Meža stādi jāizvēlas laikus 0
Kas ir svarīgi, izvēloties meža stādus, un kas ir jauns šajā jomā, stāsta akciju sabiedrības Latvijas valsts meži biznesa virziena Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns un viņa vietniece ražošanas jautājumos Laima Zvejniece.
“Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem meža atjaunošanai – kvalitatīvu meža stādu izvēle un iegāde jāplāno laikus,” uzsver Guntis Grandāns, norādot, ka stādu audzēšana, kas vidēji ilgst no pusotra līdz diviem gadiem, ir jāplāno ne tikai apjomos, bet jāievēro arī stādu suga un reģionālā izcelsme, jo Latvijas dienvidos vai rietumos izaudzētie stādi ne vienmēr derēs Vidzemes un Latgales laukiem un mežiem.
Stādu kvalitāte
“Stādu kvalitāte ir svarīga kvalitatīvai meža atjaunošanai, jo pāraugušu stādu ieaugšana un aklimatizācija mežā var būt apgrūtināta, turklāt transporta un stādīšanas procesa izmaksas sadārdzinās. Tāpēc mežsaimniekiem, kas veikuši savlaicīgu stādu pasūtījumu, spējam nodrošināt kvalitatīvu stādu piegādi, kas mežā ieaugs labāk un ekonomēs meža īpašnieka laiku un līdzekļus,” stāsta Guntis Grandāns un turpina: “Stādu kvalitāti apliecina to ģenētiskais potenciāls, kas turpmāk noteiks daudzus atjaunotā meža kvalitātes parametrus – ātraudzību, stumbra taisnumu un zaru resnumu. Tas ir selekcijas darba rezultāts, jo sēklas tiek iegūtas īpašās sēklu plantācijās, kas ierīkotas, izmantojot selekcionāru atlasītos ātraudzīgākos un kvalitatīvākos mātes kokus. Šādu stādu potenciālā ātraudzība ir 15–25% augstāka un pieauguša meža apmērus sasniedz ievērojami ātrāk, piemēram, priede ciršanas vecumu sasniedz jau 80–90 gados, arī koku stumbri būs taisnāki, nekā tie būtu, izmantojot vienkāršās mežaudzēs iegūtas sēklas. Otrs stādu kvalitātes rādītājs ir fizioloģiskais un morfoloģiskais stāvoklis – labi attīstīta sakņu sistēma ar daudzām sīkajām aktīvajām saknītēm, kas veicina stāda ieaugšanu pēc iestādīšanas, proporcionāli attīstīta auga virszemes jeb zaļā daļa, kas nodrošina aktīvu fotosintēzi un stāda attīstību. Stāds arī nedrīkst būt izstīdzējis – ir noteiktas prasības stāda garumam un sakņu kakla diametram.”
Ietvarstādi
Mežu stādīšanai un atjaunošanai kokaudzētavas piedāvā ietvarstādus – t. i., stādus ar slēgtu, kompaktu sakņu sistēmu, kas ietverta augsnes (kūdras) substrātā. Ietvarstādus ērti un kvalitatīvi var stādīt gandrīz visu gadu, turklāt stādi neiežūst pārvadāšanas un stādīšanas procesā. Vēl viena ietvarstādu priekšrocība – nepieciešamās barības vielas stādam pirmajā augšanas gadā jau ir daļēji nodrošinātas, tādējādi stāds aug straujāk. Turklāt ietvarstādi ir pieejami vienu vai divus gadus veci un tie ir lētāki salīdzinājumā ar kailsakņiem ar uzlabotu sakņu sistēmu. Ietvarstādu stādīšanai ir iespējams izmantot mehanizēto stādīšanu reizē ar augsnes sagatavošanu.
Kailsakņi ar uzlabotu sakņu sistēmu
Lauksaimniekiem, kam aktuāla meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs, vispiemērotākie ir stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu – gan egle, gan bērzs. Šāda veida platības parasti ir ātri aizzeļošas. Stādi ir vitāli spēcīgāki par tradicionālajiem kailsakņiem. Tie pirmo pusgadu audzēti kā ietvarstādi siltumnīcā un vasaras otrajā pusē pārstādīti (pārskoloti) laukā ar speciālu pārskolojamo mašīnu, lai tālāk augtu vienu divus gadus atklātā laukā. Tehnoloģijas procesā iegūst kailsakņu stādus ar bagātu sakņu sistēmu, kas samazina sakņu izžūšanas iespējas, uzlabo stādu ieaugšanu mežā, kā arī paātrina jauno kociņu augšanu pirmajos gados, tādējādi samazinot kopšanas izmaksas. Īpaši piemēroti šie stādi ir auglīgām augsnēm un ātri aizzeļošām platībām.
Stādīšana aizņems vairāk laika un darba, bet to kompensēs mazāks stādu daudzums uz platību, jo ieaugšanas procents ir augstāks nekā klasiskajiem kailsakņu stādu veidiem.
“Mežkopji atzīst, ka salīdzinājumā ar parastajiem kailsakņu stādiem egļu un bērzu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu esot kā mersedess pret žiguli un ieaug 90–95% gadījumu. Ne velti Latvijā izaudzētie stādi ir ļoti pieprasīti arī Skandināvijā,” uzsver G. Grandāns.
Stādu aizsardzība kokaudzētavās
Lai jaunie kociņi nākotnē veidotu kuplu mežaudzi, ar spēcīgām saknēm vien nepietiek. Jāveic virkne aizsardzības pasākumu, lai iestādītos kvalitatīvos stādus nebojātu kukaiņi vai dzīvnieki.
Viens no nozīmīgākajiem kaitēkļiem, kas apdraud stādus pēc izstādīšanas, ir lielais priežu smecernieks Hylobius abietis, kas savairojas izcirtumu platībās un nesmādē visus jaunos skuju kokus, arī egles, tāpēc mežkopji jau sen attīsta metodes jauno stādiņu aizsardzībai.
“Lielais priežu smecernieks ir antropogēns kaitēklis, jo tā bioloģija ir īpaši piemērota izcirtumiem. Pēc koka nociršanas celms vēl kādu laiku ir dzīvs, un tā saknes ir piemērota vide, lai smecernieks varētu vairoties. Kukaiņi iedēj oliņas uz celma dzīvajām saknēm, kur kāpuri pēc izšķilšanās no oliņām barojas, līdz attīstās par pieaugušām vabolēm. No šī viedokļa smecernieks ir it kā nekaitīgs, taču vabolēm pirms oliņu dēšanas vajag labi baroties, un tās labprāt izmanto jaunos stādus. Tās apgrauž stādiem mizu stumbra lejas daļā, un stādam samazinās pieaugums vai pat tas iet bojā, radot ne tikai finansiālus zaudējumus, bet tiek zaudēti arī gadi platību atjaunošanā,” stāsta G. Grandāns.
Lai šo situāciju kontrolētu, stādu aizsardzības nolūkā tradicionāli jau kokaudzētavās stādus apstrādā ar insekticīdiem, kas ir lētākais un tehnoloģiski vienkāršākais aizsardzības paņēmiens. Tomēr tam ir vairākas problēmas, pirmkārt, ilgtspējīgu mežsaimniecību apliecinošo sertifikāciju sistēmu uzstādījums ir pamazām atteikties no ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Otrkārt, insekticīds nav repelents, kas atbaida, tāpēc kukainis var paspēt iebojāt stāda mizu, līdz pats aiziet bojā. Tas nozīmē, ka lielos kukaiņu savairošanās gadījumos jaunaudze tik un tā var tikt nopietni bojāta. Treškārt, insekticīdiem ir samērā īss iedarbības laiks – pāris mēnešu, kas nav pietiekami, lai aizsargātu jauno stādījumu. Un visbeidzot – cilvēku drošība, strādājot ar pesticīdiem, vienmēr ir ar zināmu riska daļu, pat ievērojot visus noteiktos piesardzības pasākumus. Tāpēc, ievērojot visu iepriekšminēto, tiek meklēti alternatīvi stādu aizsardzības veidi.
Vasks – stādu aizsardzībai
Viens no veidiem, kā pasargāt stādus no kaitēkļiem, ir tos apstrādāt ar vasku. Šo Skandināvijā izstrādāto tehnoloģiju jau vairākus gadus izmanto LVM kokaudzētavās, piedāvājot tirgū jaunu produktu, pēc kura pieprasījums aug.
Kā notiek stādu pārklāšana ar vasku, stāsta Guntis Grandāns: “Stāda virszemes daļa no sakņu kakla līdz 18 cm augstumam tiek īslaicīgi iemērkta izkausētā vaskā, un atdzesējot izveidojas vaska pārklājums. Vasks stādu aizsargā līdz pat divām sezonām – izstādīšanas gadā ļoti efektīvi, bet pietiekami efektīvi arī otrajā augšanas sezonā. Kukainis nevar iekosties vaskotajā stāda mizā un nodarīt kaitējumu jaunajam kociņam. Siltajās dienās, kad arī kukaiņi ir visaktīvākie, vasks kļūst mīksts un smecerniekam, mēģinot rāpties pa stumbriņu uz augšu, kājas stieg vaskā un tas nevar pārvietoties pa stādu, lai sasniegtu auga nevaskoto daļu.”
Sākotnēji vaskošana LVM kokaudzētavās tika veikta ar rokām, katru stādu iemērcot izkausētā vaskā. Taču process bija darbietilpīgs un ar zaudējumiem, tāpēc, meklējot iespējas uzlabot apstrādes procesu un sadarbojieties ar Norvēģijas rūpnīcu, tika izgatavots pašlaik pasaulē vienīgais vaskošanas robots, kas pirms pāris gadiem tika uzstādīts Podiņu kokaudzētavā. Ar iekārtu tiek apstrādāti egles kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu.
LVM kokaudzētavās ar vasku katru gadu apstrādā 4–6 miljonus stādu atkarībā no pasūtītāja vēlmēm. Apmēram 1–1,5 miljoni nonāk Latvijas mežos, bet pārējie tiek eksportēti.
“Vaskotu stādu iegāde ilgākā termiņā rada lielākus ietaupījumus, jo vasks noturēsies uz stāda pietiekami ilgu laiku, lai aizsargātu stādu pret jebkuriem iespējamiem smecernieku bojājumiem salīdzinājumā ar ķīmiskajiem preparātiem, kas iztur vien pāris mēnešus un tāpēc jāveic atkārtota apstrāde. Tas nozīmē papildu izdevumus gan ķimikāliju iegādei, gan pakalpojuma pirkšanai,” pārliecināts Grandāns.
Smilšu līmes maisījums ietvarstādu aizsardzībai
Lai padarītu efektīvāku arī ietvarstādu aizsardzību pret meža kaitēkļiem, LVM Mazsilu kokaudzētavā šogad tika uzstādīta iekārta, kas apstrādā ietvarstādus ar līmes un smilšu maisījumu. “Tehnoloģija vairāk nekā 20 gadu laikā ir izstrādāta Zviedrijā, sadarbojoties mežzinātnes institūtam, valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmumam un meža kokaudzētavu tehnoloģiju ražotājam. Šis apstrādes veids pazīstams ar zīmolu Conniflex, un Mazsilu kokaudzētava ir kļuvusi par vienīgo vietu ārpus Zviedrijas, kur šī metode tiek izmantota,” ar lepnumu stāsta Grandāns.
Metodes būtība: ietvarstādiem ar automatizētu līniju tiek uzklāta Conniflex līmes kārtiņa. Līme ir uz ūdens bāzes, līdzīga plaši pazīstamajai PVA līmei, taču tai ir pievienoti elastifikatori un stabilizatori, lai uz stāda uzklātā kārta nezaudētu elastību ne ultravioleto staru, ne sala ietekmē. Nākamais solis apstrādē ir īpašas Conniflex smilts uzklāšana vēl mitrajai līmes kārtai, tad seko uzklāto kārtu žāvēšana īpašos skapjos, kas aizņem visvairāk laika apstrādes procesā, jo izmanto saudzīgu temperatūras režīmu. Pēc žāvēšanas stādus var fasēt kastēs un novietot glabātavā vai stādīt izcirtumā. “Maisījumā izmantotās smilts graudu izmērs ir speciāli piemērots smecernieka gremošanas trakta uzbūvei – kukainim, mēģinot iegrauzties cauri smilts un līmes kārtai, nosprostojas gremošana un smecernieks aiziet bojā,” smilšu graudu izmēra nozīmīgumu uzsver direktors.
Metode ar savu ilgstošo aizsardzības efektu līdz pat trijām sezonām ir ieguvusi popularitāti Skandināvijā, un visi apstrādātie stādi tirgū tiek pārdoti. Arī Latvijas mežu īpašniekiem ir iespēja iegādāties un novērtēt šādi apstrādātus stādus.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops pielikumā “Meža stāījumi, to aizsardzība. Plantāciju meži”
