Vispirms stādam, pēc tam retinām 0
Sekmīgs uzņēmējs un laimīgs vecētiņš, Edgars Dupužs nu jau divus gadus ir arī LLU Meža fakultātes students. “Ir liela vēlme baudīt dzīvi, neko nedodot pretim, neejot uz priekšu. Bet tas nav pareizi. Gribu pārliecināties, vai mana empīriskā pieredze saskan ar teoriju, un gūt jaunas, derīgas atziņas!” – tā savu vēlmi iegūt otru augstāko izglītību pamato meža īpašnieks.
Viena no atziņām, kas jau gūta augstskolā – turpmāk meža atjaunošanā izmantot tikai Latvijas kokaudzētavu stādus, jo tie izaudzēti no materiāla, kas iegūts par pakāpi augstākas pakāpes sēklu plantācijās nekā Lietuvā. Tas dod iespēju zemi izmantot intensīvāk, iegūt papildus vērtību.
E. Dupužs: “Saimnieciskajā mežā maksimālais labums jācenšas iegūt minimālā aprites laikā. Tas ir tikai normāli.”
Otra augstskolā gūtā atziņa ir kā apstiprinājums paša vērojumiem – nestādīt par daudz. Edgars Dupužs atzīst, ka viņam ļoti patīkot vērot nogabalus LLU pētnieciskajos mežos, kas stādīti pirms 30 gadiem, hektārā iedēstot tikai 750 eglītes. Tur izaudzis skaists mežs un egles jau ir tik resnas, ka pēc 5 – 7 gadiem tās varēs zāģēt kailcirtē pēc caurmēra. Un koksnes masa uz ha esot gandrīz tikpat liela, kā platībās, kurās tika stādīti 3000 kociņi, taču zāģmateriālu sortiments retajā audzē būs reizes divas augstvērtīgāks. Taču ko mēs darām? E. Dupužs: “Bāžam, bāžam tos stādus un pēc tam skrienam ar krūmzāģi. Bet tūkstoš stādu maksā pie 200 eiro.”
Pēc viņa domām, arī saimnieciskajos, tāpat kā plantāciju mežos vajadzētu atļaut stādīt retāk, jo otrās pakāpes selekcijas stādi jau izturējuši konkurences cīņu un pierādījuši savas tiesības augt.
