Noderīga lieta lauku apsekošanai un postījumu fiksēšanai 0
Pirmās piecpadsmit minūtes paiet ļoti ātri, jo sekot līdzi notiekošajam ekrānā ir gana interesanti. Pa ceļam drons pietuvojas briežu govij ar teļu, bet tā nolemj, ka labāk nozust krūmos, un dronu tuvāk par 40 metriem sev nepielaiž. Secinām, ka šis ir diezgan efektīvs veids, kā pasargāt sējumus – dzīvniekus aizdzenot. Tomēr jāsecina, ka ar laiku meža iemītnieki pie šādas ierīces un sanēšanas pierastu un vairs no tās nebaidītos. Kaut gan, no otras puses, ja tāds mēģina uzsēsties uz galvas, gan jau briežiem un mežacūkām tas nešķistu pārāk jautri.
Pēc pirmajām 15 minūtēm tiek nomainīts akumulators, un drons atkal paceļas gaisā. Šoreiz apsekojam laukus otrā pusē. Arī šeit, lidojot gar mežmalu, skaidri redzami nodarītie postījumi. Mežmalās kviešu gandrīz nav nemaz – tie nobradāti, noēsti, lauks nomīcīts kā mauriņš. Ar dronu pārsteidzam vēl dažus briežus un arī stirnas, kurām šī parikte milzu uzticību neiedveš, un tās pazūd krūmos.
Drons nolido gar medību torni, tur neviens nesēž, bet iztēlojamies situāciju, ka kāds mednieks uzrāpies tornī, tam pie paša degungala pielido drons un to nobildē. Pēdējā laikā pasaulē daudz par šo tēmu runāts – kā ar droniem var ļoti vienkārši pārkāpt katra privātīpašuma robežas, pielidot pie loga daudzdzīvokļu mājā, paplanēt virs kāda īpašuma. Spriežam arī par to, ka malumednieku darbības tiktu kārtīgi ierobežotas, ja šāda ierīce būtu arī medību inspektoriem. Tad gan no tāda izmukt būtu ļoti grūti. Jāsecina, ka arī pašam kolektīvam šāda ierīce ļautu kontrolēt dažādas nelikumīgas darbības iecirknī, bet jāņem vērā risks, ka tāds maliķis dronu varētu arī notriekt.
Lai arī šāds lidrobots var izmaksāt gana dārgi, sākot vismaz no pieciem tūkstošiem eiro, tā patiesībā saimniecībā var kļūt par ļoti labu novērošanas ierīci. Lai gan ir arī vienkāršākas versijas, kas nav nemaz tik dārgas. Internetā tādas ierīces var atrast arī par 1300 eiro.
Virs meža tam gan īsta izmantojuma nav, apgrūtinoši ir arī dronu lietot, ja nav atklātu platību, bet lauku un pļavu apsekošanai tāds rīks varētu būt ļoti noderīgs. Ja dzīvnieki pie tā zumēšanas pierod, tad varētu iegūt nu ļoti interesantus video un bildes. Drons filmē, attēls uzreiz parādās uz ekrāna, ar kuru var uztaisīt ekrānšāviņu, lai vēlāk situāciju varētu izpētīt rūpīgāk, kā arī attēlus, kur fiksēta esošā situācija, noglabātu arhīvā. Protams, šī ierīce ļoti labi kalpo, lai varētu konstatēt postījumus, tas savukārt var ļaut stratēģiski izplānot medības. Tas savā ziņā būtu lielisks līdzeklis sekmīgai sadarbībai ar medniekiem, jo bez īpašas apsekošanas var skaidri un labi saskatīt tās vietas, kur postījumi notiek visintensīvāk, un tas var atvieglot mednieku uzdevumu.
Tāpat kā lauksaimniecībā arī medību saimniecības efektīvai apsaimniekošanai nepieciešama informācija par to, kas medību platībās notiek. Tad, izmantojot šo informāciju, var efektīvi medību teritorijas apsaimniekot, saprotot, cik daudz dzīvnieku ir, kur tie nodara postījumus. Izanalizējot dažādos konfliktus, kas izveidojušies starp medniekiem un lauksaimniekiem, jāsecina, ka pamatu pamatā ir cilvēku nespēja sadarboties un vienoties par abām pusēm izdevīgu risinājumu. Šis ir viens no veidiem, kā komunikāciju un informācijas apmaiņu uzlabot. Ja ir sarunas un dialogs, tad arī konflikti mazināsies.
Pavizināšanās ar dronu bija viens interesants un aizraujošs piedzīvojums, kas ļāva uz ierastām lietām paskatīties mazliet citādi, saprotot, kādas jaunas iespējas paver moderno tehnoloģija attīstība arī tādā jomā kā medību saimniecība. Ar kājām vai auto medību platību apsekošana varētu būt ļoti laikietilpīgs pasākums, bet ar dronu sanāk ātrs un efektīvs monitorings.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
