Viens mednieks stāv ceļā bebriem, kas izposta Liepājas mežus 0
Raimonds Birziņš ir vienīgais mednieks Liepājā, kurš pilsētas mežos medī bebrus ar slazdiem. Neviena cita, kurš karotu ar šiem grauzējiem, arī nav, jo šaut apdzīvotu vietu robežās aizliedz likums. Kā zināms, pirms diviem gadiem Medību likumā ietverta norma, kas paredz: medības pilsētā var atļaut tikai medību koordinācijas komisija, kuru veidot būtu katras pašvaldības uzdevums. Divus gadus Liepājā medīt nedrīkstēja vispār, jo pašvaldības medību koordinācijas komisija tika apstiprināta tikai šā gada 15. februārī. Pa šiem diviem medību moratorija gadiem pilsētā savairojās bebri, arī mežacūkas sāka ielauzties cilvēku teritorijās. Jāatzīmē, ka Liepājas medību komisija ilgi nevilcinājās un jau otrajā sēdē nolēma atļaut pilsētas mežos bebrus ķert ar slazdiem, bet mežacūkas šaut no paaugstinājuma diennakts tumšajā laikā.
Bebru Liepājā ir daudz, bet darbs ar slazdiem prasa milzum daudz laika un ir ļoti grūts. R. Birziņš tikai plāta rokas un ar ļoti raksturīgu sejas izteiksmi stāsta par vērienīgajiem bebru celtniecības darbiem rietumu galvaspilsētas ziemeļu daļā. Ļoti plašas teritorijas ir applūdinātas. Vietās, kur pirms diviem gadiem slējās krāšņi priežu un lapu koku meži, tagad ir ar ūdeni applūdušas sagāztu, pa daļai nokaltušu meža milzeņu kapsētas. Vietās, kur auga bebru ēdienkartei piemērotas koku sugas, tagad ir dūksnainas, kanāliem satīklotas zemienes ar retiem, kropliem kārklu krūmiem. Viena vieta mežā, Mednieku ielas malā, pārsteidza jo īpaši. R. Birziņš, kurš laipni bija ar mieru izvadāt pa Liepājas ziemeļu priekšpilsētas mežiem un izrādīt postažu, aicināja uz savu iecienīto medību vietu – nelielu noru meža ielokā, kur pie priedes pieslietas kāpnes ar sēžamo augšā. Tad, lūk, iedomājieties, cik nereāla ir sajūta, kad tu kā īsts latvietis pārliecināti sper soli priežu mežā, kur zem kājām ir ogulāji un sūnas, bet visapkārt rudie stumbri, bet tavs ķermenis šausmās zaudē līdzsvara un vertikāles izjūtu, jo zeme līgojas! Ar visām lielajām priedēm un to dziļajām saknēm zeme līgojas, jo ir piesūkusies ar ūdeni. Tepat netālu, 50 – 100 metrus atstatus, jau plešas bebru postaža. Divu gadu laikā ļoti lielas platības ir applūdinātas un bebri ir ievērojami savairojušies.
Bebru mājas, kas sabūvētas gar nomaļajām ieliņām pilsētas meža masīvos, ir mūsdienu oligarhu savrupmāju ekvivalents grauzēju pasaulē – divus divarpus metrus augstas, ar vairāk nekā desmit kvadrātmetrus lielu virszemes platību. R. Birziņš, mednieks līdz kaulu smadzenēm, ir izpētījis daudzus tādus nostūrus, kur agrāk veda skaistas taciņas, bet tagad kā tikai ar laivu nepiekļūt. Bebru mājas Liepājas ziemeļu priekšpilsētā ir visur.
Kopš Liepājā ir nodibināta medību koordinācijas komisija, proti, divu mēnešu laikā ir nomedīti 25 bebri. Slazdos pamatā iekrituši pērnie bebri. Tikai viens pieaudzis bebrs tika noķerts. Tas bija pamatīgs eksemplārs, aptuveni 30 kilogramu smags. Pieaugušie bebri ir pārāk gudri, lai iekristu lamatās. Kā nekā pilsētas zēni un meitenes! Šobrīd bebru medību sezona ir galā. Liepājas pilsētas mednieku kolektīva vadītājs Edvīns Porciks pastāstīja, ka pagaidām kaut ko plānot uz nākotni nav jēgas un iespējas. Kad nāks tuvāk bebru atklāšana, tad arī tiks domāts, kā ar tiem cīnīties tālāk. Viņš uzsvēra, ka bebru medības slazdojot ir ļoti smags darbs bez brīvdienām, kas turklāt prasa arī koncentrēšanos un uzmanību. Nevar teikt, ka bebru slazdotājs kļūdās tikai vienu reizi, kā tas ir ar sapieri no slavenā teiciena, taču neveikla apiešanās ar lielo un jaudīgo metāla rāmi var maksāt medniekam pāris pirkstu vai pat roku.
