Meža īpašniekiem izaicinājumu netrūks 30
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Šim gadam bija raksturīgas ļoti augstas koksnes cenas, it īpaši malkai, kuras cena sasniedza iepriekš neredzēti augstu līmeni, vasarā uzlecot pat līdz 90–100 eiro par kubikmetru. Par to gan meža īpašniekiem sajūtas ir divējādas. No vienas puses, tā ir laba iespēja pārdot koksni no mazvērtīgākām, mazāk kvalitatīvām audzēm, no otras puses, prieka īsti nav, jo cenu lēciens diemžēl ir kara, nevis ekonomikas attīstības dēļ,” tā “Latvijas Avīzei” aizejošo gadu raksturo Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks.
Viņš arī norāda, ka vienlaikus pieauga ne tikai kokmateriālu cenas, bet arī koku ciršanas un citu mežsaimniecisko darbu izmaksas, tādēļ saimniekiem šis apstāklis jāņem vērā, rūpīgi plānojot nākamos mežsaimniecības atbalsta pasākumus Lauku attīstības plāna ietvaros.
Viņš arī atzīst, ka mežsaimniecisko darbu sadārdzinājumā savu roku pielika valdības 29. novembrī pieņemtais lēmums ar nākamā gada janvāri ievērojami celt valsts nodevu maksu par ciršanas apliecinājumiem. To var definēt kā otro būtiskāko notikumu nozarē.
“Lai gan biedrībai izdevās panākt samazinājumu, salīdzinot ar sākotnēji paredzēto nodevu apjomu, tomēr pieaugums ir nesamērīgi augsts un, mūsuprāt, jaunajai valdībai pie šā jautājuma būtu jāatgriežas,” tā biedrības vadītājs.
Kā trešo svarīgāko notikumu viņš atzīmē aizejošās valdības lēmumu tuvināt Latvijas meža apsaimniekošanas nosacījumus ziemeļvalstu un Igaunijas situācijai. Proti, Ministru kabinets jūlijā pieņēma lēmumu samazināt koku ciršanas galvenajā cirtē caurmēra skaitlisko vērtību, vienlaikus ieviešot prasību šādas platības atjaunot, apstādot ar augstvērtīgu stādāmo materiālu.
Tas palīdzēs uzlabot mežu ražību un līdz ar to arī CO2 piesaistes, jo ne velti mežsaimnieki galveno cirti sauc par atjaunošanas cirti.
Rezultātā palielināsies meža atjaunošanas apjomi ar kvalitatīvu un selekcionētu vietējo sugu stādāmo materiālu (galvenokārt priede, egle, bērzs), šādi arī no platības vienības iegūstot vairāk koksnes īsākā laika periodā.
Tas daļēji kompensēs kokrūpniecībai pieejamās koksnes un oglekļa uzkrājuma ilgtermiņa samazināšanos aizsargātos mežos, kurus uztur bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Palielināsies arī mežaudžu noturība pret klimata izmaiņu izraisītiem vides riskiem – vētrām, slimībām, plūdiem, kukaiņiem.
Un tieši kukaiņu, īpaši egļu astoņzobu mizgrauža, pastrādātos posta darbus biedrības vadītājs nosauc par sliktāko šā gada notikumu.
“Gada klimatiskie apstākļi izrādījās ļoti piemēroti mizgraužu populācijas pieaugumam. Pastāvot mizgrauzim patīkamiem meteoroloģiskiem apstākļiem arī nākamsezon, ir ļoti lielas bažas par iespējami milzīgiem egļu audžu postījumiem 2023. gadā. Īpaši slikta situācija ir daļā dabas aizsardzības teritoriju, tajā skaitā Gaujas Nacionālajā parkā, kur ir liels veco egļu audžu īpatsvars.
Veidojas situācija, ka zemes īpašnieki cieš lielus zaudējumus, jo šajās platībās nedrīkst novākt mizgraužu bojātās audzes un atjaunot mežu. Turklāt šādas teritorijas kalpo kā mizgraužu inkubatori un apdraud arī ārpus aizsargājamām teritorijām esošus īpašumus,” rezumē A. Muižnieks.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
