– Taču sadarbībā ar nozari esat saņēmuši augstas balles? 2
– Jā, mēs esam institūts, kas sadarbojas ar nozari. Saskaņā ar IZM apkopoto informāciju, uz vienu zinātniskā personāla darbinieku 2013. gadā “Silavā” nozares sadarbības projektu un līgumdarbu finansējums bija 21 000 eiro, ieskaitot gan algas, gan pārējos zinātniskās darbības izdevumus. Līdzīgs rādītājs ir Organiskās sintēzes institūtam, pārējiem lielajiem institūtiem tas ir knapi no viena līdz trīs tūkstošiem eiro.
– Vai tad nozares ministrija savējos neaizstāv?
– Zemkopības ministrija mūsu darbu ļoti atbalsta. Nesen pēc tās iniciatīvas valdība pieņēma lēmumu, ka nākamajā struktūrfondu periodā mūsu institūtam pienāksies tādas pašas konkurences iespējas Latvijas zinātnes telpā kā universitātēm un t. s. augstāk novērtētajiem institūtiem. Tas ir ļoti būtisks lēmums – mums cītīgi jākonkurē vispārējā zinātnes telpā, un selektīva pieeja naudas dalīšanā, administratīvi mazinot institūta konkurētspēju, būtiski samazinātu mūsu iespējas strādāt un radīt nozarei nepieciešamās zināšanas. Ja visas lietas mēs varētu kārtot caur Zemkopības ministriju, būtu gan lielāka sapratne, gan atbalsts.
Pēdējo 12 gadu laikā ieguldījumus zinātnē esam spējuši palielināt vairāk nekā 17 reizes, daudzos gadījumos attīstību un sadarbību veidojot no nulles. Tāpēc mēs negribam un skaļi protestējam pret iecerēm mūs kādam pievienot kā Krimu. Neviens, ar kuriem esam runājuši, nespēj argumentēt, kādēļ būtu nepieciešama otra lielākā valsts zinātniskā institūta statusa maiņa.
– Varbūt par paveikto sabiedrība jāinformē aktīvāk?
– Iespējams, pie meža koku stādaudzētavām vajadzētu pielikt uzrakstus, ka šie kociņi audzēti, izmantojot Latvijas mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieku darba rezultātā selekcionēto materiālu.
