, ka ūsainis konstatēts Somijā. “Tas ir faktiski līdzās Latvijai. Līdz šim uzskatīja, ka šis ūsainis varētu būt tikai Eiropas dienvidos, arī Vācijā, un tas nelikās tik bīstami,” skaidro A. Valdēna.
Āzijas ūsainis ir bīstams lapkoku kaitēklis, kas bojā daudzus lapkokus – kļavas, bērzus, apses, liepas, lazdas, vīksnas, alkšņus, zirgkastaņas, vītolus u. c., arī augļu kokus, tajā skaitā ābeles un bumbieres. Galvenās vizuālās pazīmes, pēc kurām konstatē ūsaiņa klātbūtni, ir vaboļu izgrauztie caurumi kokā – platas, apaļas izskrejas 9 – 11 mm diametrā, pa kurām jaunās vaboles atstāj koku. Pieaugusi vabole ir apmēram 20 – 35 mm gara un 7 – 12 mm plata, spīdīgi melna ar baltiem plankumiem, tai ir gari, posmaini taustekļi. Pieaudzis kāpurs ir līdz 50 mm garš, krēmbaltā krāsā. Viena paaudze attīstās 1 – 2 gadus. Āzijas ūsaiņu kāpuri grauž ejas koka stumbrā un zaros, zari nokalst, masveida savairošanās gadījumā koks aiziet bojā. Pieaugušās vaboles var aizlidot pat trīs kilometrus tālu.
“Priežu koksnes nematode ir bīstama galvenokārt tieši priedēm. Pagaidām šī nematode ir konstatēta tikai Portugālē, kas ir ļoti tālu no Latvijas. Bet mums jābūt ļoti uzmanīgiem, jo to ir ļoti grūti apkarot. Principā neiespējami. Latvijas dabai un tautsaimniecībai tā būtu katastrofa, ja mūsu priedes ar kaut ko tādu tiktu inficētas,” brīdina VAAD speciāliste.
Pagaidām ne Āzijas ūsainis, ne priežu koksnes nematode Latvijā nav konstatēti. Taču arī bez šiem diviem “draugiem” netrūkst svešzemju kaitīgo organismu, ko varam ievest gan ar eksotiskiem augiem, gan iepakojamo materiālu. Piemēram, iegādājoties Japānas kļavu, varam sagādāt sev “dāvanu” citrusu ūsaiņa izskatā. Šis koksngrauzis ir ne mazāk bīstams kā Āzijas ūsainis. Arī citrusu ūsaiņu mātītes tāpat kā Āzijas ūsaiņi izgrauž mizā spraugas un zem mizas izdēj oliņas, no kurām pēc nedēļas vai trim izšķiļas kāpurs. Tas barojas ar koksni, graužot ejas.
“Ir ļoti rūpīgi jāskatās, ko pasūtām internetā un ko iepērkam svešās valstīs. Tas var būt skaists, bet arī bīstams. Augsnē var slēpties gan postīgu gliemežu oliņas, gan nematodes,” par fitosanitāro drošību atgādina A. Valdēna. Viņa aicina iegādāties tikai tādus augus, kam ir tā saucamā augu pase.
Eiropas Komisijas līdzfinansētās augiem bīstamo organismu monitoringa programmas ietvaros VAAD inspektori apsekojuši 291 ha lapkoku mežu un 391 ha priežu mežus, tajā skaitā ostas, lidostas, vairumtirdzniecības bāzes, robežkontroles punktus, pilsētu mežus, apkārtni A kategorijas autoceļu tuvumā. Lapkoku mežos paņemti 47 kukaiņu paraugi, bet skujkoku mežos – 112 kukaiņi. Priežu mežos un riska zonās izvietoti 48 feromonu slazdi koksngrauža sastopamības noteikšanai Latvijā. Pašlaik šajos slazdos konstatēti 20 īpatņi. “Interesanti, ka esam atklājuši diezgan daudz īpatņus sugai, par kuru līdz šim tika domāts, ka tā Latvijā nav diez cik plaši izplatīta,” secina A. Valdēna.
