Meža īpašnieki turpina izglītoties 1
LMĪB, žurnāls “Baltijas Koks”
Sen zināma patiesība, ka zināšanu nekad nevar būt par daudz. Kā ierasts, arī šogad Latvijas Meža īpašnieku biedrība rīkoja Meža zināšanu dienas nolūkā pilnveidot biedru zināšanas, veicināt savstarpējo komunikāciju un noderīgas informācijas apriti. Meža zināšanu dienas tiek organizētas jau kopš 2013. gada un ir kļuvušas par neatņemamu biedrības darbības sastāvdaļu, pulcinot lielus un mazus meža īpašniekus no visdažādākajām Latvijas vietām. Šogad zinības smēlām Saldus novada Vadakstes pagastā pie privātā meža īpašnieka Agņa Grauduļa un Dobeles novada Meža pētīšana stacijas (MPS) mežos Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) Silava pētnieku pavadībā.
Pasākuma pirmo dienu sākām ar Vadakstes pagastā esošā īpašuma Rūķmuiža apskati. 50 hektāru lielā īpašuma saimnieks allaž enerģiskais Agnis Graudulis zina stāstīt, ka senākos laikos tur bijusi vecsaimniecība, par ko liecina daudzas īpašumā atrastās vēstures liecības un pāris simtus gadu vecie ozoli. Norādot uz mežā atrastajiem akmeņu krāvumiem, kas, visticamāk, radušies pagājušā gadsimta sākumā, meža īpašnieks noteic, ka vēlas saglabāt pagātnes kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm. Saimnieks novērtē, ka viņa senči bijuši gana apsviedīgi un darbīgi, līdz ar to viņam bijis īpašums, ko mantot. Pirms 30 gadiem viņam tas bijis labs starta punkts, un, viņaprāt, ir jādara viss iespējamais, lai nākamajām paaudzēm dzīve nebūtu jāsāk no nulles, bet jau ar mežā uzkrātu kapitālu, kuru varētu izmantot savu mērķu un ieceru realizācijai neatkarīgi no izvēlētās pamata nodarbošanās.
Agnis citu meža īpašnieku vidū izceļas ar savu apsaimniekošanas pieeju – izlases ciršu izvēli, atdarinot ekosistēmas dabiskos procesus. Uz jautājumu, kāpēc tāda izvēle, meža īpašnieks atbild, ka savulaik, kad deviņdesmitajos gados atgūts mežs, ir saimniekots arī ar kailcirtēm, tāpat, strādājot Skandināvijā, bijusi liela pieredze ar visdažādākā spektra mežsaimniecisko darbu veikšanu, tomēr sapratis, ka viņam tuvāka ir saudzīga un savās sajūtās balstīta saimniekošana – mazās tehnikas lietošana, dabiskās meža atjaunošanas apvienošana ar vēlamo koku sugu piestādīšanu, koku sugu dažādošana un eksperimentēšana ar netradicionālām koku sugām. Īpašumā ir izvietotas kastes ar ozolzīlēm, kuru apmeklētāji ir sīļi, kas šīs ozolzīles ierok zemē, tādējādi veicinot ozolu izplatību. Šo metodi saimnieks noskatījis Austrijā. Saimnieka īpašumā sastopami saldie ķirši, ozoli, skābarži, dižskābarži, liepas, kļavas, ēdamie kastaņi, ginki. Saimnieks var palepoties arī ar pavisam neierastu lietu privātā mežā – žogu, kas par saviem līdzekļiem uzstādīts, lai aizsargātu stādījumus no pārnadžiem. Ir mērķis pakāpeniski pāriet no dominantās egles un baltalkšņa uz platlapju koku sugām. Svarīgi jau tagad domāt par klimata izmaiņām un likt uzsvaru uz nākotnes apstākļiem piemērotākām koku sugām. Saimnieks ir pārliecināts, ka tāda saimniekošana daudz vairāk piedod kļūdas un kādu darbu nepaveikšanu laikus. Tā ir sava veida risku diversifikācija.
Pieredzes bagātais meža īpašnieks apgalvo, ka mežs ir viņa skola, kurā var atļauties eksperimentēt un arī kļūdīties. Tikai tā var saprast, kas konkrētajā zemes pleķītī strādā un kas ne. Pastaigas laikā uzzinām, ka daudzi vietējie meža īpašnieki zvana un brauc konsultēties pie Agņa, jo viņš ir no tiem praktiķiem, kas sevī apvieno daudzas skolas – gan Bulduru dārzkopības tradīcijas, gan Jelgavas mežkopības pamatus, kā arī Dānijā, Zviedrijā, Austrijā un citās zemēs pieredzēto. Šobrīd Agņa Grauduļa mežs ir Pasaules dabas fonda un Latvijas Lauku konsultāciju centra projekta Ilgtspējīga meža apsaimniekošana demonstrāciju vieta, tāpēc interesenti ir laipni aicināti sazināties ar saimnieku, ja rodas vēlme to apmeklēt.
Jēgpilna meža apsaimniekošana nav iedomājama bez zinātnes atbalsta. LVMI Silava pētnieki Āris Jansons un Raitis Rieksts-Riekstiņš turpmākajā Meža zināšanu dienu programmā izglītoja meža īpašniekus četros dažādos MPS zinātniskās izpētes objektos. Kā pirmo objektu apmeklējām introducēto koku sugu stādījumus, kas atrodas iežogotā platībā. Klimatisko pārmaiņu dēļ meža īpašniekiem jāsāk aizvien vairāk domāt par nākotnes audžu veidošanu no koku sugām, kuru dabiskais izplatības areāls nav Latvijas teritorija. Attīstoties un pieaugot interesei par dažādu introducēto koku sugu audzēšanu, bija vērtīgi redzēt, kā dabā izskatās parastā ozola stādījumi salīdzinājumā ar tajā pašā laikā stādītiem ainaviski izteiksmīgajiem sarkanajiem ozoliem. Šajā objektā novērtējām arī hibrīdās lapegles stādījumus, kas ierīkoti 2017. gadā un jau sasnieguši ievērojamu augstumu, krietni pārspējot turpat blakus stādītās egles.
Otrajā apskates objektā izvērtējām dižskābarža kā nākotnes koku sugas Latvijā potenciālu. Atbilstoši aktuālajiem prognožu modeļiem dižskābarža dabiskais izplatības areāls pārvietojas ziemeļu virzienā un šai sugai ir potenciāls nākotnē izplesties Skandināvijas centrālajā daļā un Baltijas valstīs. Lielākajai daļai meža īpašnieku labi zināmas ir vecās, simtgadīgās dižskābaržu mežaudzes Šķēdē, tomēr mazāk redzētas ir mūsdienās stādītas audzes. No redzētā MPS objektā secinājām, ka dižskābardis rietumu reģionos adaptējies labi un veido vitālas audzes, ir pamatotas cerības, ka nākotnē tā varētu būt vēl viena ēncietīga koku suga, kas varētu potenciāli aizstāt egli.
Nākamajā apskates objektā diskutējām par oglekļa apriti meža ekosistēmā. Pētnieki skaidroja meliorācijas sistēmu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām un CO2 piesaisti. Lai vairotu oglekļa piesaisti, ir svarīgi nodrošināt augstu audzes ražību, un to var nodrošināt savlaicīga un mērķtiecīga meža apsaimniekošana. No oglekļa piesaistes viedokļa pāraugušu audžu saglabāšana nenodrošina zemes resursu efektīvu izmantošanu. Tā kā mūsdienu klimata politikas būtiska sastāvdaļa ir klimata neitralitāte, tad ikviena valsts, kam saistoša zaļā vienošanās, ir atbildīga, lai starpība starp SEG emisijām un piesaisti būtu tuva nullei, tomēr jāsaprot, ka izvirzītie klimata mērķi, visticamāk, nebūs reālistiski sasniedzami noteiktajos termiņos. Meža zināšanu dienas noslēdzās, biedriem apskatot koptu un nekoptu egļu jaunaudžu stādījumus, kas vēlreiz apliecināja, ka jaunaudžu kopšanai ir ļoti liela nozīme, lai izveidotu produktīvu un kvalitatīvu nākotnes mežu. Ja meža īpašnieks šo darbu nokavē, tad vēlāk, veicot krājas kopšanas cirtes, mežaudzes kvalitāti būtiski uzlabot bieži vien vairs neizdodas. Arī mežsaimniecībā strādā sakāmvārds – ko sēsi, to pļausi!
Sadarbība ar Linnejas universitāti turpinās veiksmīgi
Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijas Meža īpašnieku biedrība turpina veiksmīgo sadarbību ar Linnejas universitāti Zviedrijā. Šogad pirmo reizi Latvijā tiek īstenotas divas apmācību programmas, kas paredzētas privāto mežu īpašniekiem, nozares profesionāļiem un uzņēmējiem. Apmācību programma Starptautiska maza mēroga mežsaimniecība 1, ko pilotprojektu veidā uzsāka 2022. gadā, tiek realizēta kā pastāvīgs projekts jau otro gadu, un pieteiktie dalībnieki uz apmācību laiku kļūst par Linnejas universitātes studentiem.
Sākotnēji šī programma tika izveidota un lietota Zviedrijas meža īpašniekiem, apmācot vairāk nekā 42 000 cilvēku, un tagad tā tiek piedāvāta arī Latvijā. Latvijas Meža īpašnieku biedrība aktīvi piedalījās programmas īstenošanā, piesaistot mērķauditoriju un veidojot dalībnieku grupu. Apmācību pamatā ir uzsvars uz meža īpašnieku – cilvēks, kuram ir savs mežs, iegūst iespēju saprast un plānot meža apsaimniekošanu atbilstoši savām vērtībām.
Apmācību programma Latvijā tiek īstenota kopā ar sadarbības partneriem – ar LVMI Silava, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un Latvijas Meža īpašnieku biedrību. No septembra līdz decembrim dalībniekiem būs iespēja piedalīties trijos apmācību moduļos, kas aptver meža ekoloģiju, meža uzmērīšanu un mežsaimniecību. Apmācību procesā tiks izmantotas lekcijas, praktiskās nodarbības mežā, ieskaites un pašmācība. Lai pabeigtu apmācības, dalībniekiem būs jāapmeklē lekcijas un praktiskās nodarbības, sekmīgi jānokārto ieskaites un jāizpilda mājasdarbi. Sekmīgas apmācību pabeigšanas gadījumā dalībnieki saņems arī Linnejas universitātes izdotu apliecību.
Jaunās apmācību programmas sākums, izglītojot meža īpašniekus
Turpinot veiksmīgi uzsākto apmācību programmu Starptautiska maza mēroga mežsaimniecība 1, šobrīd tiek īstenots tās turpinājums pilotprojektu veidā Starptautiska maza mēroga mežsaimniecība 2. Šajā apmācību turpinājumā dalībnieki padziļināti apgūs tēmas par koksnes cenu dinamiku, IT instrumentiem cirsmu realizācijā, meža un kokaugu stādījumu ierīkošanu lauksaimniecības zemē, meža resursu monitoringu, kā arī par dažādām mežsaimniecības praksēm un cirsmu plānošanu. Tieši šo pilotprojektu īsteno visu triju Baltijas valstu līmenī.
Kopumā šīs apmācības sniedz dalībniekiem vērtīgas zināšanas un praktiskas iemaņas, kuras viņi var lietot savā ikdienā un darba gaitās. Latvijas Meža īpašnieku biedrība atbalsta un turpinās iesaistīties šādu projektu īstenošanā, lai veicinātu ilgtspējīgu un efektīvu meža apsaimniekošanu Latvijā.
