Meža dienestā nepieciešama inventarizācija – pamatā tai jāiet divos virzienos 4
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš Valsts meža dienestā mainījusies vadība, spriedze tajā ir kritusies. Kā skaidro ģenerāldirektora vietas izpildītājs Arvīds Ozols, tas, kādā virzienā varētu pagriezties plānotā reforma, būs skaidrs tad, kad būs izvērtēts laiks un līdzekļi, kādus prasa meža dienestam doto uzdevumu izpilde. Runājot par normatīvajiem aktiem, kas deleģē šos uzdevumus, Ozols saka, ka tie gan ir svētā govs, gan arī nav.
Kā iespējams apvienot Meža departamenta un Valsts meža dienesta vadītāja pienākumus?
A. Ozols: Viegli tas nav. Taču – kolīdz esam nonākuši līdz puslīdz normālam asinsspiedienam un sirds ritmam, atkal sākas tas, ko sauc par ikdienas darbu. Visi kolēģi saprot, ka dienestam jāmainās kopā ar laiku un ka liela daļa izaicinājumu ir objektīvi. Tāpēc pienācis brīdis atkal veikt fundamentālu inventarizāciju un uz tās pamata izstrādāt tālāko optimizāciju.
Skaitīsim soļus?
Tā var teikt. Izmērīsim, cik laika un resursu prasa tas, ko meža dienests dara atbilstoši valstī noteiktajām prasībām. Kad mēs to visu redzēsim, varēsim saprast, kas ir aktuāli un no kā varētu atteikties. Šādas pārmaiņas prasīs grozījumus normatīvajos aktos. Tam savukārt vajadzīgs objektīvs, neapgāžams pamats – ekonomiskais izvērtējums.
Lai to sagatavotu, vajadzīga šī inventarizācija. Pamatā tai jāiet divos virzienos – kapitāli jāizvērtē meža ugunsdzēsības sistēma un visas darbības, kādas no mums prasa normatīvie akti. Varam to nosaukt par funkcionālu auditu. Veiksim analīzi un tad mēģināsim modelēt optimālos risinājumus. Diskutēsim, veidosim iekšējo projekta darba grupu, kurā būs pārstāvēti dažāda līmeņa cilvēki. Jāatrod arī veids, kā izvērtēt reālo darba patēriņu, lai varētu sabalansēt slodzes. Daļa analītiskā materiāla, ko varam izmantot, jau savākta. Var secināt, ka iesāktais pārmaiņu plāns nebija nepareizs. Tajā bija orientācija uz klientu, uz darbinieku atalgojumu. Vājākā vieta bija komunikācijas trūkums.
Vai nebūs grūti pierādīt, ka pārmaiņas nesīs jūtamu ekonomisku efektu?
Nē, šāda analīze veikta arī agrāk. Katram darbam, ko prasa likumdošana, pretim ir izmaksas. Mēs redzam, cik kas maksā. Arī kolēģiem raisās idejas. Ir domas, ka varētu darīt citādi, tikai tad jāpamaina normatīvie dokumenti. Piemēram, no dienesta puses būtu labāk, ja visu dokumentu aprite notiktu elektroniski. Tā jau strādā gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Lauku atbalsta dienests. Bet jautājums – vai visi meža īpašnieki ir tam gatavi?
Valsts meža dienesta darbā ir dažādi riski. Vajag, lai mēs lielāko naudu tērētu būtiskāko risku novēršanai. Viens ir ugunsgrēku risks, kas pastāv neatkarīgi no tā, kā mēs darbojamies. Analizējot ugunsgrēku daudzumu, kas atkarīgs no laika apstākļiem, mēs secinām, ka mūsu kapacitāte nekad nebūs maksimālā, bet pietiekama vidēji augstam riskam. Kad risks pārsniegs mūsu kapacitāti, tad notiks sadarbība ar valsts ugunsdzēsējiem, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un varbūt pat kaimiņu valstīm.
Otrs lielākais risks deviņdesmitajos gados bija nelegālā ciršana. Šodien tā vairs nav. Es gribētu teikt, ka tagad otrs lielākais risks ir labas komunikācijas prasmes trūkums. Ir jābūt pamatotai argumentācijai, un cilvēkiem, kurus var skart izmaiņas meža dienestā, jābūt skaidrām izvēles iespējām, kur atrast savu vietu. Būs jāsagatavo arī plānoto pārmaiņu seku sociālekonomiskais izvērtējums, jo tās skars ne tikai dienesta iekšieni, bet arī tos, kuriem sniedzam pakalpojumus.
Vai tiem, kuriem pienācis pensijas vecums, dienests jāpamet?
Nav jāpamet. Esmu jau pagarinājis vairākus darba līgumus. Vecuma struktūra dienestā nav iepriecinoša, taču obligāti pensijā jāiet nebūs. Normāli ir tad, ja cilvēks var izvēlēties – turpināt strādāt vai atpūsties. Šobrīd cilvēkus jāmotivē strādāt, jo ir vakances.
No nākamā gada budžetam tiek prasīts vairāk līdzekļu. Vai tas domāts dienesta cilvēkiem vai ugunsdzēsībai?
Uguni dzēš dienesta cilvēki, ne tikai sezonas darbinieki. Otra lieta, kam nepieciešama nauda, ir informācijas sistēmas uzturēšana. Attiecībā uz valsts iestādēm nelaime bijusi tāda, ka attīstības projektiem nauda ir bijusi, bet ar uzturēšanu bijušas problēmas.
Runā, ka vadībai esot apmēram tāds plāns: reorganizēt meža dienestu, atbildību par ugunsdzēsību pārceļot uz VUGD, atbildību par medībām – uz pašvaldībām, dabas aizsardzību nodot “videniekiem”, bet ar visu pārējo vairāk vai mazāk varētu tikt galā Meža valsts reģistrs.
Viss nav tik vienkārši. Ugunsuzraudzība, meža apsaimniekošanas un medību uzraudzība neoptimizējas vienādi. Dabas aizsardzība arī nav no visa atrauta. Tā saistīta ar spēju maksāt par liegumiem kompensāciju. Tā zināmā mērā nav dienesta funkcionalitāte, tā ir valsts politika.
Pēdējais informatīvais ziņojums, ko Zemkopības ministrija iesniedza Ministru kabinetā, bija par ugunsdzēsību. Modelējot iespēju nodalīt uzraudzības funkciju no dzēšanas, konstatēts, ka ar pašreizējiem cilvēku resursiem to nevar. Bet ir radīts ļoti labs analītiskais materiāls, ko varēs izmantot. VUGD šajā ziņā ir atbalstošs. Valsts ugunsdzēsēji iesnieguši projekta pieteikumu Eiropas finansējumam ugunsapsardzības funkciju pārņemšanai mežā. Tā ir cerība un iespējas, kas jāizmanto.
Vienreiz jau bija mēģinājums atbildību par ugunsgrēku dzēšanu mežos pārlikt uz valsts ugunsdzēsējiem. VUGD nepiekrita.
Viedokļi par to ir braukājuši no viena grāvja otrā. Saeima šajā sakarā bija pat pieņēmusi likuma grozījumus un bija noteikts grafiks, pēc kura meža ugunsuzraudzība bija jānodod valsts ugunsdzēsējiem. Taču tad, kad izrēķināja, cik tas maksā, visu atgrozīja atpakaļ.
Meža dienesta audits – cik ilgu laiku tas prasīs?
Visdrīzāk, ka gadu. Esam plānošanas sākumā. Tagad ir jānodrošina, lai dienests normāli strādātu, neskatoties uz visām pieaugošām izmaksām, kas mūs gaida ziemā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
