R. Birziņš vērtē, ka šopavasar nomedīta tikai neliela daļa grauzēju, kas mīt Tosmares mežos. Vairākums kritušo ir pagājušā un aizpagājušā gada jaunuļi, bet lielās mammas un papi visi palikuši dzīvi. Tas nozīmē, ka tūlīt no alām un mājām iznāks jaunā paaudze, kas nākamajā gadā jau meklēs sev jaunas platības pašu ģimenes izveidei. 0
E. Porciks atklāj, ka Liepājas medību koordinācijas komisija deva rīkojumu par bebru medībām tikai šim pavasarim. Tas nozīmē, ka, atsākoties medību sezonai, būs vajadzīga atkārtota sēde un jauns lēmums. Kā un vai tas tiks pieņemts, pagaidām prognozēt nevarot. Arī mežacūku medības Liepājas teritorijā netika atļautas cauru gadu, bet tikai līdz jūnija beigām. Vaicāts, kāpēc tāds termiņš, viņš nevarēja atbildēt, jo pamatota iemesla tam neesot.
Kopš februārī pieņemtā lēmuma Liepājas teritorijā nomedītas desmit mežacūkas, no tām trīs meitenes. Darbu veic pamatā tikai divi vīri. Viņiem Tosmares mežos ir uzbūvēti medību torņi. E. Porciks, kurš ir ne tikai Liepājas mednieku ilggadējais vadonis, bet ir iekļauts arī šīs pašvaldības medību koordinācijas komisijas sastāvā, jau iepriekš tika stāstījis, ka abi torņi nodedzināti neilgi pēc tam, kad tika atļauts atkal medīt rukšus pilsētas mežos. Par to lasiet žurnāla “Medības” maija numurā, kur būs plašāks fotostāsts par bebru un mežacūku postījumiem Liepājā. Jaunākā informācija liecina, ka viens no diviem torņiem aprīļa vidū atkal nodedzināts. Interesanti ir tas, ka pirmajā reizē, kad dega abas nebūt ne mazās koka konstrukcijas, apkārt neaizdegās neviens krūms, meža zemsedze ir neskarta, nerunājot jau par attālāk stāvošiem kokiem. Ugunsdzēsējiem netika ziņots. Otrajā reizē Valsts meža dienests bija izsaucis ugunsdzēsējus, taču medību tornis tik un tā nodedzis pilnībā. Pat aptuveni 25 centimetrus resnie masīvie balsti nodedzināti līdz zemei. Un atkal nekādu uguns pēdu uz zemes un apkārtējos krūmos.
E. Porciks atklāja, ka kopumā Liepājas mežu platībās, kas aizņem aptuveni 1300 hektāru, ar vizuālo metodi šogad ir saskaitītas aptuveni 50 mežacūkas, taču to noteikti ir daudz vairāk. Šobrīd, kā zināms, mātītes ir gaidās un drīz populācija vēl pieaugs. Pagaidām nav īpaši daudz mednieku, kuri vēlas medīt rukšus Liepājā, taču pilsētas kolektīvs ir atvērts un jebkurš var pieteikties un saņemt rukšu licenci. Pieteikties var mājas lapā internetā “berzpurvi.lv”.
Mežacūkas apdzīvo ne tikai Liepājas ziemeļu priekšpilsētu. Viens vairākkārt redzēts bars, kurā ir vai, precīzāk teikt, šoziem bija 12 – 14 īpatņi, mīt pie pilsētas dienvidu robežas. Skaidrs, kā dēļ. Plašā “Dienvidu kapsēta” arī ir iztikas avots. Runa, protams, ir tikai par cilvēku atstātajiem atkritumiem un pārtiku. Latvieši un arī citu tautību ļaudis pa Lieldienām un pārējās svētku reizēs nereti aizgājējiem atnes cienastu, kas vienmēr paliek savvaļas putniem un zvēriem. Ziemā mežacūku bara pēdas novērotas ļoti tuvu pilsētai. Tāpat mežacūkas ir vairākkārt manītas jūrmalā. Liepājas dienvidu pusē šos pārnadžus medīt neatļāva. Kāpēc? Visticamāk, baiļojoties par iedzīvotāju un mājdzīvnieku drošību. Jāpiebilst, ka, pienākot pavasarim, mežacūkas pārcelsies tuvāk Liepājas ezeram, kur niedres dod lielisku patvērumu, bet apkārtējie zemes īpašnieki sēj labību un citas lauksaimniecības kultūras. Tosmares mežacūku (Sus scrofa) ir vēl vairāk. Simtiem kvadrātmetru uzartas zemsedzes, cūku rakumi gar ielu.
