Mežloks jeb laksis – gards, bet sargājams 0
Maijā tirdzniecības vietās parādās spirgti zaļi saišķīši ar ķiplokiem raksturīgo aromātu – tie ir meža ķiploki jeb lakši, ko pavasarī daudzi labprāt izmanto kā veselīgu un gardu piedevu salātiem. Taču ar šo augu baudīšanu un tirdzniecību jābūt ļoti uzmanīgiem, jo mežloks (Allium ursinum) ir aizsargājams augs un savvaļā augošus lakšus nedrīkst plūkt tirdzniecībai. Sodi par lakšu nelikumīgu realizēšanu ir lieli: fiziskai personai var piemērot naudassodu līdz 700, juridiskai personai – līdz pat 1400 eiro.
Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori maijā pieķēruši personu grupu, kas Slīteres nacionālā parka teritorijā, dabas liegumā Kaļķupes purvs, bija salasījuši vismaz sešus kilogramus lakšu. Viņiem sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un drīzumā tiks piespriests sods.
Drīkst tirgot tikai dārzā audzētus lakšus
Pārvaldes eksperti skaidro: ja lakši izaudzēti dārzos, kur tie diezgan labi jūtas un nereti plaukst un zeļ, tos tirgot drīkst. Tirgotājam gan jābūt gatavam pierādīt, ka zaļumi izaudzēti pašu dārzos no legāli nopērkamām sēklām vai stādiem, nevis plūkti savvaļā. Lai tirgū nerastos pārpratumi par lakšu, arī citu aizsargājamo augu pārdošanu, vispareizāk ir pašvaldībā izņemt izziņu ar apliecinājumu, ka saudzējamie augi tik tiešām aug pašu dārzā.
Retie savvaļnieki
Biologi skaidro, ka laksis jeb savvaļas ķiploks ir viena no savvaļas sīpolu sugām, kas izplatīta Latvijā. Labi zinām un dārzos pat kultivējam maurlokus, mazāk pazīstam krūmāju sīpolus, kas gan ir biežāk sastopamā savvaļas sīpolu suga. Bet reti sastopami, kur nu vēl zināmi ir ķiploku sīpoli un vīnkalnu sīpoli. Liliju dzimtas raksturīgā pazīme ir sakņu pazemes pārveidne – sīpols, kurā tiek uzkrātas barības vielas un kurš daudziem augiem dod priekšrocības. Pavasarī tas agri izlien no zemes un izmanto saules gaismu.
Lakšu dzīves cikls
Savvaļas ķiploku mūžs ir 8–10 gadi, tie uzzied 4–5 gadu vecumā ar baltiem, čemurā izvietotiem ziediem, kas izplata spēcīgu ķiploku aromātu. Bites labprāt vāc nektāru lakšu ziedos, bet medus gan ož ne visai – tam piemīt kūtiņas smārds. Lapas ziedēšanas laikā jau ir sasniegušas maksimālo lielumu (10–25 cm) un vasaras vidū atmirst, atstājot atsegtu augsni, jo zem blīvās lakšu segas citu sugu augi konkurences dēļ neattīstās. Lakši vairojas galvenokārt ar sēklām – trīscirkņu pogaļā nogatavojas trīs melnas sēklas, kas iekrīt turpat augsnē un izdīgst pēc 1–2 gadiem, bet reproduktīvo vecumu sasniedz vien 1–10% izsēto sēklu.
Lakšu audzes Latvijā
Lakšu latīniskais nosaukums Allium ursinum tulkojumā nozīmē – lāču sīpols, kas, iespējams, radies no stāstiem, ka lāči, pamostoties no ziemas miega, tos izmanto, lai atbrīvotos no uzkrātajiem toksīniem un stiprinātu ķermeni.
Lakši Latvijā atrodas tuvu sugas izplatības austrumu robežai. Augiem patīk kaļķainas, labi drenētas augsnes, kas saistītas ar platlapju mežu izplatību. Kopš auglīgo mežu nolīšanas un šo teritoriju izmantošanas lauksaimniecībā platlapju meži un arī lakšu audzes ir retāk sastopamas.
Slīteres Zilo kalnu kraujā, kas ir senais Baltijas ledus ezera krasts, atrodas viena no lielākajām savvaļas ķiploku audzēm Latvijā. Augu klājiens ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas apmēram 20 km garumā, iekļaujoties divās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – Slīteres nacionālajā parkā un dabas liegumā Kaļķupes ieleja.
Avots: Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavots materiāls
