Meži sausuma nebaidās 0
Šā gada vasara izcēlās ar acīm redzamu unikalitāti, jo laika apstākļi bija demonstratīvs pretstats pagājušā gada vasarai. Gan maijs, gan jūnijs, gan jūlijs Latvijā un citviet Eiropā izrādījies ievērojami siltāks par normu. Kā šis siltums un sausums ietekmējis mežus un mežkopju darbu, interesējāmies pie lielākā mežu apsaimniekotāja – akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM).
Meža stādīšanas darbu izaicinājumi
Šāgada pavasaris pārsteidza ar mainīgajiem laikapstākļiem, tas bija ļoti vēls un straujš, burtiski pāris nedēļas, un tad jau iestājās vasara, tāpēc LVM apsaimniekotajos mežos stādīšanas sezona sākās vien aprīļa trešajā nedēļā, kas ir par divām nedēļām vēlāk nekā pērn.
“Ilgstošā sausuma dēļ pastāvēja risks, ka daļa iestādīto kociņu varētu neizdzīvot, tāpēc pirms darbu uzsākšanas LVM darbinieki rūpīgi izvērtēja katru apstādīšanai paredzēto platību, attiecīgi pieņemot piemērotākos lēmumus. Pēdējā laikā, normalizējoties laikapstākļiem, bažu par stādīšanas sekmēm nav, jo, pateicoties lietum, stādījumi veidos veselīgas mežaudzes,” pārliecināta LVM Meža atjaunošanas un kopšanas vadītāja Dace Ozola.
Sausais un karstais laiks rosināja meža apsaimniekotājus meklēt LVM praksē reti izmantotas pieejas meža atjaunošanā, īpaši Kurzemes reģionā, kur lietu neredzēja trīs mēnešus. Dace Ozola: “Stādi bija rezervēti, un, lai tie tiktu iestādīti, mērķtiecīgi domājot par kvalitatīvām audzēm, nevis tikai par izdarītu darbu, šogad stādīšanas laikā izmantojām arī retāk sastopamus paņēmienus, piemēram, operatīvu augsnes sagatavošanu un tūlītēju stādīšanu, lai nodrošinātu optimālu augsnes mitruma līmeni.”
Neraugoties uz visām grūtībām, pavasara stādīšanas sezonā LVM apsaimniekotajās platībās iestādīti 8700 ha meža, kas ir 98% no šogad paredzētā atjaunošanas apjoma. “Patlaban stādām atlikušos divus procentus, pārsvarā bērzus, kas labāk ieaug bezlapu stāvoklī. Nelielā apjomā stādām arī skuju kokus, pārsvarā egli,” stāsta Dace Ozola.
Ieguvumi no sausuma perioda
Katrā problēmā ir tomēr arī kāds pozitīvs aspekts, arī šīs vasaras sausums dažiem procesiem mežā bijis labvēlīgs. LVM ir izdevies par 14% palielināt meža kopšanu un veikt meža atjaunošanas cirtes mežaudzēs, kas atrodas uz mitrām un kūdras augsnēm un kuru izstrādei nepieciešams liela sala vai sausa laika periods.
“Sausuma ietekmē varēja samazināt izmaksas uz agrotehniskās kopšanas rēķina, jo platībām, kas parasti tika koptas divas reizes gadā, šogad pietika ar vienu reizi, daudzviet pat nebija vajadzīga pirmā agrotehniskā kopšana, jo arī zāle bez mitruma neaug,” pārliecināta Dace Ozola.
Sausums visvairāk ietekmējis šāgada stādījumus
Par šāgada sausuma radīto ietekmi uz šogad veidotajām jaunaudzēm Dace Ozola stāsta: “LVM darbinieki reģionos ir apsekojuši šopavasar apstādītos izcirtumus, lai novērtētu situāciju un ieplānotu agrotehniskās kopšanas laiku. Apsekošana sadalīta trīs posmos – situācija augusta, septembra un oktobra sākumā, jo līdz šim laika posmam jābūt saplānotiem meža agrotehniskās kopšanas darbiem. Pašreiz, septembra vidū, ir apsekoti 65% no visiem pavasara stādījumiem. Sausuma bojājumi – nokaltuši stādi – ir, bet bijām domājuši, ka to būs vairāk.
Priežu platības, kur bojājumi ir virs 80% un kas būs jāpārstāda, ir 2% no šogad iestādītā jeb 50 ha, egles – 1% jeb 34 ha, bērzs arī 1% jeb 6 ha. Pēc mēneša būs dati par visām pavasarī iestādītajām platībām, bet nedomāju, ka kaut kas būtiski mainīsies tendencēs.
Pārējās platībās ir konstatēti nebūtiski sausuma bojājumi. Šāda situācija ar stādu ieaugšanu ir arī citos gados. Daļā šādu platību veiksim papildināšanas darbus.
Jaunaudzēs vecumā līdz 5 gadiem sausuma bojājumi konstatēti 1600 ha, no tiem 160 ha bojājumi ir virs 80%, kad jau jādomā, ko ar šo platību darīt – varbūt mainīt sugu, ja ir jau ieaudzis bērzs un tas ir kvalitatīvs, lai atkal nav jāgatavo augsne un jāsāk viss no sākuma.
Lielākais bojāto jaunaudžu apjoms ir Dienvidlatgales reģionā – 97 ha. Tie galvenokārt ir 2017. gada stādījumi, ko ietekmējis gan pagājušā gada slapjais rudens, gan šāgada sausums. Zemgalē šādas platības ir attiecīgi 21 ha, Ziemeļkurzemē – 15 ha.
2018. gada stādījumi kopumā ir labi, sausuma ietekme nav bijusi tik būtiska, kā sākotnēji prognozēta.
Uguns šogad mežus postījusi ievērojami vairāk
Šovasar karstā un sausā laika ietekmē LVM mežos ievērojami pieauga uguns skartās meža platības. Šogad uguns plosījusies turpat 1800 ha, kas ir gandrīz 30 reižu vairāk nekā 2017. gadā, kad uguns skāra vien 60 ha meža. “Šis gads bija raksturīgs ar lieliem meža ugunsgrēkiem tieši īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur ir nepietiekama infrastruktūra, lai pilnvērtīgi varētu pārvietoties ar ugunsdzēsības autotransportu un operatīvi ierobežot meža ugunsgrēkus,” stāsta LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks. Viņš turpina: “Saglabājoties sausam laikam, mežā ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar uguni. Nedrīkst kurt ugunskurus ārpus speciāli tam ierīkotām vietām, nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu ārpus ceļiem, jo katrs nomests sērkociņš, kūpošs izsmēķis vai motora dzirkstele var būt cēlonis lielai nelaimei.”
Kaitēkļu invāzijas netika novērotas
“Kukaiņi un slimības bija manāmas jaunaudzēs tieši pavasarī un vasaras pašā sākumā, kad pastiprināti tika novērota priežu skuju rūsa un skujbire, bet kopumā vasaras laikā platības atkopās un bija spējīgas izdzīt jaunos pumpurus,” uzsver Edijs Leišavnieks.
Egļu astoņzobu mizgrauža, kas ir uzskatāms par visbūtiskāko meža kaitēkli Latvijā, pirmās paaudzes vaboļu lidošana palikusi iepriekšējo gadu līmenī, kas īpašus apdraudējumus nerada, bet siltais pavasaris veicināja strauju izlidošanu maija pirmajās nedēļās, tomēr vēlāk lidošanas aktivitāte mazinājās, ko pierāda arī LVMI Silava veiktā monitoringa dati.
Nākotnes mežsaimniecības izaicinājumi – vējš un kaitēkļi
Valsts mežu apsaimniekotāji sadarbībā ar nozares zinātniekiem regulāri pēta un veido dažādus nākotnes mežsaimniecības attīstības scenārijus klimata izmaiņu ietekmē, un sausums nav galvenais riska faktors. Pēc nozares zinātnieku prognozēm, globālās sasilšanas ietekmē Latvijā koku augšanai piemēroti laika apstākļi iestāsies aizvien agrāk pavasarī un saglabāsies ilgāk rudenī. Saglabāsies vai nedaudz pieaugs kopējais nokrišņu apjoms, bet ievērojami mainīsies to sadalījums: sagaidāms sausuma periodu biežuma pieaugums. Tāpat esot paredzams vētru biežuma pieaugums, nesamazināsies arī sasalstoša lietus gadījumi.
Tomēr kopumā nozares zinātnieku prognozes liecina, ka klimata maiņa pozitīvi ietekmēs koku augšanu, paredzot arī lielāko papildu krāju – īpaši skuju kokiem.
Nozīmīgākie riski mežsaimniecībā klimata izmaiņu kontekstā saistīti ar vēja un koku kaitēkļu ietekmi. Vēja, arī sasalstošo lietu bojājumu ietekmes mazināšanai zinātnieki iesaka veicināt koku individuālās stabilitātes veidošanos, laikus retinot audzes, precīzi ievērot ciršanas plānošanas principus un īstenot apsaimniekošanu, kas orientēta uz ciršanu pēc mērķa caurmēra. Savukārt meža kaitēkļu riska mazināšanai iesaka sekot līdzi to monitoringam, kas ļauj laikus prognozēt kukaiņu savairošanos, kā arī izlikt putnu būrus, īpaši kaitēkļu savairošanās riska platībās.
Klimata izmaiņu prognozes liecina, ka uguns bīstamo dienu skaits nākotnē palielināsies, tādēļ iesaka saglabāt un palielināt investīcijas infrastruktūrā, kas ir būtiska ugunsgrēku identificēšanai un dzēšanai.
Klimata izmaiņu ietekmē kokiem jāspēj pielāgoties vides izmaiņām, un svarīga loma adaptācijas jautājumā ir meža vitalitātei, ko veicina prasmīga meža apsaimniekošana.
Turpmāk varēs saņemt atbalstu meža atjaunošanai arī spēcīgu lietavu vai sausuma gadījumos
Turpmāk meža īpašnieki varēs saņemt ES atbalsta maksājumus meža atjaunošanai ne tikai ugunsgrēka, bet arī spēcīgu lietavu vai sausuma gadījumos. To nosaka valdības atbalstītās Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtībā pasākumā Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā. Izmaiņas nosacījumos sagatavotas, lai meža īpašnieki varētu saņemt atbalstu mežaudžu atjaunošanai ne tikai ugunsgrēka, bet arī spēcīgu lietavu vai sausuma gadījumos.
Izmaiņas nosacījumos paredz izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā apakšpasākumā Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana. Tā kā mežaudzes posta ne vien ugunsgrēki, bet arī abiotisku faktoru, piemēram, vēja, sausuma, spēcīgu lietavu, sniega un citu apstākļu ietekme, grozījumi noteikumos paredz ietvert visus šādus faktorus, kas varētu būt par iespējamiem mežaudzi postošiem apstākļiem.
Līdz šim atbalstu mežaudžu atjaunošanai varēja saņemt par platību, par ko Valsts meža dienests (VMD) sniedza atzinumu, ka tajā ir bijis ugunsgrēks, dabas katastrofa vai kaitēkļu un slimību bojājumi, kuru dēļ mežaudze ir iznīcināta. Bieži vien pēc postošiem laikapstākļiem, kas pielīdzināmi dabas katastrofai, piemēram, ilgstoša sausuma, spēcīgām lietavām, plūdiem un līdzīgiem laikapstākļiem, postījumi ir tik būtiski, ka mežaudzes ir jāatjauno. Tāpēc turpmāk atzinumu par to, ka mežaudze ir iznīcināta, VMD sniegs arī tad, ja postījumi radušies sausuma, ūdens vai citu faktoru ietekmē.
Avots: Zemkopības ministrija
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā
