Zāģlapsene − te parādās, te pazūd 0
Zāģlapsenes vairojas priežu jaunaudzēs, sākot no 6–8 gadus un beidzot ar 40–50 gadus vecām audzēm.
! Kāpuri nograuž tikai vecās, iepriekšējo gadu skujas un jaunās parasti neaiztiek. Cietušās audzes bojā neiet, toties ir pieauguma zudumi, izretinās koku vainagi.
Kaitēkļu skaits laika gaitā stipri svārstās. Tie regulāri savairojas ik pēc 10–12 gadiem. Masveida izplatība turpinās 2–4 gadus, bet pēc tam kaitēkļi pazūd.
Priežu rūsganās zaģlapsenes tēviņš ir melns, ar sarkanbrūnām kājām. Mātīte ir 8–10 mm gara, rūsganbrūna, ar iedzelteniem spārniem. Kāpurs ir 25 mm garš, zaļganpelēks, ar šauru, gaišu svītru uz muguras un melnu, spīdīgu galvu. Gadā attīstās viena paaudze. Kāpuri šķiļas maija vidū un barojas ar skujām. Jūlija pirmajā pusē tie pārvietojas uz zemsegu.
Zāģlapseņu iznīcināšanā visnozīmīgākie ir kukaiņēdāji putni – zīlītes, melnais mušķērājs, melnais strazds, tāpēc kaitēkļu apdraudētajās platībās tiem der izvietot būrīšus.
