Meža īpašnieki noslēpties nevar – tiklīdz veikta inventarizācija, jau nākamajā dienā pagalmā ieripo uzpircēji 83
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tiklīdz veikta inventarizācija, jau nākamajā dienā pagalmā ieripo meža uzpircēji ar jau gataviem meža izciršanas līgumiem. Kā mežizstrādes uzņēmumiem par meža īpašniekiem izdevies uzzināt pašus sensitīvākos datus? Ar šādu jautājumu “Latvijas Avīzē” vērsušies vairāki Zemgales mežu īpašnieki.
“Tikai jāparaksta līgums…”
Edmunda Tiļļas īpašumā 11 hektāru lielais mežs Jaunbērzes pagastā ir jau vairāk nekā desmit gadus. Šogad nācies veikt inventarizāciju, jo iepriekšējās “derīguma termiņš” tuvojies beigām. Kad inventarizācija veikta un visi papīri iesniegti mežniecībā, pēc pāris dienām Edmunda lauku īpašuma pagalmā iebraukusi mežu iepirkumu speciāliste Jolanta Oškalne no “Viduslatvijas mežsaimnieka”. “Jolanta bija ļoti laipna, īsta māklere, pārdevēja. Bet pārsteidza, ka teica, ka nāk ar mežziņa ziņu, un izņēma manu jauno meža shēmu. Kur tad citur, ja ne no mežziņa viņa to varētu iegūt,” tā padomājis Edmunds.
Mežus pārdot Edmunds nemaz neesot gribējis – varbūt izcirst mazu daļu malkai pašpatēriņam, bet mežu speciāliste pārliecinoši nodeklamējusi potenciālo izciršanas plānu. “Man vispār ir veci koki – 70–80 gadu vecas apses, baltalkšņi. Teicu, ka padomāšu – vispirms aizbraukšu pie mežziņa, lai nokārtotu visus papīrus, jo domāju, ka var cirst tikai nogabalus, nevis visu pa tīro. Jolanta apgalvoja, ka viņu uzņēmums visu izdarīs un pie mežziņa nav jābrauc – atvedīs tikai līgumu, kas jāparaksta, pārskaitīs man naudu un tad mežā ies tehnika. Bet es tomēr teicu, ka pakonsultēšos, un tā mēs šķīrāmies.
Tad nu uzzināju, ka mežzinis viņai neko nav devis. Nesen zvanīja, un pateicu, ka esmu gatavs izcirst tikai trīs nogabalus, apmēram piecus hektārus, turklāt pasūtīšu neatkarīgu meža vērtējumu, lai saprastu, cik man tas vērtīgs. Tā nu visa mūsu draudzība beidzās. Mežzinis teica, ka Jolanta viņu aprindās esot labi zināma…” stāsta Edmunds, kurš rīkos izsoli – kurš uzņēmums vairāk solīs par mežu, tas to arī varēs izcirst.
Izsole parāda īsto meža vērtību
Līdzīgs stāsts ir arī Naudītes pagastā dzīvojošajam Tālim Šneideram. Viņš gan nenosauc meža speciālista vārdu, bet norāda, ka pagalmā iebraukusi sieviete ar tiešu jautājumu, vai viņš negribētu pārdot mežu. Tāli pārsteidzis fakts, ka speciālistes rīcībā bijusi visa informācija par viņa īpašumu. Turklāt atšķirībā no Edmunda, kuram summa par mežu nosaukta netika, viņa uzreiz nākusi ar konkrētu piedāvājumu – 60 tūkstoši par pieciem hektāriem, ņemot vērā, ka Tāļa mežā esot augstvērtīgas priedes un bērzi.
Tālis norādījis, ka piedāvājumu apdomās, palīdzējis arī kaimiņš, kurš ieteicis nesteigties. Turklāt Tālis sazinājies arī ar savu mežzini, kurš viņam ieteicis mežu pārdot izsolē, jo tā izdošoties iegūt vairāk. “Pēc nedēļas viņa jau atkal klāt – došot man jau 67 tūkstošus. Turklāt mežā jau bijusi, visus kokus nodastojusi un zina, cik kubu malkas tur iekšā. Jutu, ka nav riktīgi, un paņēmu neatkarīgu vērtētāju, lai saprastu reālo situāciju. Tā nu es sapratu, ka mani mēģina aptīt ap pirkstu. Pēc brīža piedāvāja jau 80 000 eiro, bet teicu nē – rīkošu izsoli.” Beigās īpašumā viesojušies vairāki meža uzpircēji, koki bijuši iezīmēti četrās krāsās.
Iznākumā mežu izdevies pārdot apmēram pusotru reizi dārgāk, nekā solīts sākumā. “Esmu laimīgs, ka beigās tā sanāca. Galvenais ir neiekrist uz pirmo piedāvājumu. Labāk samaksāt un veikt meža vērtējumu – tad sapratīsiet reālo situāciju,” citiem mežu īpašniekiem iesaka Tālis.
Pēc līguma parakstīšanas atpakaļceļa nav
Lai gan mežziņu reputācija gadu gaitā tikusi apšaubīta, pat Valsts meža dienesta bijušajai priekšsēdētājai Ainai Stašānei par mežziņiem izsakoties ne visai glaimojoši, sazinājos arī ar diviem mežziņiem, kuri gan vēlējās palikt anonīmi. Abi mežziņi norādīja, ka šāda prakse pēdējā laikā bieži novērota, meža īpašnieki pat nākot ar sūdzībām uz mežniecībām.
“No Auru pagasta viendien ieradās dusmīgs vīrs, apgalvojot, ka mežniecība mežu izcirtējiem nodevusi viņa īpašuma dokumentus un tagad viņam nāksies mežu izcirst. Teicu, ka nekas nav dots, viņam nekas nav jāparaksta un jāpiekrīt pārdot mežu tikai par tādu cenu, kādu viņš vēlas. Ja kāds iebrauc sētā – jāsauc policija,” stāsta viens no mežziņiem, kurš uzsver, ka bieži vien mežu speciālists sarunā ar meža īpašnieku atsaucas uz mežziņa ieteikumu, bet tie esot meli.
“Viduslatvijas mežsaimnieka” īpašnieks Matīss Rozītis pat iebraucis mežsaimniecībā un pieprasījis datus par mežu īpašniekiem. “Saka, lai nelaužos, jo “Dižozols” Rīgā visu varot dabūt. Teicu, lai tad brauc uz Rīgu pēc vajadzīgajiem datiem.”
Otrs mežzinis piebilst, ka vēl citā gadījumā Aucē pie kāda meža īpašnieka durvīm klauvējis pārstāvis no jau minētā “Viduslatvijas mežsaimnieka”, kurš aicinājis pārdot mežu, atsaucoties uz mežzini kā paziņu. “Esmu tikai par šo cilvēku dzirdējis, neesmu viņu saticis, nevar būt ne runas par to, ka es viņu būtu sūtījis. Meža īpašnieks stāstīja, ka viņam rokās bijis meža īpašnieku saraksts ar visiem datiem uz divām lapām.”
Mežzinis min, ka Naudītes pagastā esot kāds liels mežs, ko pirms gadiem pieciem daļēji pārdeva izciršanai pazīstamajam uzņēmumam “Stiga RM”. Kopš tā laika pie meža īpašnieces mežu uzpircēji braucot katru nedēļu, piedāvājot jau pat pusmiljonu eiro. Brauc “Baltu koks”, minētais “Viduslatvijas mežsaimnieks”, “Stiga RM”, “Espa” u. c.
Kaut gan meža īpašniekiem ieteikts nekonsultēties ar mežziņiem, jo nereti tie saistīti ar kādu noteiktu mežsaimniecības uzņēmumu, meža īpašnieki joprojām pie mežziņiem konsultējas. Pie kā cita tad vērsties? Uzrunātie mežziņi gan norāda, ka viņi cilvēkiem iesaka veikt meža vērtējumu un pārdot to izsolē, jo, ja kāds paraksta sagatavoto līgumu, tad atpakaļceļa būtībā vairs nav.
“Lielaucē bija gadījums, kad “Viduslatvijas mežsaimnieks” uzspieda līgumu, pirms vispār zināms, vai mežniecība izdos ciršanas apliecinājumu. Beigās uzņēmums ir uzvarētājs abos variantos – ja kāds grib lauzt līgumu, tad jāsamaksā gana liels līgumsods, bet, ja izvēlas izcirst, tad saņemtā summa ir krietni zemāka par tirgus cenu,” teic uzrunātais mežzinis.
Pie jurista vēršas, bet tālāk necīnās
Trīs sūdzības nonākušas arī uz jurista, Bauskas bāriņtiesas locekļa, kādreizējā Zemgales virsmežniecības jurista Māra Vaitekūna galda. Viņš stāsta, ka šī problēma esot visai liela, turklāt sūdzības esot lielākoties tikai par “Viduslatvijas mežsaimnieku”. Diemžēl neviens no iesniedzējiem tā arī nav cīnījies par taisnību tālāk.
“Sākumā līgumos, ko viņi deva īpašniekiem parakstīt, bija kļūdas, tad juridiski varēja aizķerties, bet pēdējos līgumos kļūdas izlabotas. Laikam piesaistījuši nopietnus juristus,” spriež Vaitekūns. Viņš norāda, ka visos gadījumos ir precīzi tāds pats scenārijs – iebrauc pagalmā jau ar gataviem dokumentiem. “Viņi zina pilnīgi visu – kadastra numuru, platības, inventarizāciju, adreses, personas kodus utt. No kurienes šī informācija?” jautā jurists.
“Bizness ir bizness – mēģinām nopelnīt”
Uzrunāju arī bieži piesaukto Jolantu Oškalni no “Viduslatvijas mežsaimnieka”, bet viņa sarunu atteica, norādot, ka ar žurnālistiem runās uzņēmuma vadība. Valdes loceklis Matīss Rozītis, bija daudz runīgāks, raidot skarbus vārdus tieši mežziņu virzienā.
“Mežziņi ir korumpanti, viņiem ir pašiem sava “mugura”. Ko viņi no cenām sajēdz, ja viņi ir tikai ierēdņi, kuri nepārzina nozares biznesa pusi? Kāpēc ierēdnim būtu īpašniekam jāsniedz konsultācijas? Viņi tur saredz tikai savu labumu,” pikts ir Rozītis.
“Mēneša laikā cenas kokam nokritušās par 40 eiro kubā – varam nopelnīt un varam arī zaudēt, jo tas ir drausmīgs kritums. Nopērkam 10 000 kubikmetru, bet nopelnām par 300–400 tūkstošiem eiro mazāk. Kāpēc mēs varam jau pašā sākumā nākt ar cenu? Mēs cenu kokiem zinām jau vairākus mēnešus uz priekšu, tāpēc piedāvājam šķietami zemu cenu, bet realitātē tā ir situācijai atbilstoša. Mēs sadarbojamies ar lieliem partneriem no Zviedrijas, Austrijas, Latvijas, nevienam nekad neesam palikuši parādā. Es esmu uzņēmējs, man ir tiesības piedāvāt tādu summu, kādu piedāvāju, mums tomēr ir jāierēķina arī peļņa,” stāsta Rozītis.
Bet kur viņi gūst visu nepieciešamo informāciju? Rozītis norāda, ka visa nepieciešamā informācija esot pieejama bez maksas dažādos reģistros, kā arī daudz ko varot atrast par maksu portālā “kadastrs.lv” un zemesgrāmatā. Tāpat mežu speciālisti bieži apbraukājot vietējās apkaimes, sarunās ar vietējiem izvilinot, piemēram, meža īpašnieka tālruņa numuru.
“Bizness ir bizness, mēģinām pierunāt, mēģinām nopelnīt. Varu droši teikt, ka tie īpašnieki, kuriem nav mežziņu, neko sliktu par mums neteiks, bet tad, kad iesaistīti mežziņi, tad ir nomelnošana,” apgalvo Rozītis, kurš uzskata, ka mežziņiem ir “otkati” un viņa pārstāvētais uzņēmums mežziņiem ceļot nost klientus. “Uzskatu, ka labais ar ļauno te ir sajaukts vietām,” man teic Matīss Rozītis no “Viduslatvijas mežsaimnieka”.
Visa informācija pieejama internetā
Lai saprastu, cik daudz informācijas ikvienam interesentam par meža īpašniekiem un viņu īpašumiem ir atrodama tīmeklī, uzrunāju arī Valsts meža dienesta (VMD) Meža resursu pārvaldības departamenta direktora vietnieku Normundu Knētu. Izrādās, ka tīmeklī pieejamā informācija ir ļoti plaša. Pat veiktās inventarizācijas kopš jūnija atvērto datu portālā ir pieejamas ikvienam.
“Inventarizācijas datiem līdz šim bija ierobežota pieeja, jo par inventarizāciju maksā meža īpašnieks. Attiecīgi VMD un valstij nebija morāla mandāta publiskot šo informāciju. Tomēr pirms kāda gada sapratām, ka tam ir pienākušas beigas, jo ir t. s. “VMD ĢIS” – Ģeogrāfiskās informācijas sistēma, kur tiešsaistē atvērto datu veidā visiem ir pieejama informācija par meža inventarizāciju, mežos notikušajām darbībām u. c. informācija, kura ir atklāta visā Eiropā. Interesanti, ka zibenīgi pēc tam šos datus savā mājaslapā iekļāva arī “Latvijas valsts meži”.
Tas ir izcils bezmaksas produkts, ko var lietot jebkurš mežā gājējs, meža īpašnieks un arī mežu uzpircēji. Par katru meža nogabalu ir vairāk nekā 180 lauku, bet publiskojuši esam 35. Jāuzsver, ka neviens no laukiem nesatur sensitīvu informāciju, kur būtu minēts vārds un uzvārds, adrese, personas kods vai kas tamlīdzīgs,” uzsver Knēts. Sākumā bijusi doma aktualizēt inventarizācijas datus vienreiz gadā, bet tagad to piekrituši darīt jau četrreiz gadā un, ņemot vērā “LVM” interesi, iespējams, piekritīs to aktualizēt arī reizi gadā, bet tad datu aktualizācija būs jāpadara automātiska, lai ar to nebūtu jānodarbojas kādam darbiniekam manuāli.
Sensitīvus datus legāli, bet par maksu var uzzināt citur. Ja ir zināms īpašuma kadastra numurs (un to viegli bez maksas var uzzināt portālā “kadastrs.lv”), tad, samaksājot attiecīgu naudas summu “zemesgrāmata.lv”, tur par īpašumu atrodams viss nepieciešamais līguma parakstīšanai – personas kods, īpašnieks, adrese u. c. informācija.
Par to, kādas vēl ir iespējas iegūt sensitīvu informāciju par mežu īpašniekiem, Knēts nemācēja teikt, bet pieļāva, ka vienmēr pastāv iespēja kādu sistēmu uzlauzt, tāpat mežu uzpircējiem labvēlīgi cilvēki var būt tie, kas veic mežu inventarizāciju (tādu esot ap 800 un neviens nekontrolē to ētiku), datu noplūdinātāji var būt arī pašu mežziņu vidū vai arī “augšā” – pašā VMD.
Normunds Knēts atminas, ka kādreiz bija t. s. “dabas skaitīšana”, pēc kuras uzradās kompānijas, kuras zvanīja mežu īpašniekiem un aicināja pārdot mežus. Ja to nedarīšot, tad zemei būšot liegums. “Šo informāciju par mežu īpašniekiem nekur nevarēja iegūt – tikai uzlaužot kādu sistēmu, no pašiem dabas skaitītājiem vai no Dabas aizsardzības pārvaldes. Neviens uzņēmums jau tolaik neatzina, kur ņēma informāciju, bet DAP viņus iesūdzēja tiesā.”
Arī N. Knēts sacīja, ka mežu īpašniekiem nebūtu tirgus attiecībās jāiesaista mežziņi, jo tas “varētu būt bīstami. Vienkārši īpašniekiem jāsūta piedāvājums visiem mežizstrādes uzņēmumiem un jāizvēlas labākais piedāvājums. Vēl var meklēt palīdzību Meža konsultāciju pakalpojumu centrā Ozolniekos, kas nodarbojas ar mežu izsolēm un mežu novērtējumu”.
