Mazgāt mellenes? Ja līdzās melleņu ceram atvieglojusies lapsa, var iedzīvoties parazītā 0
Lai cik neierasti tas izklausītos, mellenes, kā arī citas meža ogas un arī sēnes būtu jāmazgā, jo tas mazinās varbūtību iedzīvoties ļoti nepatīkamā parazitārā saslimšanā – var dabūt ehinokoka lenteni. Tikai piecus milimetrus garš, tas cilvēka aknās var izveidot līdz 50 cm lielu cistu, pilnu ar tārpiem. Gluži kā tas nesen gadījies plaši izskanējušā negadījumā ar kādu pacientu, kuram plānveida operācijā atklājusies šāda cista un to nācies izgriezt kopā ar aknas gabalu. Medicīnas personāls toreiz skaidroja, ka suns mežā ticies ar lapsu un no tās dabūtu parazītu atnesis saimniekam, taču parazīta izplatīšanās ceļš ir nedaudz citāds, skaidro Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Parazitoloģijas nodaļas vadošā pētniece Gunita Deksne.
Vai tiesa, ka no lapsas apčurātām mellenēm varot dabūt tārpus, tādēļ ogas jāmazgā?
G. Deksne: Tīri teorētiski tā ir taisnība, taču attiecībā uz fekālijām. Katram parazītam ir savs attīstības cikls, kas tam ir jāiziet. Lapsa ir tā saucamais definitīvais parazīta saimnieks, kas ārējā vidē ar fekālijām izdala parazīta olas. Ja lapsa ir ehinokoka olu nēsātāja un šo melleņu ceru apkakās, tad cilvēks, šādu melleni apēdot, var uzņemt šo parazītu. Jāuzsver, ka šāds parazīta starpsaimnieks var būt ne tikai cilvēks, bet arī lauksaimniecības dzīvnieks – aita, liellops vai cūka. Ja parazīta olas nokļūst starpsaimniekā, tad aknās, plaušās, retākos gadījumos – arī smadzenēs, var sākt veidoties cistas. Tā notika arī iepriekšminētajā gadījumā ar plānveida pacientu. Taču nelaime nenotika pēc suņa kontakta ar lapsu, jo suņa organismā parazīta olas iet bojā. Suns bija apēdis vai nu kādu invadēta liellopa aknu, vai kādu citu orgānu, un pēc tam sunim zarnās attīstījās tārps. Ja suns mežā izvārtās pa lapsas fekālijām vai tās apēd, viņam neattīstīsies cistas. Olām jānokļūst starpsaimniekā.
Tas nozīmē, ka lauku suņiem nevajag izbarot kaušanas atlikumus, tomēr ir jāskatās, ko viņiem dodam. Tārpu cistas kaušanas atlikumos ir gana lielas, lai tās varētu redzēt ar aci, mikroskops te nav vajadzīgs – cista izskatās kā ūdeņains pūslis, lielākoties aknās. To nekādā gadījumā nevajag griezt, tad saturs šķīdīs uz visām pusēm un apkārtne būs nopietni jādezinficē, jo tur būs papilnam parazītu – tūkstošiem galviņu, no kurām attīstīsies pieaudzis tārps.
Turklāt ir divas ehinokoku sugas un ir atšķirība, kā tās attīstās starpsaimniekā. Viena suga orgānā izveido cistu liela zirņa veidā, kuru ķirurģiski var izgrebt, bet otra veido tādu kā audzēju, kas saaug kopā ar pārējiem audiem, kā dēļ nākas cistu operēt ārā ar orgāna daļu. Diemžēl klīniskās pazīmes gadījumos, kad cilvēks sāk sajust diskomfortu ehinokoka dēļ, parādās pat pēc desmit gadiem, tikmēr cistas izmērs sasniedzis jau 2 – 50 cm.
Vai daudzas lapsas Latvijā invadētas ar ehinokoku?
Veicām pētījumu, un tajā atklāts, ka no visām izmeklētajām 500 lapsām 17% bija invadētas. No izmeklētajiem 400 jenotsuņiem tie bija 8%. Salīdzinot ar Eiropu, tas ir ļoti augsts īpatsvars – tur invadēts tikai ap 1% lapsu, taču jāņem vērā, ka Eiropā vispār nav tik daudz lapsu un jenotsuņu kā pie mums. Mums ir ļoti daudz dzīvās dabas, savvaļas dzīvnieku, kur parazītam augt. “BIOR” veic šī parazīta monitoringu, bet problēma ir tā, ka saimnieks parasti nevēršas pie veterinārārsta, ja, kaujot lauksaimniecības dzīvnieku, atrod tārpu cistas. Pagaidām pētījumu par ehinokoku mums vēl nav, taču ar ES atbalstu gatavojamies tādu veikt jau tuvākajos gados.
Kāds būtu ieteikums, lai izvairītos no ehinokokozes?
Somu pētnieki uztraukušies, vai mellenes ehinokoka dēļ droši var ēst, tādēļ Somijā notiek jenotsuņu un lapsu ķīmiska kastrēšana un arī izšaušana, taču nevajadzētu pārspīlēt un pārāk uztraukties. Ja nu redz mellenei blakus mēslu čupiņu, tad tur mellenes nevajadzētu lasīt. Pēc meža mazgāt rokas gan vajag. Varbūt lietusūdens noskalos ogas, taču olas būs zemē. Līdz ar to pēc jebkuriem meža darbiem rokas jāmazgā, tas ir personīgās higiēnas jautājums. Ja melleņu vietai blakus mājas, kur skraida suņi, arī tad pēc ogu lasīšanas rokas jāmazgā. Ja suns bijis mežā un izvārtījies lapsas fekālijās, viņš parazītu var atnest mājās, savukārt mēs, viņu noglaudot, tādā veidā parazītu varam uzņemt. Šādu saslimšanas gadījumu salīdzinājumā ar, piemēram, salmonellu, nav daudz. Piecu gadu laikā bijuši 27 ehonokokozes gadījumi. Tā ka vēlreiz – personīgā higiēna un prettārpu līdzekļi suņiem, tad arī viss būs kārtībā.
