Pirmo reizi ES atbalstu varēs saņemt arī meža īpašnieku kooperatīvi 1
Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz Eiropas Savienības (ES) atbalstu pasākumam “Ražotāju grupu un organizāciju izveide”.
Minētajiem noteikumiem šobrīd Latvijā atbilst trīs meža īpašnieku kooperatīvi: “L.V. Mežs” Inčukalnā, “Mežsaimnieks” Alsungā un “Vidzeme” Madonā. Tie piecu gadu laikā varēs pretendēt uz 500 000 eiro.
Līdz šim divus gadus meža īpašnieku kooperatīviem bija pieejams neliels valsts atbalsts, apmēram 7000 eiro gadā. Tas palīdzēja nosegt vien daļu administratīvo izdevumu, taču bija nepietiekams, lai attīstītu savu darbību.
Grigorijs Rozentāls, pirmās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” vadītājs, Eiropas atbalstu vērtē kā ļoti nepieciešamu. G. Rozentāls: “Lai meža īpašnieku kooperatīvs attīstītu saimniecisko darbību un sasniegtu vidēja uzņēmuma līmeni, ir nepieciešami līdzekļi. Tāpēc noteikti izmantosim iespēju pretendēt uz ES atbalstu.” Mežsaimnieks skaidro, ka šobrīd visvairāk trūkst naudas darbinieku algām un tehniskajam nodrošinājumam. Pēc viņa domām, tas, ka daļu līdzekļu būs iespējams saņemt avansā, ir ļoti labi, tomēr iesaistīties šajā pasākumā ir riskanti, jo daži nosacījumi esot noformēti ļoti brīvi, kas nozīmē, ka nekad nevari būt drošs, ka viss izdarīts perfekti. “Kas ir bailīgs, ne uz ko tādu neparakstīsies. Bet, ja gribi iet uz priekšu, jābūt gatavam riskēt,” pamato G. Rozentāls.
Aizpērn “Mežsaimnieks” apgrozīja 74 000 eiro, bet pērn tie bija jau 170 000 eiro, savukārt šogad alsundznieki plānojuši apgrozīt pusmiljonu. G. Rozentāls stāsta, ka gadījumā, ja šis atbalsts tiks veiksmīgi apgūts, šis būs pirmais kooperatīvu iekustēšanās gads, jo par līdzšinējo kooperatīvu attīstību varēja teikt: “Radušies ir, bet iekustējušies nav.” Par to liecinot arī tas, ka divi mežsaimnieku kooperatīvi gadu pēc izveidošanas likvidējušies.
Arī kooperatīva “L.V. Mežs” vadītājs Modris Kalvāns atzīst, ka vienkārši nebūs: “ES atbalsts ir laba lieta, taču grūti prognozēt, cik veiksmīgi tas tiks izmantots, jo nosacījumi ir sarežģīti.” Viņš uzsver, ka šobrīd jāiegulda arī meža īpašnieku kooperācijas popularizēšanā, jo cilvēkiem nav izpratnes par kooperāciju un daudzi joprojām atceras neveiksmīgo pieredzi deviņdesmitajos gados.
To, ka, mainoties paaudzēm, pozitīvā virzienā mainās arī attieksme pret kopā strādāšanu, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks neapstiprina, jo, pēc viņa domām, meža īpašnieku kooperatīvu biedru skaits pēdējos gados jūtami aug tāpēc, ka daudzi no laukiem pārceļas uz pilsētu un savu īpašumu nodod apsaimniekot profesionāļiem. “Ne ļoti strauji, bet tomēr meža īpašnieku kooperatīvu kustība attīstās. Saimniekojot kopā, var iegūt gan izdevīgākas pakalpojumu cenas, gan labākus noteikumus tirgū. Meža kooperatīvi kļuvuši labi klienti koku stādaudzētavām. Tas nozīmē, ka nākotnes peļņa no meža, ko apsaimnieko profesionāļi, būs laba,” skaidro A. Muižnieks.
