Meža īpašniekam. Kāds ir ieguvums no zemes vienību robežu publiskošanas? 0

Autors: Andis Kociņš



Septembra vidū AS “Latvijas valsts meži” (LVM), SIA “Latvijas Finieris mežs” un SIA “Bergvik Skog”, kuru īpašumā, valdījumā un apsaimniekošanā ir gandrīz 30% Latvijas teritorijas, paziņoja, ka publisko un padara brīvi pieejamu ģeotelpisko informāciju par savām zemes vienībām un meža nogabaliem. Kāpēc tā ir noticis, par ko tas liecina un ko no tā iegūs meža īpašnieki un apsaimniekotāji, jautājām LVM Biznesa sistēmu risinājumu izpilddirektoram Mārim Kuzminam.


Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

– Kāpēc šāds paziņojums izskanēja tieši šoruden?

– Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas un ģeotelpiskie dati ir kļuvuši par neatņemamu LVM un citu lielu meža apsaimniekošanas uzņēmumu saimnieciskās darbības atbalstu. Gadu gaitā esam izveidojuši vienu no lielākajām ģeotelpisko datu un servisu bāzēm Latvijā, nemitīgi risinot datu un servisu pieejamības un piekļuves jautājumus. Mēs un mūsu sadarbības partneri uzskatām, ka jebkuram iedzīvotājam un uzņēmumam Latvijā būtu jābūt brīvi pieejamai informācijai par zemes vienību robežām, zemes vienību īpašniekiem, meža nogabalu robežām, kā arī citiem nozīmīgiem ģeotelpiskajiem datiem un servisiem.


– Kāpēc tas ir svarīgi?


CITI ŠOBRĪD LASA

– Jebkura meža apsaimniekošanas uzņēmuma saimnieciskās darbības plānošanas pamata vienības ir zemes īpašumi un tajos esošie meža nogabali, par kuriem informāciju uztur attiecīgi Valsts zemes dienests un Valsts meža dienests. Zemes vienību ģeotelpiskās un raksturojošās informācijas saņemšana no Valsts zemes dienesta ir maksas pakalpojums, līdz ar to informācijas iegūšana par saviem zemes īpašumiem lielu zemju īpašniekiem ir ievērojams finansiāls apgrūtinājums. Šo un citu ģeotelpisko datu ierobežotā pieejamība apgrūtina uzņēmumu saimniecisko darbību, informācijas apmaiņas iespējas, kā arī ierobežo uz šiem datiem balstītu IT risinājumu izstrādi, kas veicinātu ekonomisko aktivitāti un saimnieciskās darbības efektivitāti dažādu nozaru uzņēmumiem.


– Vai šī informācija būs pieejama bez maksas?

– Meža nogabalu un zemes vienību robežas, kā arī citi nozīmīgi ģeotelpiskie dati un servisi ir brīvi pieejami jebkuram interesentam AS Latvijas valsts meži ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju biznesa virziena mājaslapā www.lvmgeo.lv/dati, kā arī Latvijas atvērto datu portālā data.gov.lv/lv.


– Kas ir ģeotelpiskie dati, ĢIS un ĢIT?

– Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ir informācijas tehnoloģiju sistēmas, kur ar informāciju un datiem ir iespējams strādāt ne tikai tabulāri, bet arī telpiski (elektroniskās kartēs). ĢIS nodrošina uzņēmumiem iespēju apsaimniekot savus resursus efektīvi un ilgtspējīgi, kā arī pārzināt un pārvaldīt tos pārskatāmā, ērtā un jebkuram lietotājam piemērotā veidā. Šajās sistēmās tiek strādāts ar ģeotelpiskiem datiem jeb datiem, kam ir ģeogrāfiska piesaiste. Dati tiek kārtoti slāņos, ļaujot kompleksi analizēt sakarības starp tiem, tos labot, meklēt, pārvaldīt. Savukārt ģeotelpiskās informācijas tehnoloģijas ietver ne tikai ĢIS, bet arī attālo izpēti, telpisko optimizāciju un citas tehnoloģijas un risinājumus, kuriem ir telpiskā piesaiste.

ĢIT ir salīdzinoši jauna informācijas tehnoloģiju nozare, kas pasaulē strauji attīstās un tiek izmantota dažādās jomās, sākot no daudzām zinātnes disciplīnām līdz dažādām uzņēmējdarbības jomām.


Reklāma
Reklāma

– Kā LVM izveidojās ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju biznesa virziens?

– LVM nepieciešamās ĢIS izstrāde aizsākās 2009. gadā, un līdz 2012. gadam to veica ārpakalpojuma sniedzēji. Izstrādes process bija salīdzinoši dārgs un lēns, un visas iecerētās izmaiņas nevarēja ieviest ātri. Tādēļ uzņēmums pieņēma lēmumu atteikties no ārpakalpojuma un ģeogrāfisko informācijas sistēmu un tehnoloģiju izstrādi turpmāk izstrādāt ar iekšējiem resursiem. Šim nolūkam tika izveidota atsevišķa struktūrvienība, kur darbojas jomas profesionāļi.


– Ar ko nodarbojas jūsu biznesa virziens?

– LVM un klientu saimnieciskās darbības atbalstam izstrādājam ģeotelpiskās informācijas tehnoloģijas un uzturam vienu no lielākajām ĢIT platformām un ģeotelpisko datu kopām Latvijā. 

Mūsu komandai kopš darbības sākuma izdevies ne tikai izpildīt visus uzņēmuma iekšējos attīstības plānus ĢIT jomā, bet arī izveidot apjomīgu produktu un pakalpojumu kopu – LVM GEO, kuru pašreiz varam piedāvāt arī ārējiem klientiem. Tādējādi tās tehnoloģiju un produktu priekšrocības, kuras līdz šim izmantoja tikai uzņēmuma iekšējie biznesa procesi, tagad ir pieejamas jebkuram interesentam. LVM GEO izstrādes komanda arī aktīvi iesaistās ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju attīstības veicināšanā Latvijā un atbalsta atvērto datu iniciatīvu.


– Kādus pakalpojumus piedāvājat, un kas var kļūt par jūsu klientu?

– Mūsu piedāvāto pakalpojumu klāstā ietilpst ģeogrāfisko informācijas sistēmu izstrāde, telpiskās plānošanas optimizācijas modeļu izstrāde, ĢIS konsultācijas un projektu vadība, ĢIS datu apstrādes un analīzes pakalpojumi, kā arī attālās izpētes datu apstrāde un datu servisu nodrošināšana.

Uzņēmumiem visbiežāk interesē iespējas ieviest LVM GEO platformu, kas sākotnēji tika izstrādāta LVM vajadzībām, bet tagad tiek ieviesta arī mūsu klientiem. LVM GEO platforma paredzēta dažādu veidu ģeotelpisko datu apskatei, apstrādei un analīzei, tā ietver gan mobilās, gan interneta pārlūka lietotnes. Tā kā platforma jau ir izstrādāta un tā ir tikai jāpielāgo klienta vajadzībām, tās ieviešana ir ātra un efektīva. Nozīmīgi, ka platforma arī ietver ģeotelpiskos datus un servisus no dažādiem datu radītājiem un turētājiem valstī, tostarp ZMNĪ meliorācijas kadastra, Valsts zemes dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, kā arī LVM sagatavotus datu servisus no aero lāzerskanēšanas datiem (veģetācijas, zemes reljefa, mitruma, slīpuma un citus modeļus).

Par mūsu klientu var kļūt jebkurš uzņēmums vai organizācija, un tas var būt pilnīgi ar meža nozari nesaistīts uzņēmums, jo mūsu risinājumi darbojas ar jebkāda veida informāciju.


– Pastāstiet par interesantākajiem projektiem, ko esat realizējuši.

– Esam ieviesuši LVM GEO platformu vairākiem meža apsaimniekošanas uzņēmumiem, kā arī dažādus citus mūsu izstrādātos risinājumus – Dabas aizsardzības pārvaldei, Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam. Šobrīd interesantākais projekts, ko īstenojam, ir LVM GEO platformas pielāgošana Japānas un Indonēzijas meža un citu resursu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Nopietni strādājam pie tā, lai mūsu produktus un pakalpojumus piedāvātu uzņēmumiem un organizācijām ārpus Latvijas. 


– Vai esat izstrādājuši produktu, ko var izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav mežs vai zeme?

– Esam izstrādājuši mobilo lietotni LVM meža kartes, kas paredzēta Android un iOS operētājsistēmām un brīvi pieejama ikvienam lietotājam izmantošanai dabā. Lietotnes pamatā ir jau iepriekš sagatavots kartogrāfiskais materiāls, ko var izmantot gan tiešsaistē, gan lejupielādēt datus izmantošanai bezsaistē, turklāt, izmantojot GPS, precīzi sekot savai atrašanās vietai. 

Izmantojot jauno lietotni, jautājumi par savu atrašanās vietu un tuvākajiem meža ceļiem, dodoties mežā ogot vai sēņot, turpmāk būs lieki, turklāt arī informācija par atpūtas vietām un apskates objektiem allaž būs brīvi pieejama. Google Play un iTunes veikalos lietotni var atrast pēc saīsinājuma LVM.


– Kādi ir jaunumi ĢIS jomā Latvijā?

– Vairāki ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā aktīvi darbojošies uzņēmumi, tostarp LVM, sadarbībā ar Latvijas ĢIS biedrību 8. decembrī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā rīkos Latvijas ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju konferenci. Tās mērķis ir veidot vienotu izpratni par ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomu Latvijā, tās izaicinājumiem un attīstības virzieniem.

Programmā paredzētas uzstāšanās gan no ģeotelpiskās informācijas politikas virzītājiem un veidotājiem valstī, gan ĢIT izstrādātājiem par aktuālākajiem projektiem un aktivitātēm, gan arī ārvalstu pārstāvju projektu pieredze un citas saistošas tēmas.

Šāda veida konference Latvijā nav notikusi jau vairākus gadus. Atsevišķas ar jomu saistītas tēmas un konkrēta problemātika vairākkārt skarta dažādu organizāciju rīkotos pasākumos, taču šī ir iespēja visām iesaistītajām pusēm apmainīties ar aktuālo informāciju un gūt priekšstatu par jomas virzību, iespējām iesaistīties un veicināt savas organizācijas vai uzņēmuma ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju attīstību.

Dalība konferencē ir bezmaksas, taču dalībnieku skaits ir ierobežots, tāpēc aicinām interesentus dalībai pieteikties pēc iespējas agrāk. Reģistrācija konferencei ir pieejama lapā gisbiedriba.lv/lv/Registration.

Žurnāla ” Agro Tops” novembra izdevums.
Žurnāla ” Agro Tops” novembra izdevums.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.