“Mežā ejam tuvāk cilvēkiem.” Saruna ar “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāju Anitu Skudru 11
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas pilsētas kapitālsabiedrība “Rīgas meži” pārdzīvojusi grūtus laikus skandālu ēnā, taču patlaban uzņēmumam ir ne tikai jauna vadība, bet arī jauna attīstības filozofija, kas balstās uz modernāku, ilgtspējīgāku un zaļāku domāšanu. Kāds ir “Rīgas mežu” jaunais kurss? To jautājām uzņēmuma valdes priekšsēdētājai Anitai Skudrai.
A. Skudra: Jaunais kurss noteikti ir ar pozitīvu zīmi. Tas ir stāsts par ilgtspējīgu saimniekošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un pieaugumu, oglekļa piesaisti un uzkrāšanu, ekonomiskās vērtības kāpumu. Citiem vārdiem – rūpīga saimniekošana dabā savienojumā ar ekonomisko ieguvumu.
Par ekonomisko ieguvumu runājot – operatīvie finanšu dati rāda, ka uzņēmums šā gada septiņos mēnešos sasniedzis 842 000 eiro peļņu. Salīdzinājumam – pērn visa gada peļņa bija 640 000 eiro. Tomēr Rīgas domes dotācija par dārzu un parku kopšanu šogad ir par gandrīz miljonu eiro mazāka. Tiksiet galā pašu spēkiem vai prasīsiet ko klāt?
Ik mēnesi analizējam ieņēmumus un samazinām izmaksas. Apaļkokus un zāģmateriālus pārdodam vidēji par 30% augstākām cenām nekā pērn. Tirgus ir labvēlīgs, lai varētu nosegt šā gada dotācijas samazinājumu. Tās apjoms šogad ir 1,425 miljoni eiro, kas ir par 930 000 eiro mazāk nekā pērn.
Te jāpaskaidro, ka dotācija ir samaksa par pakalpojuma sniegšanu – parku un dārzu uzturēšanu. Šo summu drīkstam tērēt tikai šim mērķim.
Vienlaikus mums ir svarīgi investēt arī mežu uzturēšanā un kokaudzētavā, lai nesanāk tā, ka visa peļņa no mežsaimniecības tiek ieguldīta Rīgas dārzos un parkos. Dotācija būs noteikti vajadzīga arī turpmāk.
Pagājšnedēļ Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja atbalstīja “Rīgas mežu” izstrādātos grozījumus Mežu apsaimniekošanas plānā. Kādas izmaiņas tajā veiktas?
Ekspertu izpētes rezultātā jau esošajā plānā ir identificētas bioloģiski vērtīgās un rekreācijas mežaudzes, kur mežizstrāde netiks veikta. Tāpat ir izdalītas mežaudzes, kurās jāveic padziļināta izpēte ar nolūku noteikt, vai tajās jāierobežo saimnieciskā darbība. Visbeidzot ir definēti nogabali, kur koksnes ieguve notiks, kā plānots.
Izmaiņas paredz, ka nākamgad koksnes ieguve tiktu samazināta par 20% no iepriekšējā plāna jeb 35 000 kubikmetru. Naudas izteiksmē tas varētu būt ap 2,1 miljonu eiro. Tālāk – 2023. gadā samazinājums būs vēl par 27% jeb 46 000 kubikmetru. Vēl mīnusā apmēram 2,8 miljoni eiro. Bet pirmajā vietā ir jāliek sabiedrības intereses un ilgtspēja.
Mums svarīgi, lai mežos nepazustu sēņošanas, pastaigu un citu veidu atpūtas iespējas.
Vai, samazinoties ciršanas apjomiem, saruks arī iestādīto kociņu apjoms?
“Rīgas meži” strādā pēc principa – cik nozāģē, tik atkal jāiestāda. Bet iespējams, ka būtu jāstāda vēl vairāk. Šogad esam iestādījuši 1 500 000 sertificētu koku stādiņu, kas izaudzēti mūsu kokaudzētavā “Norupe”, bet vēl pusmiljons stādiņu tika pārdoti.
Ņemot vērā gaidāmo ciršanas samazinājumu, vai zāģētava “Norupe” strādās tāpat kā līdz šim? Dzirdētas runas, ka to kopā ar krietnu meža daļu grasoties nodot kādas lielas kompānijas pārvaldībā vai nomā…
Šogad kokzāģētava “Norupe” strādāja ar peļņu, bet, protams, tādā veidā kā šobrīd ilgstoši strādāt nevar. Lai zāģētava būtu efektīva, jāveic būtiskas investīcijas. Lai noliktu malā jebkādas baumas, uzsvēršu, ka ir sākusi darboties “Rīgas mežu” padome, kurā ir kompetenti cilvēki. Mūsu uzdevums ir izstrādāt detalizētu kokzāģētavas biznesa plānu un to iesniegt padomei izvērtēšanai.
Iespējams, lūgsim arī ārējo konsultantu padomu, lai iznākumā būtu neatkarīgs kokzāģētavas tālākās darbības vērtējums ar vairākiem scenārijiem.
Atgādināšu, ka 2017. gadā Valsts kontrole nāca klajā ar ziņojumu par “Norupes” darbību, kurā norādīja – zāģētava pie tā brīža darbības veida, cenām, peļņas rādītājiem un investīcijām 10 miljonu apjomā ir sagādājusi uzņēmumam trīs miljonu eiro lielus zaudējumus. Kāda būs kokzāģētavas nākotne, tas būs padomes stratēģiskais lēmums.
Pieminētajā domes sēdē tika pieņemts arī lēmums nodot jums apsaimniekošanā “AB dambi”, Lucavsalu, Ķengaraga un Juglas promenādi, kā arī tiltiņus, strūklakas un dzeramā ūdens krānus. Kā tiksiet galā?
Tas noteikti būs vēl viens izaicinājums, jo apsaimniekotās dārzu un parku teritorijas palielināsies par 87 hektāriem jeb teju trešdaļu. Būs rūpīgāk jāvētī, ko stādām, ko pļaujam. Un par visiem domei sniegtajiem pakalpojumiem jāprasa atbilstošs finansējums.
Kas jauns attiecībā uz bēdīgi slaveno Zaļo klasi?
Zaļā klase ir kā fēnikss, kas atdzimst no pelniem. Projekta nosaukums ir izcils, sākotnējā ideja par skolēnu un sabiedrības izglītošanu – brīnišķīga. Redzot visus notikumus ap šo projektu, sapratām, ka nepieciešams plašāks skatījums. Tā vairs nebūs noslēgta teritorija.
Visa Rīgas mežu zaļā zona kļūs par Zaļo klasi, kur plānotas rekreācijas takas, atpūtas objekti un visam cauri vīsies izglītības aspekts gan par dabu, gan mežizstrādi.
Kāpēc ne? Mums taču sabiedrībai jāstāsta, kur, kā un kāpēc zāģējam kokus.
Patlaban tiek pabeigts Zaļās klases komplekss, tā būs atvērta teritorija, kurā var rīkot ekskursijas, darbnīcas, seminārus, nometnes u. c. Lai cilvēki nāk, atpūšas un bauda dabas skaistumu.
Kā turpmāk apsaimniekosiet Mežaparku?
No mūsu apsaimniekošanas “izņemta ārā” Lielā estrāde un Zaļais teātris. 17. augustā atslēgas nodevām profesionāliem cilvēkiem, kuri zina, kā minētās vietas piepildīt ar kvalitatīvu saturu. Protams, teritoriju tāpat kā agrāk kopsim un tīrīsim, bet jārēķinās ar lielāku darbu apjomu, jo tagad estrāde atvērta visai sabiedrībai.
Gribu uzsvērt, ka Mežaparks ierasti saistās tikai ar parku, bet patiesībā tas ir mežs vairāk nekā 300 hektāru platībā. Agrāk attieksme pret nomniekiem bija samērā konservatīva, bet tā jāmaina.
Pandēmija devusi pozitīvu stimulu ēdinātājiem – parādās mobilie busiņi, kuri tirgo kafiju un siltas uzkodas un kuriem pie atbilstošas infrastruktūras būtu interese darboties Mežaparkā teju visu gadu.
Valdes sēdē nupat pieņēmām lēmumu izsludināt nomas tiesības uzņēmējiem arī ziemas sezonā. Bijām iepriecināti, ka viens uzņēmējs pieteicās uzreiz, tātad interese ir.
Bet tas ir jautājums ne tikai par Mežaparku. Mēs gribam būt tuvāk cilvēkiem – tā, lai ikviens iedzīvotājs varētu pilnvērtīgi atpūsties mežā, netraucējot cits citu. Piemēram, gadiem ilgi Pierīgas mežos bija problēma ar nesankcionētiem motobraucējiem. Saprotam, ka nevar kaut ko kategoriski aizliegt, nepiedāvājot vietā alternatīvu. Tādēļ pirmie Latvijā izveidojām Enduro mototaku. Tā tapusi sadarbībā ar Latvijas Motosporta federāciju un atrodas Gaujas mežniecībā netālu no kompleksa “333”.
Šogad plānojam vēl vienu trasi Mārupes pagastā, bet nākamgad padomā vēl vismaz divas. Rīgas un Pierīgas mežu specifika ir tā, ka tajos kvalitatīvi vēlas atpūsties daudz cilvēku, un mums jādod iespēja visiem. Ja kaut ko atņemam vai ierobežojam, vietā jādod rekreācijas taka vai atjaunots vēsturisks objekts.
Starp citu, mums veidojas ļoti laba sadarbība ar iedzīvotāju apkaimēm – tās ir atbalsts un ideju ģeneratori, viņi “stāv un krīt” par savu teritoriju un vienlaikus palīdz to sakopt.
Piemēram, Juglas mežā vietējiem iedzīvotājiem bija tik daudz ideju! Viņi saka – vajadzētu izravēt visas invazīvās sugas, veidojot ainavisku priežu mežu, kur droši atpūsties ar bērniem, slēpot vai braukt ar velosipēdu. Kad izveidosim šādu vidi, gan iedzīvotāji būs apmierināti, gan arī mums būs gandarījums par kārtējā meža sakopšanu.
Cik liela ir atkritumu problēma mežos?
Tā ir milzīga problēma. Kopš pandēmijas sākuma atkritumu apjoms palielinājies vismaz par 30%. Pagājušajā nedēļā Jaunciema mežā savācām 11,68 tonnas svaigi izmesta šīfera. Diemžēl vainīgo pieķert neizdevās, bet tas ir tikai laika jautājums. Regulāri saņemam administratīvos aktus no Rīgas pašvaldības policijas un Pierīgas pašvaldībām par piedrazotajiem mežiem. Paši atkritumus savācam, nododam atkritumu apsaimniekotājiem un vēl par to samaksājam.
Reizēm ir sajūta, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Bet ceram un strādājam pie tā, lai izglītotu sabiedrību. Mums ir plāni!
Kādi ir “Rīgas mežu” galvenie izaicinājumi tuvākajiem gadiem?
Pirmais – turpināt filozofijas maiņu virzienā uz ilgtspēju mežu, dārzu un parku apsaimniekošanu, sabalansējot to ar ekonomiskiem ieguvumiem. Otrs – pieņemt stratēģiski pareizus lēmumus attiecībā uz uzņēmuma darbības virzienu. Trešais ir iekšējā audita stiprināšana un vides projektu attīstība, lai ikvienam būtu pārliecība, ka strādājam caurspīdīgi, dodot labumu sabiedrībai. Ceturtais – sociālā atbildība.
Cilvēki jāmāca, ka, izejot no mājas un ieejot pilsētas dārzā, parkā vai mežā, tu vēl aizvien esi savās mājās.
Tā ir mūsu kopējā teritorija, par kuru atbildīgs ir ikviens.
SIA “Rīgas meži”
* SIA “Rīgas meži” ir Rīgas pašvaldībai piederošs uzņēmums, kurš apsaimnieko galvaspilsētai piederošos mežus, dārzus un parkus. “Rīgas mežiem” ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava un kokzāģētava “Norupe”.
* Uzņēmuma apsaimniekošanā ir kultūras un atpūtas parks “Mežaparks”, un tas attīsta vides izglītības projektu “Zaļā klase”. Uzņēmuma objekti atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novada teritorijās.
* Uzņēmums pārvalda vairāk nekā 62 000 hektāru meža, 306 hektārus dārzu, parku, skvēru un apstādījumu.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
