“Meža dienests nekad nebūs gatavs,” uzskata Astra Boķe 8
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Visus savus darba gadus Astra Boķe pavadījusi Valsts meža dienestā. Pēdējie 18 pagājuši, vadot Valmieras, vēlāk Ziemeļvidzemes virsmežniecību un ejot cauri visām pārmaiņām. Jau būdama pensijā, par mūža ieguldījumu saņēmusi meža nozares balvu “Zelta čiekurs”.
Savā mežā reizēm apjūku
Astra atzīstas, ka, kļuvusi brīva no pienākumiem un atbildības, jutusies atvieglota. Priecājusies par rītiem, kad nesteidzoties ar baudu var padzert kafiju. Tajā laikā viņa neklausoties ne mūziku, ne ziņas. Astra Boķe: “Vīrs tad parasti jautā: par ko tu domā? Domāju par visu un par neko… Par dienā darāmajiem darbiem, aktuāliem notikumiem vai vienkārši izbaudu šo mirkli. Kā lai šobrīd nepriecājas par skaisto rudeni?”
Jautāta par to, vai ģimenē visu mūžu izdevies saglabāt saskaņu, Astra atbild apstiprinoši: “Ar savu vīru iepazinos Jelgavā. Bijām kursabiedri. Apprecējāmies jau pēc studiju beigām. Es sajutu, ka viņš ir mans cilvēks, ar kuru vēlos būt kopā. Inesis bija ļoti izskatīgs, bet tas nebija svarīgākais. Abi sajutām, ka esam vienisprātis daudzos svarīgos jautājumos, domājam līdzīgi un mums abiem kopā ir interesanti. Inesis man ir savējais.
Kopš esam pensijā, beidzot daudz vairāk laika pavadām mežā, kas abiem ļoti patīk. Pagājušajā vasarā pirmo reizi lasījām lācenes, brūklenes, dzērvenes. Cita garša nekā tirgū pirktajām! Sēņojam, vienkārši staigājam, ik pa laikam nojaucam bebru dambi, kurš gan atkal tiek uzbūvēts no jauna. Jāapsaimnieko arī ģimenes mežs. Labi pārzinu visu, kas un kā būtu jādara mežā, bet tieši savā mežā reizēm apjūku. Vai to jaunaudzi kopt tagad jeb vēl pagaidīt, lai paaug? Reizēm praktiskās lietās pajautāju pieredzējušu mežziņu domas.”
Lielākā vērtība – unikāls kolektīvs
Runājot par to, kāds Valsts meža dienests izskatās, vērojot to no malas, Astra saka, ka tāpat kā galvaspilsēta Rīga tas nekad nebūs gatavs. “Meža dienests ir nepārtraukti mainījies. Lai kā es vērtētu notikušās pārmaiņas, lielākoties biju to atbalstītāja, jo savā ziņā tās bija neizbēgamas. Arī tagad reformas turpināsies, tāpat kā visā valsts pārvaldē. Īsā laikā pierādījies, ka var strādāt arī citādi, attālināti.
Man gan liekas, ka tam ir arī bēdīgā puse, jo tad izpaliek kontaktēšanās prieks un pozitīvās emocijas no sarunām ar kolēģiem klātienē. Ceru, ka par Valsts meža dienesta nākotni domā un lems profesionāli, zinoši, pieredzējuši cilvēki. Ka viņi novērtēs Valsts meža dienesta lielāko vērtību – unikālu kolektīvu, kādu otru valsts pārvaldē, manuprāt, neatrast,” uzskata Astra.
Virsmežniecība – starp labākajām
Vislielāko gandarījumu darbā Astra saņēmusi no cilvēkiem, ar kuriem kopā strādāts, un atceras viņus ar prieku un pateicību. Taču vienlaikus tieši darbs ar cilvēkiem bijis vissmagākais pārbaudījums. Īpaši brīžos, kad notikusi reorganizācija un vajadzējis darbiniekus atbrīvot.
Astra atceras: “Reiz man štatu samazināšanas dēļ bija jāatlaiž no darba mežsargs Cēsu pusē. Dienā viņam to pavēstīju. Vakarā pašai ap sirdi tā smagi. Taisu vakariņas, vāru zupu, un pēkšņi zvana telefons. Zvana mans mežsargs, kuru esmu atlaidusi, un sāk mani mierināt.
Jūs tikai nepārdzīvojiet, gan jau darbu atradīšu un viss būs labi! Tad gan metu to zupu pie malas un izraudājos. Lai vai kā mums būtu gājis, vienmēr no kolēģiem esmu saņēmusi atbalstu, izpratni un palīdzību. Viņi jau arī bija tie, kuri izdarīja visu darbu, katrs savā jomā. Man kā vadītājai galvenais bija nodrošināt, lai visi var justies daudzmaz apmierināti un labi strādāt. Saturēt visus kopā.
Darbā nācās pieņemt dažādus, arī smagus un pašai cilvēciski nepatīkamus lēmumus, piemēram, par administratīvo sodīšanu. Gadījās situācijas, kad saproti – cilvēks mežā strādājis melnu muti, ģimenei naudu gādājot, un sanācis veikt kādu pārkāpumu. Es jau nebiju tiesnese, kas var apžēlot. Ja mežzinis, godprātīgi strādājot, pārkāpumu konstatējis un noformējis, man jāpieņem lēmums par normatīvajos aktos noteikto sodīšanu. Vienīgais, ko varēju – piemērot mazāku soda mēru.”
Atskatoties uz meža dienestā nostrādātajos gados paveikto, Astra Boķe secina, ka vislielākais prieks ir par to, ka visiem kopā izdevies mainīt meža īpašnieku domāšanu un sekmēt viņu ieinteresētību mežu stādīšanā un kopšanā.
Astra: “Kad vēl strādāju par mežsaimniecības inženieri un meža īpašnieku konsultantu, rīkojām seminārus, runājām, rādījām un mācījām. Rakstījām un sūtījām vēstules meža īpašniekiem, publicējām rakstus presē un izdevām informatīvus materiālus. Tas tiešām bija radošs darbs!
Pamazām izdevās panākt, ka mūsu virsmežniecība vienmēr bija starp tām, kur saimnieki savus mežus labāk atjaunoja un izkopa jaunaudzes. Prieks, ka darbs deva rezultātus, iekustināja meža īpašniekus un ka arī es esmu ielikusi kādu mazītiņu artavu tajā, ka šodien Latvijas mežu īpašnieki ir zinoši un prasmīgi saimnieki savos mežos. Noteikti pienācis laiks valstij viņiem daudz vairāk uzticēties!”
Astra Boķe
* Dzimusi 1955. gadā.
* Beigusi LLA Mežsaimniecības fakultāti.
* Strādājusi Mazsalacas MRS par mežsaimniecības inženieri.
* No 2002. gada līdz 2020. gadam virsmežzine Ziemeļvidzemē.
* Dzīvesbiedrs Inesis LMĪB prezidents. Meita Stella dzīvo un strādā Latvijā.
* Hobijs: grāmatu lasīšana, darbi dārzā, pārgājieni un peldēšana.
