Meža īpašniekiem lielāks atbalsts 0
Raksts tapis sadarbībā ar Valsts lauku tīklu
Jaunajā lauku atbalsta periodā meža kopšanai paredzēts vairāk naudas nekā iepriekšējos piecos gados. Arī nosacījumi ES fondu apgūšanā, pateicoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) lobijam, kļuvuši izdevīgāki.
Daudz labu ziņu
Pirmā labā ziņa meža īpašniekiem ir tā, ka visa ES fondu nauda, kas bija paredzēta aktivitātēm meža apsaimniekošanā līdz 2014. gadam, ir veiksmīgi apgūta. Tas ir labs rādītājs, jo daudzās ES valstīs meža īpašnieki bijuši slinkāki ES projektu rakstītāji un apguvuši tikai pusi no iespējamā.
Saskaņā ar LAD datiem, pagājušajā atbalsta periodā meža kopšanai, neproduktīvo audžu nomaiņai, motorinstrumentu un darba drošības elementu iegādei meža īpašnieki no ES fondiem saņēmuši 14,4 miljonus eiro. Tā kā meža kopšanai tika izsludinātas divas papildu kārtas, izkoptos hektārus saskaitīs rudenī, bet ziņas par iegādāto motortehniku ir apkopotas – izmantojot ES atbalstu, meža īpašnieki no 2009. līdz 2014. gadam iegādājušies 4317 krūmgriežus un motorzāģus. Tikpat daudz pirkti arī darba aizsardzības elementi, kas nepieciešami, strādājot mežā.
Otrā labā ziņa ir tā, ka turpmāk mežsaimniekiem būs lielāks atbalsts. Līdz 2020. gadam no ES fondiem jaunaudžu kopšanai, neproduktīvo audžu nomaiņai un “Natura 2000” maksājumiem paredzēti 15 miljoni eiro vairāk nekā iepriekšējā piecgadē. Jaunaudžu kopšanai un neproduktīvo audžu nomaiņai atvēlēts 21 miljons eiro, bet “Natura 2000” maksājumiem – 24 miljoni eiro. Meža ieaudzēšanai neizmantotās lauksaimniecības zemēs atvēlēti 10 miljoni eiro.
Trešā labā ziņa – joprojām būs pieejams atbalsts jaunaudžu kopšanai, tikai tagad to sauks citādi – jaunaudžu retināšana.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atceras, ka brīdī, kad Eiropas Komisija paziņojusi, ka jaunaudžu kopšana turpmāk netiks atbalstīta, satraukums bijis pamatīgs. A. Muižnieks: “Jaunaudžu kopšana no meža īpašnieku puses ir viena no visvairāk pieprasītajām un svarīgākajām aktivitātēm. Labi, ka kopīgiem spēkiem un pateicoties Zemkopības ministrijas aktīvai darbībai, izdevās EK pārliecināt, ka rezultātā iegūst ne tikai meža īpašnieks, bet visa nozare. Iebildums gan galvenokārt cēlies tāpēc, ka lietas būtība bija “pazudusi tulkojumā”.
Līdz šim jaunaudžu kopšana bija aktivitāte, kas attiecās uz meža ekonomiskās vērtības palielināšanu, bet turpmāk tā būs atrodama citā sadaļā ar nosaukumu – ieguldījums meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā. Tas tāpēc, ka jebkura audze, kas ir noturīga un produktīva, CO2 piesaista vairāk nekā audze, kurai nav liels pieaugums. Un jaunaudžu kopšana šo meža noturību veicina.
Apvienojot spēkus, meža īpašniekiem izdevies panākt vēl divas būtiskas izmaiņas naudas piesaistes noteikumos. Kopt jaunaudzi savā mežā un saņemt par to ES maksājumus nu jau vairākus gadus var pats meža īpašnieks. Valērijs Drozdovs, meža īpašnieku apvienības “Krāslava” valdes priekšsēdētājs: “Lai to panāktu, bija vajadzīgi gadi, taču tieši pēc šīm izmaiņām meža īpašnieku aktivitāte Eiropas projektu rakstīšanā piedzīvoja strauju kāpumu. Līdz tam daudzi uzskatīja, ka slēgt līgumu ar kontraktoru nelielas platības kopšanai nav izdevīgi un ka labāk savā mežā svešas personas neielaist.”
Svarīgi arī tas, ka iepriekšējā periodā atbalstu jaunaudžu kopšanai piešķīra tad, ja mežaudzes vidējais augstums nepārsniedza 10 m. Ja augstums bija tuvu šim ciparam, sākās diskusija – ir vai nav pareizi piešķirts pabalsts. Sigita Vaivade, biedrības “Meža konsultants” pārstāve: “Līdz šim, lai pretendētu uz atbalstu, koku augstums, ja tas tuvojās 10 m, bija jāmēra meža īpašniekiem, mežziņiem un arī Lauku atbalsta dienestam. Kamēr visi izmērīja, kociņi jau paaugušies par kādu metru… Tāpēc ļoti labi, ka šo pasākumu turpmāk administrēs nevis pēc augstuma, bet koku vecuma, kas ir piefiksēts Meža valsts reģistrā.”
Ņems vērā arī projekta izmaksas
Turpmāk atbalstu jaunaudžu kopšanā var saņemt par audzēm līdz 20 gadu vecumam, bet baltalksnim – līdz 10 gadu vecumam. Ir saglabāts viens izņēmums attiecībā uz augstumu, ja audze būs vecāka par 20 gadiem, bet tās augstums būs zem 10 m, tad ir pieļauts, ka par tās kopšanu ES atbalstu var saņemt.
Turpmāk par jaunaudžu kopšanu atbalsta apmērs būs lielāks. Ja tiek koptas mistraudzes un priežu tīraudzes, atbalsta intensitāte ir 70%, pārējos gadījumos tā ir 60%. Par pareizi koptu hektāru, ja tā nebūs mistraudze, varēs saņemt 264 eiro. Te ņemti vērā ne tikai tiešie kopšanas izdevumi, bet arī projekta un skices sagatavošanas izmaksas.
Būs pieejams jauns pasākums – valdošās koku sugas nomaiņa baltalkšņu mežaudzēs no 30 gadu vecuma vai blīgznu mežaudzēs, un to turpmākā kopšana.
Saglabājas atbalsts meža ieaudzēšanai neizmantotās lauksaimniecības zemēs. Taču kritēriji ir stingrāki nekā iepriekš. Turpmāk zemes, kas meliorētas ar slēgto meliorācijas sistēmu, apmežot nevarēs. Varēs apmežot augsnes, kuru auglība nav lielāka par 25 ballēm. Izņēmums būs platības, kas nepārsniedz divus hektārus un saimniekošanai neizdevīgās vietās vai pakļautas erizojai. Neņemot vērā zemes auglību, varēs apmežot kūdrājus un krūmājus. Viens pretendents varēs saņemt atbalstu ne vairāk kā par 10 ha apmežotas zemes.
Atbalsts paredzēts arī ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežu atjaunošanai un kopšanai ar atbalsta intensitāti 100% no attiecināmajām izmaksām.
Par saimnieciskās darbības ierobežojumiem “Natura 2000” teritorijās un liegumos ārpus tām kompensācijas tiks diferencētas atkarībā no ierobežojuma smaguma.
Šajā periodā, ja būs aizliegta galvenā cirte, meža īpašnieks varēs saņemt 120 EUR/ha, ja aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte – 160 EUR/ha, ja aizliegta kailcirte – 45 EUR/ha.
Jauns nosacījums, ko pieprasīja EK, ir tas, ka šajā periodā atbalstu var saņemt tikai tie projekti, kuri, izejot cauri vērtēšanas kritērijiem, saņem vismaz 30 punktus. A. Muižnieks aicina meža īpašniekus laikus iepazīties ar atbalsta pasākumu nosacījumiem un sākt gatavot projekta pieteikumus, jo pirmā iespēja pretendēt uz jauno atbalstu varētu būt jau šā gada rudenī.
