Kā izvēlēties meža stādmateriālu? Atbild eksperts 0
Autors: Andis Kociņš
Kvalitatīvu meža stādu izvēle un iegāde jāplāno laikus, jo stādu audzēšana, kas vidēji ilgst no 1,5 līdz 2 gadiem, ir jāplāno ne tikai apjomos, bet jāievēro arī stādu suga un reģionālā izcelsme. Jautājumus par stādu izcelsmi, kvalitāti un meža selekciju labi pārzina AS Latvijas valsts meži biznesa virziena LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns, kurš aicināts uz sarunu.
“Meža stādmateriāla iegādi ne tikai var, bet vajag plānot un laikus pasūtīt, jo tad var saņemt tieši konkrētai ģeogrāfiskai vietai vispiemērotāko stādmateriālu, jo stādu izcelsme nav mazāk svarīga par sugas izvēli. Latvijas dienvidos vai rietumos izaudzētie stādi ne vienmēr derēs citu reģionu mežu atjaunošanai, savukārt no citām valstīm ievestie stādi, piemēram, no Krievijas vidienes vai Ukrainas, nespēj pielāgoties Latvijas apstākļiem un skujbires un dzinumu vēža ietekmē ātri iet bojā,” teic G. Grandāns.
– Ko nozīmē – piemērota stādu izcelsme?
– Nepiemērotas izcelsmes stādu izvēles rezultātu uzskatāmi var redzēt pie Babītes Rīgas–Ventspils šosejas malā, kur starp kvalitatīvām vietējām priedēm viegli ieraugāmas izteikti līkumainas un mazražīgas vairāk nekā simts gadus vecas Darmštates izcelsmes Vācijas priedes. To sēklas 19. gadsimta mijā no Vācijas ieveda Rīgas reģiona galvenais mežzinis vācietis Eižens Ostvalds, domājot, ka sēklas izcelsmei nav nozīmes un ka šīs ievestās sēklas ļaus te izveidot ātraudzīgākus mežus. Tagad šī audze dabas lieguma statusā tiek saglabāta kā piemērs tam, kā Latvijā nevajag darīt. No Vācijas nākušās priedes izrādījās nepiemērotas vietējiem augsnes un klimata apstākļiem, koki cieta no sala bojājumiem, to stumbri bija ļoti zemas kvalitātes.
Līdzīgas kļūdas tika pieļautas arī pēc Otrā pasaules kara, kad Latvijā ieveda lapegļu sēklas no Krievijas, kā arī bez iepriekšējas pārbaudes sāka kultivēt dažādas ievestās papeļu sugas, kas jau tagad daudzviet ir izcirstas. Tāpēc, lai šādas situācijas neatkārtotos, meža selekcionāri iesaka meža atjaunošanā izmantot tikai vietējiem augšanas apstākļiem piemērotus stādus, kā arī pēc iespējas meža atjaunošanai izmantot sēklu plantāciju pēcnācējus un stādus iegādāties tikai pie pazīstamiem un reģistrētiem stādu audzētājiem, kas audzē un tirgū piedāvā vietējās izcelsmes selekcionētus stādus.
– Kāds ir meža selekcijas uzdevums?
– Galvenās meža selekcijas metodes saistītas ar vērtīgāko koku un audžu atlasi un kontrolētu koku krustošanu, lai iegūtu ātraudzīgākus un kvalitatīvākus kokus. Meža koku populācijas, audzes un to atsevišķi koki atšķiras pēc fenotipiskajām (ārējām) pazīmēm – vainagu formas, zarojuma veida, zaru resnuma, mizas u. c. Ne mazāk atšķirīgi ir koki pēc augšanas ātruma, koksnes kvalitātes un piemērotības augšanas apstākļiem. Meža ģenētikas un selekcijas uzdevums ir noskaidrot šo pazīmju iedzimtību un atlasīt vai izveidot sēklkopības bāzi ģenētiski uzlabota reproduktīvā materiāla ieguvei
Salīdzinot ar lauksaimniecību, kur izmanto tikai šķirnes pavairojamo materiālu, kas piemērots noteiktiem augšanas apstākļiem un spēj dot augstas kvalitātes ražas, mežsaimniecībā selekcija ir sākuma stadijā. Nereti izskanējis apgalvojums, ka meža selekcija nav nepieciešama, jo tās rezultātus pilnā apjomā varēs novērtēt tikai pēc 70–100 gadiem jeb pēc pilna kokaugu rotācijas cikla. Pilnībā tam nevar piekrist, jo pirmos meža selekcijas rezultātus var redzēt jau pēc 25–30 gadiem, kad var novērtēt koku izturību, augšanas ātrumu un citas īpašības.
– Kā meža selekcija attīstās, kādas ir tendences?
– Mūsdienās selekcija papildus ekonomiskajam efektam iegūst jaunus virzienus, jo notiekošās klimata izmaiņas jau pašlaik ietekmē koku augšanu mežā un nav izslēgts, ka nākotnē pārmaiņas varētu kļūt lielākas. Klimata izmaiņas mežsaimniekiem var nest gan ieguvumus, gan zaudējumus, tāpēc arvien ir jāmeklē risinājumi, kā šīm pārmaiņām pielāgoties. Tostarp meža koku selekcijā lielāks uzsvars jāliek uz to izturību pret dažādiem riskiem – sasalstošiem lietiem, kaitēkļiem u. c. Ja katrs koks būs stiprāks, mežam kopumā būs lielāka iespēja pretoties negatīvajai klimata ietekmei. Nenoliegsim, ka ir tik patīkami lūkoties uz zaļojošu, spēcīgu jaunaudzi, kur ik koks ir izcili skaists un neslimo.
Selekcijas darba rezultāti izpaužas ne tikai kā koku papildu krāja un kvalitāte, ko iespējams tieši novērtēt monetārās vienībās, bet arī pieaugošas rekreācijas slodzes. Dabas aizsardzībai atvēlēto platību apstākļos tās sniedz iespēju nesamazināt vai pat palielināt tautsaimniecībai pieejamās koksnes apjomu, kā arī nodrošina lielāka daudzuma CO2 piesaisti un sniedz iespēju eksportēt meža reproduktīvo materiālu uz kaimiņvalstīm ar līdzīgiem klimatiskajiem un augsnes apstākļiem.
– Kāds ir “LVM” devums meža selekcijā?
– Lai nezaudētu meža selekcijas iestrādes un turpinātu investēt mežaudžu ražībā un dzīvotspējā, Latvijas valsts meži sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava izstrādājuši un īsteno īpašu ilglaicīgu meža selekcijas programmu, kas ir viena no ievērojamākajām investīcijām nākotnes mežā.
“LVM” meža sēklu ieguvei tiek apsaimniekoti 520 ha priežu, 160 ha egļu un 40 ha citu koku sugu plantāciju. Šajās plantācijās iegūst selekcionētu reproduktīvo materiālu, kas atbilst kategorijai – uzlabots. No otrās pakāpes priežu sēklu plantācijām iegūst sēklas, kas atbilst kategorijai – pārāks. Savukārt Kalsnavas sēklkopības iecirknī ierīkota Baltijas valstīs pirmā bērza sēklu plantācija plastplēves seguma siltumnīcā, kur iegūst selekcionētas bērza sēklas. Bērziem jāaug siltumnīcā, lai ziedputekšņi no parastajiem, ne tik dižciltīgajiem bērziem nenokļūtu līdz īpaši audzēto bērzu spurdzēm, jo ne jau kurš katrs koks mūsdienās tiek uzskatīts par piemērotu svarīgajai sēklu ieguves misijai. Tam tiek izraudzīti tikai paši labākie, ar izcilām īpašībām apveltīti paraugkoki, zinātnieki tos tā arī sauc – par izcilajiem kokiem.
– Kāds ir ieguvums no selekcionētiem stādiem?
– Nākotnes meža produktivitāte un kvalitāte ir atkarīga no tā, cik ģenētiski augstvērtīgas sēklas ir izmantotas stādu ieguvei. Tāpēc, izmantojot selekcionētus koku stādus, meža īpašnieki ne tikai palielina apsaimniekotā meža vērtību, bet arī uzlabo tā veselību un samazina riskus, nodrošinot augošus ieņēmumus.
Selekcionēti stādi labāk ieaug un straujāk aug pirmajos gados, ātrāk pārsniedzot robežu, kad jaunaudzes visvairāk bojā meža dzīvnieki, kas nav mazsvarīgi meža īpašniekiem. Straujāk augot, jaunie kociņi arī salīdzinoši ātri pāraug apkārtējos augus, tādējādi samazinās izmaksas stādījumu kopšanai.
Audzējot selekcionētu priežu, egļu vai bērzu mežu, īpašnieks galvenās cirtes brīdī iegūs par 15–25% lielāku koksnes krāju. Turklāt Latvijas zinātnieku pētījumi pierāda, ka, audzējot selekcionētu mežu, ciršanas vecumu tas sasniedz vismaz 15 gadus agrāk nekā neselekcionēts.
Meža audzēšanas vidusposmā īpašniekam būs iespēja veikt krājas kopšanas cirti vidēji 35 un 55 gadus pēc stādīšanas. Tā kā selekcionēts mežs būs audzis straujāk, šajās cirtēs īpašnieks iegūs vismaz par 25 un 50 kubikmetriem vairāk koksnes, kas būs uzkrāta uz resnākiem kokiem.
Mežā, kas audzēts no selekcionētiem stādiem, īpašnieks vienā un tajā pašā laikā iegūs vismaz par 40% vairāk resno (diametrs virs 32 cm) zāģbaļķu nekā neselekcionētā mežā.
Ieguvumu kopsavilkums – mežs ātrāk aug, var iegūt vairāk koksnes, resnākus baļķus, lielākus ienākumus, lielāku zāģbaļķu iznākumu un naudu, starpposmā veicot krājas kopšanas cirtes.
– Kā atpazīt stādus, kas izaudzēti no ģenētiski augstvērtīgām sēklām?
– Pirms stādu pirkšanas, lai pārliecinātos, ka iegādātais meža atjaunošanas materiāls ir piemērots jūsu vajadzībām, pārbaudiet, vai tam ir Valsts meža dienesta izsniegtais sertifikāts, kurā tiek norādīta gan tā kvalitāte, gan veselība, gan izcelsme, kas ir obligāta prasība. Ja meža stādu pārdevējs tomēr to nevar uzrādīt, vajadzētu būt piesardzīgiem un atturēties no iegādes.
Meža atjaunošanai, stādīšanai un plantāciju ierīkošanai iesakām izmantot tikai vietējiem augšanas apstākļiem piemērotus stādus, ko vajadzētu iegādāties pie pazīstamiem un reģistrētiem stādu audzētājiem, kas audzē un tirgū piedāvā tikai vietējās izcelsmes selekcionētus stādus.
Selekcionētus meža stādus, kas audzēti ar modernām tehnoloģijām un atbilst ģenētiskajai kvalitātei (jeb meža reproduktīvā materiāla kategorijai) uzlabots vai pat pārāks, jo sēklas to audzēšanai ir ievāktas īpašās sēklu plantācijās, var iegādāties “LVM” kokaudzētavās visā Latvijas teritorijā. Dažreiz varbūt nav tik noteicoša ģeogrāfiskā kokaudzētavas atrašanās vieta, bet tur audzētā stādu materiāla izcelsme.
Piedāvājam pircējiem arī stādus, kas apstrādāti ar videi draudzīgām un efektīvām metodēm – ar vasku vai smilšu līmes maisījumu, kas tos pasargās pret iespējamajiem kukaiņu un pārnadžu bojājumiem pēc iestādīšanas mežā.
– Vai šopavasar vēl ir pieejami meža stādi?
– Šopavasar var pasūtīt stādus tikai 2020. gada meža atjaunošanas sezonai, jo šogad izaudzētajam daudzumam jau ir noslēgti līgumi un sākam veikt pirmās piegādes. “LVM” kokaudzētavās meža stādi ir jāpasūta laikus, lai varam izaudzēt stādus, kas būtu piemēroti konkrētam augšanas reģionam, kā arī lai plānotu audzējamo stādu skaitu. Reti, bet dažreiz gadās, ka līguma ietvaros pasūtītājs veic izmaiņas stādīšanas periodā, – ja stādu apjoms tiek samazināts vai no tiem atsakās, šie stādi nonāk brīvā tirdzniecībā. Tie īpašnieki, kas vismaz vienu divus gadus pirms plānotās stādu piegādes pieteikuši pasūtījumu vai jau noslēguši līgumu, var būt droši par pasūtījuma izpildi.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
