“Pārstāt eksportēt papīrmalku uz ziemeļvalstu celulozes rūpnīcām!” Meža nozare paziņo stratēģiju 10 gadiem 16
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
AS “Latvijas valsts meži” un Latvijas Kokrūpniecības federācija, kas pārstāv meža nozares nevalstiskās organizācijas, ir parakstījuši sadarbības memorandu ar mērķi kāpināt atjaunojamo resursu un bioekonomikas īpatsvaru Latvijas tautsaimniecībā.
Memorandā izvirzīti trīs stratēģiskie nozares mērķi: līdz 2030. gadam dubultot pievienoto vērtību uz vienu darba vietu mežu nozarē; līdz 2030. gadam palielināt meža nozares saražotās produkcijas vērtību divas reizes, kā arī veidot mežaudzes par 25% ražīgākas.
Starp citiem minētajiem mērķiem ir arī mežu nozares darbinieku algu palielināšana divas reizes minētajā periodā un plašāka atjaunojamo koksnes materiālu izmantošana, piemēram, koka māju būvniecības atbalstīšana, tostarp izveidojot arī koka augstceltņu būvniecības programmu.
Lai sasniegtu šos stratēģiskos mērķus, mežu nozare apņemas veicināt uz zinātnes atziņām balstītu meža kopšanas modeļu ieviešanu Latvijā un tādu mežu apsaimniekošanas prakses attīstīšanu, kas nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanu, kā arī palielināt Latvijas mežu devumu globālo klimata pārmaiņu mazināšanā.
Memorandā uzsvērts, ka mežsaimniecības un bioekonomikas produktu radīšana un izmantošana ir viens no stūrakmeņiem, lai noturētu un attīstītu ražošanu Latvijas reģionos, kas savukārt mazinās iedzīvotāju aizbraukšanu no reģioniem.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, komentējot parakstīto dokumentu, uzsvēra, ka tas ir vienīgais ceļš meža nozares saglabāšanā Latvijas vadošo ekonomikas nozaru vidū tuvāko desmit gadu perspektīvā.
“Ir skaidrs, ka bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ietvaros, kuras apstiprināšana gaidāma šogad, saimnieciski izmantojamo mežu platības samazināsies. Tādēļ atlikušo saimnieciski izmantojamo mežu ražības paaugstināšana par 25% ir vienīgais veids, kādā var panākt, ka meža produktu pirmapstrāde valstī būtiski nesamazinās.
Tādēļ ir svarīgi veidot t. s. saimnieciskos mežus, kuros prioritāte tiktu dota saimnieciskiem mērķiem, nevis sugu daudzveidībai vai iedzīvotāju rekreācijai. Šis darbību kopums attiektos galvenokārt uz jaunveidojamajām mežu audzēm un vidēja vecuma mežiem, ar mērķi no viena hektāra varētu iegūt vairāk koksnes.
Risinājumi, kā to sasniegt, jau sen ir zināmi, tos izstrādājis mežzinātnes institūts “Silava”.
Praktiski tas nozīmētu augstvērtīgu stādu stādīšanu mežos, nepaļaujoties uz dabisko mežu atjaunošanos, izvēli par labu skujkokiem, bērziem un apsēm atkarībā no konkrētas vietas, pareizāku audžu veidošanu un jaunaudžu kopšanu, kas jau sen ir zināma, taču liela daļa privāto mežu īpašnieku to nav ieviesuši savā praktiskajā darbībā.”
K. Klauss uzsvēra, ka memoranda punkts par pievienotās vērtības palielināšanu uz vienu darba vietu nozarē būtībā paredz darba vietu automatizāciju un lielākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.
“Mērķis ir palielināt pievienoto vērtību uz darba vietu divas reizes un, starp citu, iepriekšējā desmitgadē tas ir izdevies,” viņš teica, taču atzina, ka palielināt pievienoto vērtību vēl divas reizes jau būs grūtāk.
Savukārt nozares apgrozījuma dubultošana divas reizes paredz dziļāku koksnes pārstrādi tepat Latvijā, tostarp arī koksnes ķīmijas attīstīšanu.
“Pašreizējais nozares izaicinājums ir – kur likt šķeldu un skaidas, kā arī pārstāt eksportēt papīrmalku uz ziemeļvalstu celulozes rūpnīcām, bet gan pārstrādāt to tepat Latvijā. Viens no risinājumiem varētu būt skaidu plātņu ražošanas attīstība, taču tas nav vienīgais,” teica Klauss.
Ja memorandā paredzētie mērķi netiks sasniegti, uzsvēra K. Klauss, tad pēc desmit gadiem meža nozare vairs nebūs starp vadošajām ekonomikas nozarēm Latvijā.
K. Klauss teica, ka meža nozares uzņēmumi katru gadu attīstībā investējot apmēram 100 miljonus eiro, taču memorandā paredzēto mērķu sasniegšana prasīšot investīciju apjoma būtisku palielināšanu.
Memoranda parakstītāji, AS “Latvijas valsts meži” ir lielākais mežsaimniecības uzņēmums Latvijā un veic valsts meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību.
Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācija pārstāv virkni meža nozares nevalstisko organizāciju: Latvijas Mežizstrādātāju savienību, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociāciju, Latvijas Biomasas asociāciju, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociāciju, asociāciju “Latvijas koks”, Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociāciju, Mēbeļu ražotāju asociāciju Latvijā un Latvijas koka būvniecības klasteri.
