Ciltij ir ļoti ciešas ģimeniskās saites. Tajā gadījumā, ja sieva nav spējusi sevi savaldīt un piekrāpj vīru ar kādu citu mīlnieku, cietušais drīkst ņemt talkā savdabīgu sāncenša sodīšanas veidu – nekauņa saņem no visa spēka pa galvu ar nūju. Dažkārt trieciens ir tik jaudīgs, ka vainīgais acumirklī krīt gar zemi un var arī palikt kroplis uz visu atlikušo mūžu. Piesmietais vīrs ir tiesīgs veikt pirmo sitienu, taču tajā gadījumā, ja viņš aizsit garām, viņa piesmējējam ir tiesības sist pa galvu viņam pašam, neuzticīgā sieva pēc tam aiziet pie sāncenša. Dubultais neveiksminieks tad turpmāk ilgu laiku dzīvos vientulībā tikai ar vienu draugu – suni. Iespējams, vēlāk kāda līdzcietīga atraitne varbūt piekritīs pavadīt atlikušo dzīves laiku kopā ar viņu. 5
Katrā šabono nepārtraukti deg nelieli ugunskuri. Dažkārt tie vienkārši tikai dūmo, lai atbaidītu moskītus un visus pārējos nejauceņus, kādu džungļos ir vairāk nekā gana.
Ar apģērbu valkāšanu ekuanas cilts ļaudis sevi neapgrūtina, viņi staigā pilnībā kaili. Vīrieši savus dzimumlocekļus iekarina speciālā striķītī, lai tādējādi uzsvērtu savu briedumu, bet dāmas uzvelk dažādus rotājumus, kas izgatavoti no papagaiļu spalvām un krāsainām gliemežnīcām. Sievietes apģērba neesamību kompensē arī ar savdabīgu pīrsingu – vaigos, degunā un lūpās iedzenot garas tapiņas.
Pārtiek viņi no tā, ko “gari devuši” – banāniem, augļiem, dārzeņiem, kāpuriem, zivīm un dažādiem dzīvniekiem. Īpašs gardums ir krabja un lielo zirnekļu gaļa. Pēdējos parasti lieto kopā ar banānu garnējumu. Tostarp viņi lieliski spēj atšķirt, kuri tārpi ir ēdami, bet kuri indīgi. Ja patrāpās kāds liels kāpurs ar gariem matiņiem, to pagatavo, novietojot uz oglēm palmas lapā.
Dārzeņus audzē un novāc galvenokārt sievietes. Vīrieši medī, šim nolūkam lielākoties izmantojot šaujamloku un bultas, kas apsmērētas ar nāvējošo kurāres indi. Taču ne gluži visi ekuanas ciltī zina šīs indes pagatavošanas noslēpumu, jo to sargā cītīgi ievērots tabu komplekss.
