Meža īpašnieka zināšanai – darāmo darbu kalendārs katram gadalaikam 0
Mežs salīdzinājumā ar jebkuru lauksaimniecības kultūru aug lēni, tomēr arī šeit darbi ir jāizdara noteiktā laikā, jo tie arī bieži ir atkarīgi no laika, augšanas vietas un citiem apstākļiem, tādēļ dažādās Latvijas vietās un reizēm pat viena saimnieka mežā vieni un tie paši darbi nenotiek vienlaikus. Piemēram, Kurzemē jau stāda, bet Alūksnē vēl ir bieza sniega kārta. Apkopojām pieredzi – kādi darbi un kurā gada laikā jāveic mežā.
Ziemas darbi
Kalendārais gads sākas ar auksto gadalaiku, tāpēc likumsakarīgi, ka arī meža darbu kalendāru sākam ar ziemas darbiem.
Ziema ir īstais laiks koku ciršanai gan galvenajā, gan kopšanas, gan sanitārajā cirsmā, īpaši tajās cirsmās, kur ir slapjāks un tādējādi apgrūtināta mežizstrāde un piekļuve. Sasaluma laikā to var paveikt vieglāk. Laikus gan jāsagatavo izvešanas ceļi un krautuve.
Ziemā ir jāapseko ar repelentiem rudenī apstrādātās stādījumu platības un nepieciešamības gadījumā repelents jāatjauno – īpaši vērība tam jāpievērš ziemas beigās, kad pārnadži mīl apgrauzt jaunaudzes.
Ziema ir arī īstais laiks, kad jāapkopo viss padarītais un jāplāno darbi atkal no jauna.
Pavasarī veicamās aktivitātes
Pavasaris tradicionāli tiek uzskatīts par meža stādīšanas laiku, tomēr arī pirms tam vēl ir veicami darbi – kamēr vēl nav atlaidusies zeme.
Kamēr ceļi nav pavisam atkusuši, jāpaspēj izvest no meža nocirstā koksne. Jāsatīra cirsmas, zari un cirsmas atliekas. Ja to ir daudz, jāsakrauj šķeldas ieguvei.
Jāpārbauda vietas, kur mēdz uzkrāties ūdens, – varbūt aizdambējusies dabiskā notece, grāvis, kas jāattīra, lai ūdens varētu plūst tālāk un nenodarītu kaitējumu mežaudzei.
Jāapskata iepriekšējo gadu stādījumi – vai tie nav iznīkuši, vai sniegs un ledus nav nodarījis kaitējumu jaunaudzēm. Ja stādi iznīkuši, būs jāveic platības papildināšana. Tad šīs vietas jāatzīmē dabā.
Gatavojoties stādīt mežu, jāsazinās ar kokaudzētavu, kur noslēgts līgums par stādu audzēšanu, un jāvienojas par stādu saņemšanas laiku un vietu.
Īstais brīdis sakopt skuju koku jaunaudzes, kas garākas par četriem metriem, ir gada vēsākajā periodā – pirmajā un ceturtajā ceturksnī ar nosacījumu, ka darba kvalitatīvu izpildi netraucē bieza sniega sega.
Egļu audzēs aukstais laiks aizkavē sakņu trupes izplatību. Sabiezinātas un izstīdzējušas lapu koku jaunaudzes ieteicams kopt veģetācijas perioda sākumā – palikušie koki vairāk nostiprināsies un būs izturīgāki pret dabas stihijām. Vasaras otrajā pusē kopjot jaunaudzes, tām neveidosies atvases.
Vēlams padomāt par ugunsnedrošo jeb kūlas dedzināšanas periodu, attīrīt no uzkritušiem zariem ugunsaizsardzības jeb minerāljoslas, īpaši uzraudzīt jaunaudzes nepļautu pļavu tuvumā.
Starp pavasari un vasaru
Tradicionāli ar dabas atmodu mums saistās sēšanas un stādīšanas laiks. Jāsagatavo darba rīki, jāpiegādā stādi un jāorganizē darbi, lai, zemei atkūstot, var sākt strādāt.
Pateicoties jaunajām stādu audzēšanas tehnoloģijām, meža stādīšanas periodu var ievērojami pagarināt, tomēr nav vēlams vilcināties, īpaši vieglās augsnēs, jo izžuvušā augsnē stādiem grūtāk iesakņoties.
Uz mežu atvestie ietvarstādi, ja vēl darbus neuzsāk, jānovieto ēnā, lai tie pārāk neizžūst. Pirms stādīšanas jāpārliecinās, vai stādu saknes ir pietiekami mitras (saspiežot sakņu ietvaru, no tā ir jātek ūdenim), nepieciešamības gadījumā tās ir jāsamitrina. Kailsakņi ir jāstāda nekavējoties vai, ja stādīšana aizkavējas, jāpierok un pierakums regulāri jālaista. Jāpārstaigā pagājušā gada stādījumi, un iznīkušo vai sala izcilāto vietā jāstāda jauni stādi.
Līdz siltajam laikam no meža jāizved nocirstie skuju koki, lai tie nekļūtu par intereses objektu mizgraužiem, no kuriem vislielāko kaitējumu nodara egļu astoņzobu mizgrauzis. Par tā ieperināšanos kokā liecina smaržīgi mizas miltiņi pie koka sakņu kakla un sīki caurumiņi mizā. Uzmanība jāvelta vidēja vecuma un vecākām eglēm, galveno vērību pievēršot vējā izšūpotām un bojātām eglēm, īpaši vietās, kur jau sastopami nokaltuši koki. Ja atrodas bojāti koki, tad, konsultējoties ar Valsts meža dienesta (VMD) speciālistiem, jāplāno to ciršana un izvešana no meža pirms jaunās kukaiņu paaudzes izlidošanas. Iepriekšējos gados nokaltušās egles vairs nav bīstamas, jo mizgrauži no tām jau izlidojuši.
Tāpat jāuzmana, vai jaunos priežu un egļu stādījumus negrauž lielais priežu smecernieks. Smecernieku kāpuri dzīvo svaigi cirstu skuju koku celmos, iekūņojas, un jūlijā izšķiļas jaunas vaboles, kas apgrauž stādiņiem mizu, un tie nokalst. Lai pasargātu jaunos stādījumus no šā kaitēkļa, izcirtumos kokus stāda tikai nākamajā gadā pēc ciršanas. Stādus apstrādā ar insekticīdu vai iegādājas, piemēram, Latvijas valsts mežu (LVM) kokaudzētavās stādus ar vaska vai smilšu līmes maisījumu, kas pasargā jaunos kociņus no minētā kaitēkļa.
Pavasarī plānojot jaunaudžu kopšanas cirtes, jāievēro normatīvie akti, kas ierobežo mežsaimniecisko pasākumu veikšanu noteiktā teritorijā un izpildes periodā. Piemēram, periodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam visos mežos ir aizliegta līdz 10 gadu vecu priežu, lapu koku un līdz 20 gadu vecu egļu mežaudžu kopšana, jo šajā laikā perē putni un savas gaitas uzsāk dzīvnieku mazuļi.
Vasaras darbi
Vasaras sākums ir īstais laiks parūpēties par jaunajiem sējumiem un stādījumiem – jaunaudzēs ap kociņiem jāappļauj zāle un traucējošie augi.
Kopšanu gaida arī dabiski apmežojušies izcirtumi. Kopšana jāveic saskaņā ar meža atjaunošanas noteikumiem, kur norādīts minimālais kociņu skaits un augstums uz hektāru atbilstoši katrai koku sugai, lai tos varētu skaitīt kā apmežotu platību.
No 1. jūlija var atsākt kopt jaunaudzes. Mistrotās audzēs vispirms jānovērtē mērķa suga, kas turpinās augt un veidot mežaudzi, visbiežāk to jau paredz, plānojot meža atjaunošanu. Jaunaudžu kopšanā saglabā taisnākos, kvalitatīvākos un perspektīvākos mērķa sugas kokus, bet nocērt konkurējošās sugas. Piemēram, ja ir iestādīta priede, tad cērt bērzu un citus ātraudzīgos mīkstos lapu kokus. Ja jāretina mērķa suga, tad cērt augšanā atpalikušos, slimību, kukaiņu, briežu dzimtas dzīvnieku vai mehāniski bojātos kokus. Ja nav iespējams izveidot mērķa koku sugas tīraudzes, veido mistrotas audzes. Ja tiek veidotas mistraudzes, vēlams veidot šādu sugu mistrojumu: priede, egle; egle, bērzs, liepa; egle, cietie lapu koki, liepa, kā arī melnalksni var mistrot ar bērzu.
Agrotehniskās kopšanas vēlamie izpildes mēneši: priedei, bērzam – jūnijs, jūlijs (jūnijā koptās platības otro reizi kopj augustā, septembrī). Jūlija sākumā nopļautās divgadīgo apšu atvases neataug tik ražīgi kā citā laikā pļautās.
Jāvēro priežu smecernieka apdraudēto skuju koku stādījumi, kā arī jāseko, vai eglēs nav ieviesies astoņzobu mizgrauzis.
Vasaras beigās vai rudens sākumā gatavo augsni nākamā pavasara stādījumiem. Augsnes sagatavošana ļauj mazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, radot labvēlīgākus apstākļus kociņu augšanai, kā arī tiek atvieglota meža stādīšana un atjaunoto mežaudžu kopšana.
Rudens – atkal laiks stādīt
Septembra vidū var sākt rudens stādīšanas darbus. Tie gan mazāk tiek praktizēti, bet, pateicoties mūsdienīgajām stādu audzēšanas tehnoloģijām, ar katru gadu kļūst arvien populārāki, jo tieši rudenī notiek intensīvākā sakņu augšana un var stādīt bez bažām par ieaugšanas sekmēm. Vieglākās augsnēs ietvarstādus un stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu var stādīt līdz pat oktobra vidum, savukārt smagās augsnēs stādīšanu labāk organizēt pavasarī. Rudenī var stādīt gan skuju, gan lapu kokus, galvenais – augiem jāpaspēj līdz salam iesakņoties.
Rudens mēneši ir labākais laiks egļu jaunaudzēs veikt agrotehnisko kopšanu.
Pēc pirmajām salnām jāapkopj pēdējo gadu stādījumi, jānovāc apauga ap stādiņiem, lai apsnigušie zālaugi pa ziemu nesagultos uz mazajiem kociņiem un netraucētu to augšanu nākamajā gadā. Turklāt zem zāles veidojas labvēlīgi apstākļi grauzējiem, kas ziemā apgrauž stumbra miziņu.
Vēlā rudenī jāpārbauda, vai ir novākta kūla ap stādījumiem, kur tās degšana var apdraudēt gan tos, gan visu mežu.
Vēl jāsteidz pabeigt pēdējos augsnes gatavošanas darbus nākamā gada topošajam mežam.
Novērtējot jaunaudzes, jāpārdomā to aizsardzības plāns pret meža dzīvniekiem, jo tuvojas ziema un barības bāze tiem kļūst ierobežotāka. Visvairāk pārnadžu dzīvnieku postījumiem pakļautas apšu un priežu jaunaudzes. Tā ir problēma, kas turpina pieaugt. Pārnadžu bojājumu ierobežošanai skujkoku galotnes un jaunos dzinumus apstrādā ar repelentiem. Lielāku kociņu stumbru aizsardzībai izmanto speciālas spirāles vai sietus. Tiek pētītas arī alternatīvas metodes, piemēram, aitu vilnas izmantošana jauno priežu stādījumu aizsardzībai.
Veicot pēdējos rudens darbus mežā, jāatceras, ka drīz tuvosies gada jaukākie svētki, un jau laikus mežmalā vai ceļmalā jānolūko svētku rota – Ziemassvētku eglīte, lai vēlāk nav jābrien un jāmeklē starp kupenām.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops īpašajā pielikumā “Meža stādījumi, to aizsardzība. Plantāciju meži”
