Meža īpašnieks Fokerots atzinis, ka ir krāpnieks 28
Tieši pirms gada 24. martā “LA” rakstīja, ka Latvijas lielākais privātais meža īpašnieks (ap 5,5 tūkstošiem hektāru) kuldīdznieks Modris Fokerots pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas apsūdzēts par krāpšanu lielā apmērā, par ko draud pat īpašuma konfiskācija un reāls cietumsods. Pirms divām nedēļām, 10. martā, Fokerots parakstīja vienošanos ar Saldus rajona prokuroru Kasparu Didzi par vainas atzīšanu un sodu: 70 minimālajām mēnešalgām (25 900 eiro). Tāpat uzņēmējs ir atmaksājis Lauku atbalsta dienestam (LAD) izkrāptos 179 209,28 eiro. Fokerotam īpašumi nav atņemti, cietumsods nav piemērots. Kā man neoficiāli teica kāda tiesībsargājošo struktūru amatpersona, krāpnieki, noslēdzot vienošanos ar prokuroru, iespējams, izbēga no cietumsoda, kas varētu tikt piespriests pēc ilgstošas tiesvedības.
Šobrīd pats uzņēmējs atrodas Bali, no komentāriem “LA” viņš pagaidām atsakās, tāpēc atkārtošu, ko viņš sacīja pirms gada un kāda bija krimināllietas būtība.
M. Fokerots tika turēts aizdomās, ka 2010. gadā izkrāpis no LAD 179 209 eiro kā Eiropas Lauksaimniecības fonda līdzfinansējumu mežu grāvju atjaunošanai savu un savu divu meitu pieciem īpašumiem Zlēku, Rendas, Pelču, Turlavas un Pūres pagastos, kā arī mēģinājis izkrāpt no valsts budžeta 48 733,90 eiro kā pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksu.
“Kad es uzpirku nevienam nevajadzīgus izcirtumus, mani sauca par jocīgu, tagad, kad mežu atjaunošanā esmu ieguldījis vairāk nekā pusotru miljonu eiro, kad esmu arī pietiekami bagāts, lai par iztiku nebūtu jādomā, mani elementāri apskauž un grib ielikt cietumā! Es saprotu, ka valstij vajag naudu, bet kāpēc tā izrīkoties ar mani, godīgu uzņēmēju, un vēl sēdināt uz apsūdzēto sola?” toreiz sašutis teica uzņēmējs. Viņš izteica arī aizdomas, ka uzņēmuma nolīgtā uzņēmuma “JS Būve” problēmas pārvērstas par viņa problēmām – viņam bijis jāzina, ka “JS Būve” netiks galā ar darbiem, ka viņi ņems apakšuzņēmējus un tur viss nenotikšot likumīgi.
Teorētiskā shēma
Pagājušogad VID finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš un finanšu izlūkošanas daļas vadītājs Māris Vītols par M. Fokerota lietu atteicās sniegt detalizētu informāciju, taču atklāja, kādas mēdz būt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma un PVN izkrāpšanas shēmas.
Un K. Podiņš aprakstīja klasisku shēmu (kas konkrēti nebija Fokerota gadījums, bet varēju noprast, ka uz to pusi velk). Piemēram, kādam projektam no LAD tiek iegūts finansējums 60 000 eiro, kam klāt jāpieliek paša saimnieka 40 000 eiro. Visa šī summa tiek pārskaitīta darbu veicējam, kas savukārt nolīgst apakšuzņēmēju, kurš atkal apakšuzņēmēju… Jo trepīte garāka, jo grūtāk izsekojama, bet saimniekam – likumpārkāpējam – svarīgi, ka trepītes pēdējais uzņēmums ir fiktīvs: vai nu mākslīgi bankrotē, vai pieder cilvēkam bez noteiktas dzīvesvietas un ienākumiem.
Projektā paredzamie darbi tiek veikti. No saimnieka viedokļa: jo “pelēkāk”, jo labāk, bieži darbus veic arī pats saimnieks ar saviem cilvēkiem un tehniku. Finansējums pa šo laiku legāli tiek pārskaitīts no viena apakšuzņēmēja otram, pa ceļam kaut kas arī “nobirst”, parasti ap 10%, līdz kādi 90 000 eiro nonāk līdz trepītes pēdējam uzņēmumam. Tajā brīdī nauda tiek izņemta skaidrā veidā un nogādāta saimniekam. Reāli darbi tiek veikti, iztērējot trešdaļu vai nedaudz vairāk no piesaistītā finansējuma, piedevām vēl saimnieks pieprasa no valsts atmaksāt PVN, kas šajā gadījumā no 100 000 eiro ir 17 435 eiro. Rezultātā saimnieks ir ne tikai veicis darbus savā objektā, bet arī labi nopelnījis – summu, ko veido nenomaksātie nodokļi par darbu veikšanu, izkrāptais PVN un piešķirtie struktūrfondu līdzekļi, no tiem atņemot faktiskās projekta izmaksas. Šādos krāpnieciskos darījumos saimnieks piesavinās līdz pat divām trešdaļām no kopējās projekta summas.
Fokerota reālās darbības
Izskatās, ka līdzīgi iepriekš minētajai shēmai arī Fokerots darbojies un tagad ir pilnībā atzinis savu vainu krāpšanā un krāpšanas mēģinājumā. Pēc LAD apstiprinātā projekta noteikumiem grāvji bija jārok SIA “JS Būve”, taču viņš ar uzņēmuma pārstāvi Jāni Slišānu vienojies, ka savā starpā slēgs fiktīvus līgumus un ka arī “JS Būve” slēgs fiktīvus līgumus ar Fokerota atrastajiem uzņēmumiem kā apakšuzņēmējiem. Fokerots ar “JS Būve” noslēdzis piecus līgumus par kopējo summu 280 800 eiro. Pēc tam Fokerots vienojies ar Arvi Auziņu un Sergeju Kokinu, ka, lai izkrāptu valsts budžeta naudu kā PVN pārmaksas atmaksu un LAD finansējumu, izmantos viņu kontrolē esošos uzņēmumus SIA “Nova Impeks”, SIA “Merona” un SIA “Buruni”, Auziņam un Kokinam noformējot dokumentus par faktiski nenotikušiem darījumiem. Pirmie divi no minētājiem uzņēmumiem mainījuši īpašnieku, kurš nemaz negribēja veikt uzņēmējdarbību un to arī neveica. Īpašnieku mainījis arī “Buruni”. Tomēr visi trīs uzņēmumi palikuši Auziņa un Kokina kontrolē un ar tiem varēja veikt pārskaitījumus un citas manipulācijas, veikt fiktīvus darījumus un noformēt nepatiesu ziņu saturošus dokumentus. Pēc tam darījumos iesaistījušies arī citi fiktīvi uzņēmumi, tikuši noformēti daudzi citi dokumenti.
Interesanti, kā man saka prokurors K. Didzis, tiesā tā arī neizdevās noskaidrot, kas grāvjus patiesībā izracis: Fokerotam bijušas tiesības to neteikt. Prokurors lēš, ka grāvjus rakuši Fokerota līgti cilvēki.
Arī pārējie apsūdzētie noslēdza vienošanos ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu. Slišāns par krāpšanas atbalstīšanu saņēma 20 minimālo mēnešalgu naudas sodu (7400 eiro), Auziņš un Kokins – katrs 15 minimālās mēnešalgas (5550 eiro).
Nebijis kur sprukt
“Strīds jau nebija par to, vai darbi izdarīti. Darbi paveikti, bet, pirmkārt, cilvēki gribēja izkrāpt PVN un Eiropas fonda līdzfinansējumu. Daudziem liekas, ka ļoti labi šādi apkrāpt valsti, bet jāsaprot, ka tā ir visu mūsu nodokļu maksātāju nauda, mūsu pensijas, mūsu ceļi, skolotāju, ārstu algas – viss, ko valsts finansē. Ja nebūtu šādu krāpnieku, mēs dzīvotu daudz labāk,” komentē prokurors K. Didzis. Viņš ir gandarīts, ka tiesvedība tik ātri beigusies – tā varējusi ilgt gadiem. “Bet bija savākts tik daudz pierādījumu, ka vainīgajiem nebija kur sprukt. Viņi jau lauzās, bet laikam saprata, ka nav jēgas.”
