Skaidrs, ka laika apstākļi ir viena no tēmām, ko nekādi nevaram ietekmēt. Šogad salīdzinoši ilgi naktīs vēl bija salnas, tāpēc nosala ne tikai ķirši, plūmes un citi piemājas dārzos augošie labumi, bet cieta arī meža veltes. Arī pašreizējais sausums neko labu neliecina.
Lai izzinātu, kāda šobrīd ir situācija mežā, pēc kādām veltēm turp ir vērts doties, bet kuru šogad nebūs, sazinājāmies ar “Latvijas valsts mežu” Madonas iecirkņa vecāko mežkopi Vilni Otvaru.
Savu sakāmo viņš sāk ar bažām: “Ļoti lielai daļai iedzīvotāju vasarās meža ogas, godīgi sakot, ir izdzīvošanas avots. Daudzas čaklas ģimenes, lasot mellenes, sapelna naudu drēbēm, bērniem skolas lietām, tas ir svarīgs ienākumu avots, taču šogad šādas iespējas nebūs. Salna trāpīja tieši melleņu ziedēšanas laikā, tas nozīmē, ka šogad melleņu nebūs. Protams, būs dažas vietas, kuras salnas nav ķērušas, būs arī pa kādai ogai, lai mēs neaizmirstu to garšu, bet uz lielām ražām cerēt nav pamata.”
Runājot par pārējām ogām, mežkopis norāda, ka meža zemeņu ražai vajagot būt labai, taču to var iespaidot sausums. Ogas līdz ar to var būt ļoti sīkas.
Daudz kas atkarīgs no turpmākajiem laikapstākļiem. Ja uznāks kārtīgs lietus, saņemsies gan ogas, gan sēnes, bet, ja turpināsies sausums, bēdīgi būs daudzējādā ziņā.
Vilnis Otvars šogad jau redzējis pāris kolēģu bildes ar atrastām sēnēm, bet ir vairāk nekā skaidrs, ka sēnes bez mitruma izaugt nevar, tāpēc pagaidām par sēņošanu vēl nav pamata domāt. Viņš gan aicina nesatraukties – beidzamajos gados novērots, ka pat vēl novembrī mežos var atrast gailenes un baravikas – daudzi vēlā rudenī no mežiem nākot ārā ar pilniem spaiņiem, tāpēc atliek vien gaidīt lietu.
Par riekstu ražām vēl ir par agru spriest. Lazdām ir dziļas saknes, tāpēc rieksti varētu būt.
Tam, ka šobrīd meža veltes nav pieejamas un cilvēki masveidā nedodas uz mežiem tās lasīt, ir arī pozitīvā puse. Ugunsnedrošajos periodos parasti visbiežākais ugunsnelaimju ierosinātājs ir cilvēks. Šobrīd mežos cilvēku ir maz, tāpēc izdodas izvairīties no lieliem uguns postījumiem.