Kādas aitu šķirnes audzējat “Mežokos”? 0
Sākums bija ar “krūmu” jeb vietējām šķirnēm. Tās ātri vairojas, tomēr nevar gaidīt gaļas kvalitāti, līdz ar to – kādu cenu uzpircējs piedāvās, ar tādu jābūt mierā. Tādēļ meklējām risinājumus, līdz beidzot paliku pie Tekselas šķirnes, kas ir intensīvā gaļas šķirne. Pirmos dzīvniekus ievedām no Igaunijas, visu mācījāmies paši, arī no kļūdām. Nav tik vienkārši – izlaidīsiet aitu ganībās un tā pati nobarosies. Pirmie trīs gadi gāja kā pa celmiem, taču tagad ganāmpulkā pa “tēva līniju” ir tikai tīršķirnes tekseļi, bet pa “mātes līniju” arī merino un krustojumi. Tēvus vedu no Vācijas, Holandes, Anglijas vai Francijas. Pirms dažiem gadiem ievedu piena aitas un Tekselas krustojumu Swifter, bet neiedzīvojās. Saimniecībā darbi mehanizēti, barošanā ir automātiska ūdens padeve, spēkbarības padeve pusautomātiska, kūtsmēslus izvācam ar mazgabarīta traktortehniku. Visām aitām ir čipi, man kabatā – dators. IT tehnoloģija ļauj krotālijas nolasīt automātiski un visus parametrus nosūtīt uz saimniecības elektronisko datubāzi.
Daļa aitu ganās laukā, bet jums te meži visapkārt. Vai gadījies, ka pa kādai vilks aiznes?
Jā, kad ir vilcēni, mātes tos apmāca medīšanā. Taču lielākos zaudējumus man radījuši klejojošie suņi. Viņi parasti nāk barā, viens dzen, pārējie plēš. Vienu gadu bija tā, ka pazaudēju līdz 30% no ganāmpulka, tad gan bija jautājums, vai pēc tam saimniecība vispār var izdzīvot. Pēc tā gadījuma jērus atstāju kūtī intensīvajai nobarošanai, bet aitas pa dienu laižu ārā aplokā. Jēriem gatavojam spēkbarību – lucernas granulas, sojas, rapša spraukumi, klijas, kvieši, kukurūza, minerālbarība. Aitas tiek ganītas un piebarotas, vidēji iegūstam 1,6 jērus no aitu mātes.
Kādu redzat aitkopības nozares un “Mežoku” nākotni?
Latvijā būs trīs virzieni. Viens – hobija līmenī, kad īpašniekam būs dažas aitas ainavas apkopšanai, otrs – saimniecības, kas mēģinās tikt iekšā bioloģiskās gaļas nišā, bet trešais būs intensīvie audzētāji. Un tie būs lieli. Manā izpratnē liela saimniecība sākas no 1000 dzīvniekiem, mazāk ir tikai hobijs. Latvijā gan nav daudz tik lielu saimniecību. Lai efektivizētu naudas plūsmu un ražošanu, doma ir par 1000 aitu mātēm un jaunu novietni – tas ir “Mežoku” tuvākās nākotnes virziens.
Veiksmes formula
Starts
Z/s “Mežoki” reģistrēta 1996. gadā.
Saimniekošana sākta ar piena lopkopību, no 2004. gada pārorientējoties uz cūkkopību un aitkopību, bet no 2005. gada – tikai uz aitkopību, iepērkot pirmos Tekselas šķirnes dzīvniekus no Igaunijas.
Attīstība
2013. gadā uzbūvēta jauna aitu novietne 1250 m² platībā aitu mātēm un nobarojamiem jēriem.
Saimniecība ir konvencionāla, intensīvi nobarojot jērus gaļai.
Nākotne
Paplašināties līdz 2000 aitu ganāmpulkam (ar 1000 aitu mātēm).
Būvēt jaunu kūti.
Izvērst eksportu.
Atziņas
Saimniekošanas devīze – “Es pats”, darbības princips – pēc iespējas mazāk nomas zemju un ES fondu, pēc iespējas vairāk – patstāvības. Panākumus sniedz pieredze un mācīšanās no savām kļūdām.
Plānojot aitkopību, pareizi jāizvēlas šķirne ar augstu ģenētisko potenciālu.
