Meža dienests atlaiž zemnieka Raita Ungura grēkus 12
Par nolīsto jaunaudzi Bebru pagasta zemniekam Raitim Unguram jāmaksā nebūs.
Izvērtējot nodarījuma samērojamību ar tajā brīdī spēkā esošajiem normatīviem, Valsts meža dienests (VMD) atcēlis lēmumu Bebru pagasta zemniekam Raitim Unguram par uzarto mežu maksāt videi nodarītos zaudējumus – 38 000 eiro. Šāda summa pēc Ministru kabineta noteikumiem tika aprēķināta par nelikumīgu atmežošanu – nepilna hektāra piecpadsmit gadus vecas bērzu audzes nociršanu un uzaršanu. Jaunaudze bija ieaugusi neizmantotā lauksaimniecības zemē, kas, pēc īpašnieka iesnieguma, VMD datu bāzē jau bija reģistrēta kā meža zeme. Tagad inventarizācija ir atcelta un uzartā platība no Meža valsts reģistra izslēgta. Taču administratīvo sodu par nelikumīgām darbībām – 700 eiro – VMD neatceļ.
“LA” jau rakstīja par situāciju, kas veidojusies gaļas lopu audzētāja Ungura saimniecībā, kas daļu zemes iznomā. Zemes īpašniece, kas pati dzīvo Kanādā, pilnvaru apsaimniekot savu zemi izdevusi diviem cilvēkiem – vienam atvēlot apsaimniekot mežu, otram – lauksaimniecības zemi, robežas strikti nenorādot. Tā kā bērzi aizaugušajā laukā jau bija sasnieguši vairāk nekā piecu metru garumu, meža apsaimniekotāja pasūtījusi inventarizāciju un reģistrējusi šo zemi kā mežu, otru pilnvarnieku Unguru par to neinformējot. Pēdējais savukārt centies apgūt aizaugušo lauksaimniecības platību un to atmežojis.
VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš atzīst, ka šis piemērs rāda, pie kā var novest nesaskaņota rīcība un savstarpēji konflikti. A. Krēsliņš: “Abu pilnvarnieku rīcība bija pretēja – viens gribēja, lai strīdus zemes gabals ir mežs, otrs – aramzeme. Lai novērstu tālākas nesaskaņas, strīda teritorijai tika atgriezts sākotnējais zemes lietojuma veids.”
Ģenerāldirektors piebilst – kaut arī lietas apstākļi liecina par to, ka izdarīts normatīvo aktu pārkāpums, Valsts meža dienests par samērīgu uzskata risinājumu atbrīvot Unguru no pienākuma atmaksāt atmežošanas dēļ nodarīto zaudējumu. A. Krēsliņš: “Valsts meža dienests ir tikai instruments, kas reģistrē īpašnieka izteiktās vēlmes. Savukārt ģenerāldirektoram pastāvīgi ir jābūt gan soģim, gan diplomātam, kurš mēģina rast risinājumus, ievērojot likumu un novērtējot samērīgumu.”
Raitis Ungurs šo VMD lēmumu vērtē pozitīvi. R. Ungurs: “Šo soli es vērtēju ļoti pozitīvi. Tas ir labākais, ko meža dienests varēja izdarīt arī savā labā, jo tiesā es būtu vinnējis.” Saimnieks sola, ka pavasarī uzarto lauku apsēšot ar kviešiem vai rapšiem, bet uz jautājumu, kāpēc nekontaktējas ar otru pilnvarnieci, atbild, ka viņiem neesot īsti par ko runāt.
Tā kā ir liela atšķirība, vai zeme nelikumīgi atmežota Jūrmalā, lai celtu villu, vai dziļos laukos, lai ganītu govis, VMD ģenerāldirektors uzskata, ka atmežošanas kārtība un zaudējumu aprēķini platībās, kur iepriekš bijusi lauksaimniecības zeme, ir jāmaina. Tomēr uz meliorētu zemi gaidāmās izmaiņas neattieksies.
