Mežā drošāk nekā celtniecībā 0
Šoruden prasmes meža kopšanā un zāģēšanā apgūst un uzlabo ap simts profesionālu zāģeru un meža īpašnieku.
Karstākajā meža kopšanas sezonā pieprasījums pēc labiem zāģeriem pārsniedz šā pakalpojuma sniedzēju jaudas un tiem, kuri par darbiem nav vienojušies jau gada sākumā, šobrīd atrast prasmīgu jaunaudžu kopēju ir ļoti grūti.
Klausās kā Dievu…
Paši zāģeri darba tirgū jūtas stabili un labprāt apmeklē kursus, kuros pieredzējušiem meža kopējiem iespējams paaugstināt kvalifikāciju, bet iesācējiem pēc eksāmena nokārtošanas saņemt apliecību par zināšanu apguvi darbam ar krūmzāģi un motorzāģi. Kursi notiek piecas dienas un to dalībnieki apgūst arī teorētiskas zināšanas par meža apsaimniekošanu – koku sugām, meža tipiem, vides prasībām u. c. Kursus apmeklē arī meža īpašnieki, kuri vēlas papildināt zināšanas par mežu, iemācīties strādāt ar krūmgriezi, lai varētu droši kopt savu mežu.
Mācīties populāri arī tādēļ, ka meža kopēji darba tirgū jūtas stabili un dalības maksa tajos neliela, jo Meža konsultāciju un pakalpojumu centrs apmācības meža īpašniekiem un nozares speciālistiem nodrošina, izmantojot Eiropas Savienības atbalstu.
Efektīvākos darba paņēmienus meža kopējiem apgūt palīdz Pēteris Kaļeiņikovs, kurš savā nozarē ir guru un lekcijas par mežizstrādi lasa Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes studentiem. P. Kaļeiņikovs: “Strādāt ar puišiem, kuri zina, ko grib, un ir motivēti iemācīties ko jaunu, ir viegli un patīkami. Taču eksāmenus visi nenokārto, jo ne visiem tas ir dots – zāģerim vajadzīga laba kustību koordinācija.” Viņš arī apgalvo, ka katru gadu mežizstrādes darbos bojā iet daudz vairāk cilvēku, nekā uzrāda oficiālā statistika, un ka atsevišķos gadījumos, neizsniedzot vajadzīgo sertifikātu, patiesībā tiek izglābta cilvēka dzīvība.
Agris Kauliņš, Meža konsultāciju un pakalpojuma centra Rīgas reģiona nodaļas vadītājs: “Grupas ir ļoti atšķirīgas. Ir tādas, kurās vairāk meža īpašnieku, kuru profesionālā sagatavotība nav tik liela, un ir tādas, kurās kvalifikāciju uzlabo profesionāli zāģeri, kuri jau strādā kā individuālā darba veicēji. Bet Pēteri Kaļeiņikovu visi klausās kā Dievu.”
Konkurē arī Zviedrijā
Kursus meža atjaunošanā un kopšanā Zemgales reģionā šoruden apmeklēja arī četri brāļi – Pēteris, Jēkabs, Krišs un Juris Brokāni, kuri strādā SIA “Daugavas mežsaimnieks”. Puiši stāsta, ka šobrīd mežā darbs ir stabilāks nekā celtniecībā, jo nav jābaidās, ka var salīgto arī nesamaksāt un ka ziemā pasūtījumu nebūs. Ja strādā ar savu motorzāģi, darba devējs par kubu maksājot 6,5 eiro, ja ar firmas – tad 3,5 eiro, bet arī par rezerves daļām tad neesot jāgādā. Iesācējam esot garantēta minimālā alga – 400 eiro, bet pieredzējis zāģeris mēnesī varot nopelnīt 1000 eiro un pat vairāk.
Par to, lai meža kopējiem darbs būtu gan vasarā, gan ziemā, gādā arī lielākais šā pakalpojuma pircējs – akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Mežkopības direktors Mārtiņš Gūtmanis: “Lai uzņēmējiem būtu stabilitāte, mēs slēdzam ilgāka termiņa līgumus – līdz pat pieciem gadiem un plānojam iepirkumu tā, lai darbs būtu visu gadu. Tie, kas mežu pavasarī iestāda, tie arī to kopj.”
M. Gūtmanis stāsta, ka ļoti daudz laika prasa paveikto darbu kontrole, jo pieņemšanas akta parakstīšanas tiekot pārbaudītas pilnīgi visas koptās un atjaunotās platības. Turpretim Skandināvijas valstīs meža apsaimniekotāji pārbaudot tikai 10 – 20% platību, pārējā pilnībā uzticoties darba veicējiem. Mainīt attieksmi pret darba pienākumiem un celt atbildības līmeni – arī tas esot meža kopēju apmācību uzdevums.
SIA “Krauzers” direktors Andis Araks norāda uz apmācīto zāģeru eksportu uz Skandināviju: “Mūsu puiši, kas ieguvuši labu pieredzi, Zviedrijā var nopelnīt vairāk, tāpēc kārdinājums doties prom ir liels.”
