Meža ugunsapsardzībā ieguldīs miljonus – palīdzēs arī droni un kvadricikli 1
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nākamgad jau divpadsmit ugunsnovērošanas torņos mežu uzraudzīs novērošanas kameras. Uguns ātras nodzēšanas darbos palīdzēs arī droni un kvadricikli.
Šovasar deguši vairāk nekā 300 ha meža
Pirmdien beidzies ugunsnedrošais laika posms mežos, kas sākās 24. aprīlī. Šogad Valsts meža dienesta ugunsdzēsēji dzēsuši 518 ugunsgrēkus, kas postījuši 307 ha, no kuriem 67 bijušas jaunaudzes.
Lielākais ugunsgrēks 51 ha platībā bijis Ādažu novadā Rīgas reģionālajā virsmežniecībā. Otrs – Dienvidlatgales virsmežniecībā Jersikas pagastā, kas nav tālu no Daugavpils.
Ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā izcēlušies 23 ugunsgrēki, kuru skaitā bijusi arī desmit lielo, pārstrādei domāto zaru kaudžu aizdedzināšana. Astoņi ugunsgrēki mežā izcēlušies zibens spēriena dēļ.
Tāpat kā iepriekšējos gados, vislielākais ugunsgrēku skaits – 234 – bijis Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā, kur izdeguši vairāk nekā simts hektāri.
Tāpēc Valsts meža dienests plānojis 12 ugunsnovērošanas torņos ap Rīgu sarežģītākajās vietās, kur deg visvairāk, uzlikt novērošanas kameras. Šāds projekts, kurš izmaksās vienu miljonu eiro, saņēmis Eiropas atbalstu.
Degošākās vietas novēros kameras
Valsts meža dienesta ģenerāldirektores vietnieks Normunds Jurkāns: “Šādas sistēmas izveidi sākām, iepazīstot lietuviešu pieredzi. Nolēmām, ka mums arī vajadzētu šādu praksi, jo atrast torņu sargus kļūst arvien grūtāk.
Ieplānojām novērošanas kameras uzlikt 12 torņiem ap Rīgu. Sākās iepirkumi. Tas viss ir pilnīgi jauns, Latvijā tādas sistēmas nav. Izsludinājām iepirkumu, ar Rīgas Tehniskās universitātes palīdzību izdomājām, kā to visu varētu notestēt.
Pieteicās četri pretendenti, par ko mums bija liels prieks. Jūlija sākumā beidzot parakstījām līgumu ar uzvarētāju.”
Normunds Jurkāns secina, ka iepirkuma process bijis smags. Tas arī parādījis, ka tā noteikumi ir ļoti smagi, ka nepilnīga ir apstrīdēšanas tiesību sistēma, kas jebkurā gadījumā pieļauj tiesvedību.
Tajā pašā laikā laiks projektiem ar atbalstu no Eiropas ir ierobežots. Ja projekta realizētājs neiekļaujas termiņā, pie naudas netiek un pasūtījumu izdarīt nevar. Bet Valsts meža dienestam naudas šāda projekta realizācijai nav.
Normunds Jurkāns: “Tomēr paspējām un mums ugunstorņos būs 12 novērošanas kameras tajās vietās ap Rīgu, kur deg visvairāk. Tas maksās vairāk nekā vienu miljonu eiro. Uzvarētājiem dots termiņš – līdz nākamā gada pavasarim šīs kameras jāuztaisa. Nākamais gads paies pārbaudot, kā šāda sistēma strādā. Ja atzīsim to par gana labu, ieviesīsim visā Latvijā. Tās jau būs vismaz 120 kameras.
Jauna stacija, droni un kvadricikli
Tā kā arī Tukuma pusē meži ir diezgan degoši, Tukumā uzbūvēta pašiem sava meža ugunsdzēsības stacija. Lai cilvēkiem būtu tur ērti uzturēties, stacija aprīkota ar sadzīves tehniku. Tur šobrīd stāv viena ugunsdzēsības mašīna “Unimox”, bet vieta ir divām.
Iegādāti arī vairāki lidaparāti – droni, kas no gaisa analizē situāciju ugunsgrēka laikā, kad dūmi ir visur.
Tā šogad sadarbībā ar bruņotajiem spēkiem ugunsgrēka dzēšanā iesaistīts helikopters, kas, izmantojot no drona saņemtās koordinātas, atlidojis un uzlējis ūdeni tieši tur, kur tas visvairāk vajadzīgs. Šī iemesla dēļ izdeguši tikai 3,5 ha.
Tāpēc nopirkti vēl astoņi droni, lai tādi būtu katras virsmežniecības rīcībā. Šobrīd notiek cilvēku apmācības – gan praktiskās, gan teorētiskās, kā tos izmantot.
Ugunsdzēsībai iegādāti arī divi kvadricikli, divvietīgi ar kravas kasti. Šīs vasaras meža ugunsgrēku dzēšanā tie sevi pierādījuši kā lielisku transportu, ar kuru ļoti ātri bezceļu situācijā mežā var ievest ugunsdzēsībai vajadzīgos smagos šļūteņu ruļļus, kas citādi būtu tālu jānes.
Normunds Jurkāns: “Ugunsdzēsība nav vienkārša lieta. Tā var apdraudēt cilvēku drošību un veselību. Ja mēs nespējam nodzēst ātri, ugunsgrēks mežā var izvērsties par lielu katastrofu. Lai cilvēki saprastu, ko konkrētā brīdī darīt, piemēram, ja kaut kas notiek ar kvadriciklu vinčām, šajā jomā notiek apmācības. Tas viss nemaz nav tik vienkārši.”
Normunds Jurkāns arī uzsver, ka šis gads Valsts meža dienestā saistībā ar ārkārtējo situāciju bijis tāds kā vēl nekad. Taču meža dienestā tas pagājis salīdzinoši veiksmīgi gan pašiem, gan klientiem. Sūdzības vispār nav saņemtas. Mani ļoti patīkami pārsteidza, cik Latvijā cilvēki kļuvuši disciplinēti.
Normunds Jurkāns: “Mežniecības bija slēgtas, bet par to nebija neviena iebilduma. Iespēju sniegt pakalpojumus mēs atradām, darot to attālināti. Tā ka arī meža īpašniekiem Covid-19 dēļ darbs mežā neapstājās.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu
