Mežaparka iedzīvotāji iebilst pret trīsstāvu dzīvojamās ēkas celtniecību padomju laika grausta vietā 1
Mežaparka attīstības biedrība iebilst pret SIA “GP Pluss” plānu padomju laika grausta vietā būvēt trīsstāvu dzīvojamo ēku Stokholmas ielā 26A, aģentūra LETA noskaidroja šī zemesgabala lokālplānojuma pirmās redakcijas sabiedriskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu izskatīšanas sapulcē.
Lokālplānojumu izstrādāja SIA “Reģionālie projekti” valdes locekle Līna Dimitrijeva sapulcē informēja, ka patlaban uz šī zemesgabala 2803 kvadrātmetru platībā atrodas trīs padomju laika divstāvu vidi degradējošas būves ar kopējo apbūves platību 656 kvadrātmetri. Patlaban apbūves blīvums zemesgabalā ir 28%, bet apbūves intensitāte – 38%.
Šobrīd teritorijas plānojums šajā zemesgabalā paredz jaukta tipa apbūvi ar dzīvojamo funkciju, bet lokālplānojuma mērķis ir mainīt to uz mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju. Apkārtējā teritorijā jau ir vairākas daudzdzīvokļu ēkas.
Attīstītājs “GP Pluss” šo zemesgabalu iegādājās 2016.gadā atklātā izsolē no AS “Reverta” par 531 000 eiro.
Zemesgabalam jau bija akceptēts trīsstāvu daudzdzīvokļu ēkas projekts.
Patlaban šis projekts ir pārstrādāts, lai plānotās ēkas arhitektūra vairāk atbilstu Mežaparka videi. Attīstītājs plāno uzbūvēt 13-14 dzīvokļu ēku ar četrām ieejām, kuras augstums nepārsniegs trīs stāvus, bet Stokholmas ielas pusē – deviņus metrus.
Teritoriju plānots iežogot, apzaļumot, kā arī izveidot stāvvietas 16 automašīnām. Apbūves intensitāte pēc projekta realizācijas plānota 69%.
Dimitrijeva informēja, ka sabiedriskās apspriešanas laikā kopumā tika saņemti 130 iesniegumi. Atbalsts lokālplānojumam pausts 40 iesniegumos, bet 90 iesniegumos (kopā 228 paraksti) pausta noraidoša attieksme.
Savukārt Mežaparka attīstības biedrības pārstāvji sapulcē pauda viedokli, ka, ignorējot Mežaparka kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – savrupmāju apbūves ansambļa – ainavas vērtības, Mežaparka centrā viena attīstīja interesēs vairāk nekā divkārt paredzēts palielināt apbūves intensitāti, pieļaujot daudzdzīvokļu nama celtniecību un neatgriezeniski degradējot vēsturisko ainavu.
Iedzīvotāju pārstāvji – uzņēmējs Gundars Kuļikovskis, advokāts Ivars Pommers, biedrības valdes priekšsēdētājs Kaspars Gailītis, arhitekts Gatis Didrihsons un citi – pauda viedokli, ka šādas intensitātes apbūve ir sveša Mežaparka vēsturiskajai apbūvei, tā kropļo ainavu un degradē tikai Mežaparkam raksturīgo unikālo pilsētvidi.
Iedzīvotāju pārstāvji norādīja, ka vēlas, lai šī vidi degradējošā graustu teritorija tiek sakārtota, taču ievērojot esošos apbūves noteikumus un pieļaujamo apbūves intensitāti.
Pommers norādīja, ka nekādi normatīvie akti neliedz īpašniekiem remontēt esošo padomju laiku graustu, taču tad, ja tas tiek nojaukts, tad jaunajai apbūvei jāatbilst spēkā esošajiem normatīviem, piemēram, zemesgabalā var būvēt privātmāju, vai ēku 560 kvadrātmetru platībā.
Didrihsons pauda uzskatu, ka izstrādātais jaunais ēkas projekts ir labs, taču “absolūti neiederīgs, jo pārāk blīvs”. Didrihsons norādīja, ka attīstītājam būtu jāmēģina iekļauties esošajā apbūves blīvumā un jāpiedāvā risinājums ar mazāku ēku un mazāku dzīvokļu skaitu.
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors Jānis Krastiņš pauda atbalstu ēkas projektam, norādot, ka teritorija padomju laikā ir piesārņota, tāpēc jāatrod veids, kā korekti to sakārtot, neatstājot tajā graustu.
Krastiņš uzsvēra, ka projektētā ēka vizuāli un arhitektoniski iederas Stokholmas ielas un Kokneses prospekta apkārtnē esošajā apbūvē, savukārt apbūves intensitāti palielina trešais stāvs, kas vizuāli ir attālināts no ielas.
“Šī ēka nekādu kaitējumu Mežaparka arhitektoniskajai videi nenodara,” uzsvēra Krastiņš.
Arī projekta autore Tatjana Kurdjumova norādīja, ka projektētās ēkas trešā stāva kores augstums nepārsniegs teritorijā jau esošās padomju laika sadzīves pakalpojumu ēkas augstumu.
“Apbūves apjoms ir nedaudz palielināts uz pagalma pusi, taču jāņem vērā, ka Kokneses prospekta un Stokholmas ielas krustojums jau ir sabiedriskais centrs ar apbūves intensitāti 60-100%,” sacīja Kurdjumova.
Mežaparka attīstības biedrības pārstāvji norādīja, ka šī lokālplānojuma izstrādi nav vērts turpināt, bet teritoriju nepieciešams sakārtot, ievērojot esošos normatīvos aktus un pieļaujamo apbūves intensitāti.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments apkopos visus šajā sapulcē izteiktos un sabiedriskajā apspriešanā iesniegtos priekšlikumus un iesniegs tos Rīgas domes deputātiem lēmuma pieņemšanai.
