– Drošības apsvērumu dēļ dzīvnieku lopbarībā neiesaka lietot neizkaltētus graudus, īpaši, ja labības laukā pirms tam atrastas ar ĀCM mirušas cūkas. Vai šādām bažām ir pamats? 0
– Faktiski graudos cūku mērim gan nevajadzētu būt. Protams, ja, novācot graudus, kombainā iekļūs kādas slimas cūkas ķermeņa fragmenti, sari vai cūku mēsli un mājas vai mežacūkas tos apēdīs, tad gan inficēšanās ir iespējama.
Ja graudi inficētos tikai no tā, ka cūka labības laukā pagulējusi, tad, domāju, situācijas traģiskums būtu ievērojami lielāks.
– Vai var teikt, ka mums ir izveidota medību saimniecība, kas plānveidīgi attīstās; ka mednieki, kas tajā saimnieko, ir atbildīgi un zinoši savas jomas speciālisti, nevis pārsvarā romantiķi, trofejnieki un malumednieki?
– Tādēļ jau rīkojam mednieku apmācības, lai mežā ieietu zinoši un atbildīgi cilvēki, nevis tikai pašaudīties gribētāji. Tas, ka mednieku kolektīvi joprojām ir tik dažādi, traucē daudzos jautājumos nonākt pie kopsaucēja, radīt vienotu redzējumu par medību saimniecības attīstību, bet mēs noteikti ejam šajā virzienā.
Ar zemniekiem, kas vienlaikus ir arī mednieki, parasti problēmu nav, jo viņi saprot, kādas likumsakarības darbojas gan viņu laukos, gan mežā. Bet ir zemnieki, kas redz tikai savu īpašumu un tajā notiekošo, un ārpus tā nekas cits viņus neinteresē. Vainīgos arī meklē ārpusē. Bet, redz, ar mežacūkām nevar izdarīties tāpat kā ar kukainīšiem un vabolītēm – uzbērt virsū insekticīdu, un miers.
– Kā tiek veikta dzīvnieku uzskaite? Daudziem joprojām šķiet, ka statistika nav korekta…
– Negribētu šajā sakarā svešā dārziņā mest akmeni, bet attiecībā uz mežacūku skaitu statistika tiešām aizgājusi galīgi šķērsām. Dzīvnieku uzskaite ir Valsts meža dienesta (VMD) pārziņā. Kādreiz to veica mežsargi, kuru skaits bija pietiekams. Tad tos optimizēja, un nu VMD ir tik daudz darbinieku, cik ir. Par laimi, mainās arī iespējas un dzīvnieku uzskaites metodikas, bet atzīšos, ka šajā ziņā neesmu speciālists, lai par tām runātu sīkāk. Domāju, ievācot ziņas arī no mednieku formējumiem, vismaz par briežiem, aļņiem, stirnām var iegūt samērā ticamu statistiku. Katrā ziņā izskatās, ka pat izsniegto licenču ietvaros izmedīt dzīvniekus nespējam…
– Dzirdēts apgalvojums: zvēru kļūst aizvien vairāk, bet mednieku – mazāk. Vai tas ir iemesls?
– Grūti pateikt. Patiesībā katru gadu tiek izsniegts ap tūkstoš mednieka apliecību. MKPC vien pērn sagatavoja ap divsimt jauno mednieku. Man nav informācijas, vai viņi visi nonāk kādā mednieku kolektīvā, jo ne katrs labprāt uzņem savās rindās jaunos, ja vien viņi nav bērni vai radinieki jau esošajiem. Tā teikt, veidojas mednieku dinastijas. Pret ienācējiem no malas izturas visai piesardzīgi.
– Ko darīt, teiksim, jaunam zemniekam, kurš, lai aizsargātu savus laukus no mežazvēriem, vēlas kļūt par tuvākā mednieku kolektīva biedru?
– Mūsu organizētās jauno mednieku apmācības Ozolniekos apmeklē salīdzinoši daudz Latvijas Lauksaimniecības universitātes dažādu fakultāšu studenti, reģionos, piemēram, Tukumā, Rēzeknē, Madonā, kursantu sastāvā dominē laucinieki, tātad zemnieki un citi ar zemi um mežu saistīti iedzīvotāji. Ja jauno mednieku kaut kādu iemeslu dēļ kolektīvā nepieņem, bet viņš ir saņēmis mednieka apliecību, nelimitētos dzīvniekus konkrētās sugas atļautajā medību termiņā viņš savā teritorijā var medīt pats, pat nereģistrējot iecirkni. Saņemot mednieka apliecību, nav obligāti jāstājas kādā kolektīvā, arī ieroci var negādāt, bet, piemēram, medīt ar lamatām. Mednieka apliecības iegūšana nenozīmē, ka tās īpašniekam obligāti jāmedī.
Kad es kļuvu par mednieku, man bija noteikti jāiestājas kolektīvā un pēc tam gada garumā jāiziet vēl kārtīga praktiskā un izzinošā skola mežā – gan izbaudīju dzinēja gaitas, gan būvēju torņus, barotavas, gan gatavoju dzīvniekiem barību utt.
– Šobrīd attiecībā uz dzīvnieku piebarošanu ir diezgan stingras prasības?
– Tā ir. VAS Latvijas valsts meži izveidojusi Medību infrastruktūras rokasgrāmatu, kur visi nosacījumi apkopoti. Nosacījumi tika papildināti ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 1483 – Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi. Piemēram, bez saskaņošanas ar attiecīgā objekta zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju barotavas aizliegts ierīkot tuvāk par 250 metriem no lauksaimniecības kultūrām. Barotavas konstrukcijai jānodrošina, lai barība atrodas vismaz metra augstumā un barībai nevar piekļūt mežacūka – šis punkts ir spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.
