Meža kadiķa pārstādīšana – ir risks, bet var mēģināt 1
Pirms 15 gadiem mežā izrakām un dārzā iestādījām meža kadiķi. Vai to iespējams tagad pārstādīt? GUNĀRS JŪRMALĀ
“Kadiķis ir lēnaudzīgs skuju kokaugs, kam līdzīgi kā eglei un priedei 5–6 gadu vecumā iestājas t.s. ziemeļu dienvidu orientācija. Ja pārstādot neievēro novietojumu pret debespusēm, skujkoks nereti aiziet bojā. Šajā ziņā kadiķis ir ļoti pedantisks, tādēļ augam pirms izrakšanas vainagā atzīmē ziemeļu virzienu,” skaidro a/s Latvijas valsts meži vecākais eksperts Kaspars Riže.
Pārstādīt lielu koku vienmēr ir riskanti, tas šo apstākļu maiņu var arī nepārdzīvot. Lielu kadiķi labāk atstāt augam turpat, bet, ja skujkoks traucē, tas jānozāģē.
Trīs četrus metrus augstu koku var mēģināt pārstādīt, izrokot sakņu kamolu ar lāpstu un stādu pārvietot ar ķerru.
Saknes augam atrok ļoti uzmanīgi, cenšoties traumēt pēc iespējas mazāk. Ja kadiķim ir piramidālas formas vainags, jārēķinās, ka sakņu sistēma tam aizņem divreiz vairāk vietas nekā vainaga projekcija uz zemes.
Augu pārvietojot, sakņu kamolu ietin auduma gabalā vai polietilēna plēvē, lai no saknītēm nenobirtu augsne. Izraktu augu tūdaļ iestāda, lai tam neiekalstu saknes. Jaunajā mājvietā skujkokam jārada tādi paši apstākļi, kādos tas pieradis augt.
Ja iepriekš augam bijusi saulaina vieta, to nedrīkst stādīt noēnojumā. Nekādā gadījumā nevajag skujkokam apgriezt zarus, retināt vainagu, kā arī stādvietā iestrādāt kūtsmēslus (mežā kadiķi parasti aug smilšainā, skābā augsnē).
Pēc iestādīšanas kadiķi bagātīgi salej, lai pieskalotu augsni pie saknēm. Augu laista pirmās 3–4 dienas, tad palaikam laista visas vasaras garumā, sevišķi karstā, sausā laikā.