– Kas traucē atļaut medīt ar loku? 0
– Bažas par to, kas tas būs jauns ierocis malumednieku rokās, jo viss notiks ļoti klusi un nemanāmi. Iekšlietu darbiniekiem vispār nepatīk ieroči ar klusinātājiem. Mūsu sabiedrība diemžēl nav tāda kā, piemēram, vācieši, kuri katru aizliegumu respektē un obligāti ievēro. Mēs uzreiz domājam, kā to varētu apiet vai sameklēt likumdošanā kādu caurumu, pa kuru vēl var izlīst nesodīti. Teikšu atklāti – cīņa ar šādiem līdējiem ikdienā ārkārtīgi kaitina un nogurdina.
– Kas panākts ar Medību likuma reformām?
– Pirmais ieguvums – jau minētās MKK. Tiesa, tās vēl nedarbojas visās pašvaldībās, daudz kur tās tiek uzskatītas par papildu slogu, kas novelts no Zemkopības ministrijas pleciem uz pašvaldībām, tāpēc pagaidām kopumā to efektivitāti vēl grūti izvērtēt. Bet ir komisijas, kas darbojas ļoti veiksmīgi.
Attiecībā uz medību saimniecību panākts, ka tagad to nevar izšūpot lielie zemju īpašnieki, kas centās panākt, lai mežacūku medības būtu nelimitētas un tās savos īpašumos, iegūstot minimālo mežacūku medīšanai atļauto hektāru daudzumu, varētu mierīgi medīt. Likums tomēr nostājās medību saimniecības pusē, un nelimitētām mežacūku medībām zaļā gaisma nav dota. Savas korekcijas attiecībā uz mežacūku skaitu toties ieviesa Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Tā teikt – ar saviem limitiem iejaucās daba, jo mežacūku daudzums mežos tiešām ir liels.
– Sanāk, ka ĀCM savā ziņā veicis to, ko mednieki saviem spēkiem vien nespētu?
– Savā ziņā – jā. Lai gan, protams, tā teikt nav gluži ētiski. Starp citu, Talsu pusē, virzienā uz Mērsragu, kur pats eju medībās un plešas lielie meži, vēl pirms gadiem desmit mežacūku bija maz. Vai precīzāk – nebija tik daudz, cik gribētos. Lai gan tajā laikā no mežacūku postījumiem necieta arī zemnieku sējumi. Nu tās būtu optimālā daudzumā, bet izskatās, ka sakarā ar šo sērgu to daudzums strauji jāsamazina.
– Tomēr jācer, ka mēris Daugavu nešķērsos…
– Prognozes gan ir dažādas, bet man pašam arī gribas būt šajā ziņā optimistam un labāk nodarboties ar medīšanu, nevis sagaidīt mēri…
