Meža skolā uzņēma tikai jaunekļus 0
Cīravas Meža skolā pirms vairāk nekā astoņdesmit gadiem uz vienu vietu pretendēja gandrīz pieci jaunieši. Lūk, ko par to savās atmiņās raksta šīs skolas absolvents, bijušais Aizputes mežzinis Jānis Kazeks:
“Tiem, kuriem bija vēlēšanās mācīties Meža skolā, bija jāuzraksta ziņas par sevi un vecākiem. Priekšroku deva tiem, kuri bija dienējuši armijā, kā arī meža darbinieku bērniem. Uzņēma tikai vīriešus vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Iestājpārbaudījumi bija jākārto rakstiski: diktāts latviešu valodā, matemātikā – uzdevumi. Pārbaudījumus kārtoja divas dienas. 1937. gada vasarā uz tiem ieradās 120 jaunekļi, bet uzņēma 25.
Skolas audzēkņiem obligāts bija formas tērps. To pasūtīja kolektīvi un šuva no ļoti izturīga zaļganpelēka auduma. Svārku pogas bija brūnas, pītas no ādas. Vidusjosta plata, pelēkbalta. Apkakle no zaļa samta, kuras stūrus rotāja ozollapa un burtiņš C. No audzēkņiem tika prasīta laba stāja un uzvedība. Tas viss vairoja skolas prestižu.
…Skolā tika rīkotas balles. Kādas trīs četras pa gadu. Pati pirmā – valsts svētkos 18. novembrī. No latiņām izgatavojām zvaigžņu apveidus, tām piestiprinājām “ploškas”. Tumsai iestājoties, tās aizdedzinājām un palaidām dīķī pie pils. Tumsā liesmiņas radīja krāšņu skatu, ko pavairoja atspīdums ūdenī.
Pēc tam, jau ziemā, dzīvojām karnevāla gaidās. Pasākumam atvēlēja trīs telpas – aktu zāli un divas mācību klases. Visas tās bija dekorētas. Telpu parketa grīdas spodrināja un vaskoja, kamēr tajās varēja spoguļoties. Karnevālā viesu liela daļa ieradās maskās. Turīgo vecāku meitas – vakarkleitās. Lai garās kleitas netraucētu, dejojot viņas ar vienu roku turēja tērpa malu, nedaudz paceltu uz augšu…
1939. gada vasarā grupiņa skolas audzēkņu piedalījās Aizsargu svētkos Rīgā. Tā kā mums bija laba stāja un solīdas formas, mūs norīkoja godasardzē, sagaidot Valsts prezidentu Kārli Ulmani. Prezidenta runas laikā sākās spēcīgs negaiss un lietus. Ļoti stipras vēja brāzmas lauza karogu mastus. Tie lūzdami krita virsū diplomātu automašīnām. Mūs pārņēma dīvainas priekšnojautas, kas drīz vien arī piepildījās.”
