Meža izzināšana un medības – vērtīga dzīves skola arī pusaudzim 0
Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija piekrita virzīt otrajam lasījumam Ieroču aprites likumprojekta normu, kas paredz 16 gadus veciem pusaudžiem tiesības medībās izmantot šaujamieroci.
Ar lielu piebildi – tikai un vienīgi pieaugušā uzraudzībā.
Likumprojekta apspriešanas laikā Zemkopības ministrijas pārstāvis Jānis Bārs uzsvēra, ka, ieviešot minēto priekšlikumu, tas automātiski nenozīmētu, ka, sasniedzot minēto gadu vecumu, pusaudzis “uzreiz saņems plinti”.
Šāda priekšlikuma ieviešana likumā attieksies tikai uz nelielu daļu Latvijas iedzīvotāju, turklāt medības notiek stingri reglamentētos apstākļos. Jebkurā gadījumā pusaudzim, lai pilntiesīgi piedalītos medībās, būs nepieciešams nokārtot mednieka apliecību un eksāmenu. “Pārmērīgi cenšoties aizsargāt paaudzi, mēs viņus nosēdinām pie datora un ledusskapja,” piebilda Bārs.
Tiesības pašiem audzināt savus bērnus
Te nepieciešama neliela atkāpe. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (1950) 2. protokolā minēts, ka ikvienam vecākam ir tiesības savus bērnus audzināt atbilstoši savai reliģiskajai un filozofiskajai pārliecībai. Medības – tā ir filozofiska pārliecība. Mednieki savus bērnus vienmēr ir audzinājuši kā tradīciju turpinātājus, ļaujot iemācīties arī apiešanos ar medību ieroci. Tā vienmēr bijis un būs.
Aizdomāties liek Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Haralda Barvika teiktais: “Visā pasaulē jaunieši tiek audzināti kā likumpaklausīgi pilsoņi. Pie mums mēģinājums legalizēt normālu praksi sastopas ar negaidītu pretestību. Mēs mācām bērniem par mežu un medībām. Tas arī šobrīd nav liegts. Kāpēc nelikumīgai jābūt vecāku vēlmei iemācīt arī apiešanos ar ieroci? Kāpēc būtu jāizliedz apbalvot jaunieti par mācību procesu un pacietību, sagaidot pirmo medījumu?”
Kā tas darbosies?
Pirmkārt, jaunietim jāvēlas piedalīties medībās. Jebkurā gadījumā, pusaudzim, lai pilntiesīgi piedalītos medībās, būs nepieciešams nokārtot eksāmenu un iegūt mednieka apliecību.
Otrkārt, vecāku atļauja – tieši vecāki ir tie, kas primāri novērtēs jaunieša gatavību.
Treškārt, sekundārs vērtējums no ieroča īpašnieka, jo tā ir viņa atbildība – ieroča īpašnieks noteikti atteiksies dot ieroci rokā nepazīstamam jaunietim, par kuru nav pārliecības, kā arī iepriekš nebūs pārbaudīs jaunieša spējas šaujot šautuvē pa mērķi.
Tātad tie ir trīs nopietni filtri, kuri novērš iespēju traumēt jaunieša garīgo veselību vai apskādēt dzīvniekus.
Kāpēc tas nepieciešams?
Pirmais, pasargāt jaunieti no garīgiem un fiziskiem defektiem atturot no apšaubāmas informācijas plūdiem un sēdoša dzīvesveida. Tā vietā dodot iespēju iepazīt dabu un fizisku nodarbošanos svaigā gaisā plus virkni iemaņu izdzīvošanai dabā.
Medības ir platību apsaimniekošanas instruments, kura pilnvērtīga lietošana nav īstenojama bez pašiem medniekiem. Aktīvo mednieku skaits samazinās, vidējais vecums pieaug. Līdz ar to mednieku spēki var kļūt par maziem, lai medījamo dzīvnieku populācijas apsaimniekotu pienācīgā kvalitātē. Nākotnē tas radīs dramatiskas sekas mežsaimniecībai, lauksaimniecībai, lopkopībai un satiksmes drošībai, ar attiecīgu ietekmi uz valsts ekonomiku.
Ja jaunietis netiek iesaistīts medību procesā savlaicīgi, tad sasniedzot pilngadību tam būs virkne citu interešu, kā arī sēdus pavadītie padsmit gadi būs atstājuši nelabojamu ietekmi uz veselību un fizisko formu.
Priekšlikums ļaut medīt pēc iespējas agrāk ir mednieku vēlme (un tiesības!) pasargāt savus bērnus no mūsdienu pasaules kaitīgās iedarbības.
Mēs dzīvojam sabiedrībā, kura savu ērtību dēļ vairs nevar iztikt bez medībām.
Haralds Barviks: “Medības ir tas instruments, kas ļauj saglabāt populācijas. Iedomas, ka varētu iztikt bez medībām un dzīvnieki pašregulēsies, ir maldi. Populācijas degradēsies, sāks slimot. Vai esam gatavi kašķim, tam, ka atgriežas trakumsērga un uzrodas citas lipīgas infekcijas slimībām? Galu galā dzīvnieku populācija aizies bojā, bet mēs taču gribējām viņus šādi pasargāt… Mēs esam pārāk iejaukušies dabas norisēs, lai nemedītu. Mēs nevaram atmest visam ar roku un dzīvot kā akmens laikmetā. Mēs izputināsim visu tautsaimniecību – lauksaimniecību un mežsaimniecību pirmām kārtām un pēc tam cietīsim paši.”
