– Ko vēsta meža resursu monitorings? 2
– Krāja Latvijas mežos palielinās, un ne tikai kopā mežos, bet arī ekspluatācijas fondā. Katrā piecu gadu ciklā mēs pārmērām milzīgu skaitu parauglaukumu. Ikgadējais koksnes pieaugums Latvijā ir ap 27 miljoniem m3 gadā, dabiskais atmirums – 7,5 miljoni, nocērtam tuvu 15 miljoniem. Oficiālie skaitļi par ciršanas apjomu ir nedaudz mazāki, taču to izskaidrot nav mūsu uzdevums. Monitorings konstatē katra iepriekšējā ciklā uzmērītā dzīvā koka likteni piecos gados. Iespējams, ka šo starpību sastāda neuzskaitītā koksne, tie desmit m3, ko meža īpašnieks katru gadu var nocirst bez apliecinājuma. Starpību, iespējams, rada dažādu formulu atšķirības, pēc kurām koku krāju novērtē katrs meža īpašnieks.
– Kad notiks jaunās klimata laboratorijas atklāšana?
– Pašreiz tur uzstādām iekārtas, kuras beidzot esam iegādājušies pēc vairākkārt birokrātisku iemeslu dēļ atceltām iepirkuma procedūrām. Iekārtas nepieciešamas nākotnē sagaidāmā klimata simulēšanai, ņemot vērā prognozes, ka kļūs siltāks. Veģetācijas periods būs garāks, līdz ar to zāģbaļķus vajadzētu varēt izaudzēt ātrāk. Tāpēc meža selekcijai ir jauni izaicinājumi – jāmeklē iespējas šo efektu izmantot maksimāli. Tomēr nevaram ņemt sēklas no Polijas, Vācijas vai kādas citas uz dienvidiem esošas zemes, kur šobrīd ir tāds klimats, kāds nākotnē gaidāms pie mums. Iespējamas ekstremālas temperatūras svārstības, kādēļ importētie koki var nosalt. Svinīgo laboratorijas atklāšanu gribētos rīkot tad, kad būs izveidota otrā kārta un labiekārtota apkārtne. Diemžēl valsts iepriekš solītos papildu līdzekļus zinātnes infrastruktūras attīstībai ir atņēmusi, tos novirzot kaut kādai zinātnes konsolidācijai.
– Kā veidojas “Silavas” budžets?
