Meža dabiskā atjaunošana – plusi un mīnusi 0
Mudrīte Daugaviete, Dagnija Lazdiņa, LVMI Silava
Meža atjaunošanas pamatuzdevums ir mežsaimniecības prasībām atbilstoša produktīva un kvalitatīva meža izaudzēšana, mežu atjaunojot ar sēju vai stādīšanu vai veicinot dabisko atjaunošanos ar konkrētajiem augšanas apstākļiem atbilstošām koku sugām.
Mūsu valsts Meža likumā ir dota meža atjaunošanas definīcija – tas ir pasākumu kopums mežaudzes atjaunošanai meža platībā, kurā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu (Meža likums, pieņemts 24.02.2000.).
Atbilstošāko meža atjaunošanas paņēmienu izvēle
Lai izvēlētos atbilstošāko meža atjaunošanas paņēmienu, jāizvērtē gan konkrētā meža audzēšanas mērķis, gan piemērotu sēklas koku klātbūtne, gan atttiecīgā meža nogabala augsnes apstākļi, gan laika periods – pēc cik ilga laika īpašnieks vēlas saņemt jauno ražu.
Kanādas mežkopji ir trāpīgi iedalījuši meža atjaunošanas paņēmienus vairākās kategorijās:
– ļaut dabai rīkoties (dabiskā apmežošanās);
– palīdzēt dabai (sēklu koku atlase, augsnes sagatavošana);
– pārspēt dabu (sējot/stādot);
– apvienot iepriekšminētos paņēmienus (https://cfs.nrcan.gc.ca/publications?id=20291).
Kā liecina Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī, pēdējo 10 gadu laikā (2008.–2017. g.) Latvijā kopumā atjaunoti 376,4 tūkst. ha meža, no kuriem valsts mežā atjaunoti 157,5 tūkst. ha, pārējo īpašnieku mežā atjaunoti 219,1 tūkst. ha.
Statistika liecina, ka šajā periodā mežs sējot un stādot atjaunots 124,2 tūkst. ha platībā (33% no atjaunotās meža kopplatības); valsts mežos sējot vai stādot atjaunoti 91,1 tūkst. ha (73%), bet pārējo īpašnieku mežos – 33,3 tūkst. ha, kas ir 27% no kopējās pēdējos 10 gados atjaunotās meža platības.
Jāsecina, ka galvenais meža atjaunošanas paņēmiens valstij nepiederošajos mežos ir meža dabiskā atjaunošanās. No visas atjaunotās platības pēdējo 10 gadu laikā dabiski atjaunoti 75%.
Meža atjaunošanai izmantojamās koku sugas
Patlaban meža atjaunošanas noteikumu prasības un meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju pieņemtie lēmumi atjaunojamās koku sugas izvēlē nodrošina meža atjaunošanu ar piecām galvenajām saimnieciski izmantojamām koku sugām – priedi, egli, bērzu, apsi un baltalksni. Pēdējo 10 gadu periodā Latvijā ar skuju kokiem atjaunoti 143 tūkst. ha jeb 38% no atjaunotās kopplatības (egle 19%, priede 19%), bet ar lapu kokiem – 229,6 tūkst. ha jeb 62% no atjaunotās kopplatības. Galvenās lapu koku sugas ir bērzs – 105,4 tūkst. ha (28%), apse – 67,7 tūkst. ha (18%), baltalksnis – 45,2 tūkst. ha (12%).
Galvenās koku sugas meža atjaunošanā valsts mežos un pārējo īpašnieku mežos ir atšķirīgas. Valsts mežos 60% platību ir atjaunotas ar skuju kokiem (tostarp priede 35%, egle 25%), ar lapu kokiem 40% (tostarp bērzs 23%, apse 12%). Pārējo īpašnieku mežos ar skuju kokiem atjaunotas 23% platības (tostarp egle 15%, priede 7%), pārējās platībās dominē ar bērzu atjaunotās audzes (31%), kā arī ievērojamu īpatsvaru veido apse (23%) un baltalksnis (21%).
Meža statistikas datu analīzē un LVMI Silava pētījumos iegūtie rezultāti liecina, ka privātajos mežos ir problēmas ar augstvērtīgu mežaudžu atjaunošanu, jo pārsvarā tiek atjaunotas lapu koku sugas, lai gan, izvērtējot meža augšanas apstākļus, jāsecina, ka tādos meža tipos kā mētrājs, slapjais mētrājs, vēris, slapjais vēris, damaksnis, slapjais damaksnis, kā arī āreņos, piemēram, šaurlapu ārenī u. c., prasmīgi saimniekojot, var panākt dabisko atjaunošanos ar skujkoku sugām – priedi un egli.
Lai meža atjaunošana būtu sekmīga un produktīva, stingri jāievēro dažādiem meža tipiem piemērotākās koku sugas.
Meža atjaunošanas darbi jāplāno laikus
VMD iesaka privāto mežu īpašniekiem laikus – jau reizē ar mežizstrādes darbu plānošanu – plānot meža atjaunošanas darbus: izvērtējama augsnes sagatavošanas nepieciešamība un jāizvēlas meža atjaunošanas paņēmiens. Plānojot meža atjaunošanu sējot vai stādot, laikus jāpasūta meža stādāmais materiāls vai koku sēklas.
Latvijas valsts likumdošanā ir noteikts, ka mežaudze meža platībā, kur pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, jāatjauno:
l piecu kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada vai citu faktoru ietekmes iestāšanās gada – silā (Sl), mētrājā (Mr), lānā (Ln), damaksnī (Dm), vērī (Vr), gāršā (Gr), grīnī (Gs), slapjajā mētrājā (Mrs), slapjajā damaksnī (Dms), slapjajā vērī (Vrs), slapjajā gāršā (Grs), viršu ārenī (Av), mētru ārenī (Am), šaurlapju ārenī (As), platlapju ārenī (Ap), viršu kūdrenī (Kv), mētru kūdrenī (Km), šaurlapju kūdrenī (Ks), platlapju kūdrenī (Kp);
– desmit gadu laikā – purvājā (Pv), niedrājā (Nd), dumbrājā (Db)un liekņā (Lk);
– jānodrošina atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšana.
Izvērtējot meža atjaunošanu gan valsts mežos, gan privātajos mežos, jāsecina, ka valsts mežos pārsvarā dominē meža atjaunošana sējot/stādot, līdz ar to meži tiek atjaunoti atbilstoši meža augšanas apstākļu tipiem un ar atbilstošu stādmateriālu. Pārējos mežos stāvoklis nav tik spīdošs. Ja mežs tiek atstāts novārtā, tajā vispirms ieaug mazvērtīgākās lapu koku pioniersugas, tādējādi, ietaupot uz stādu un augsnes sagatavošanas izmaksu rēķina, tiek samazināta nākotnes meža vērtība.
Pētījums par meža atjaunošanās gaitu
LVMI Silava pētnieki valsts pētījumu programmas Lapu koku audzēšanas un racionālas izmantošanas pamatojums, jauni produkti un tehnoloģijas veica apsekojumus, vērtējot meža atjaunošanās gaitu damakšņa, slapjā damakšņa, gāršas, slapjās gāršas un platlapju āreņa meža augšanas apstākļos. Pētījumi liecina, ka šo meža tipu cirsmās veidojas blīvs aizzēlums gan ar lakstaugiem, gan pameža koku sugām, galvenokārt ar lazdu, pīlādzi, kārkliem, ievu. Neraugoties uz to, ka iepriekš ir bijusi egles mežaudze, blīvi saaug bērzi, apses, baltalkšņi (2. tab.). Skuju koki – egle, priede – iesējas, bet cieš no lapu koku biežņas konkurences un nespēj augt.
Kā redzam, paaugas koku sējeņu un atvašu skaits ir ļoti liels, turklāt ļoti liels skaits ir arī pameža koku sugu atvašu.
Veicot pētījumus, ir pierādīts, ka, lai sekmīgi notiktu meža dabiskā atjaunošanās, nepieciešams ieguldīt ļoti lielu darbu, lai atjaunošanās notiktu ar vēlamajām koku sugām. Īpaši tas sakāms par skujkokiem, jo, lai gan egle pirmajos dzīves gados ir ēncietīga, tā paliek otrajā stāvā un sasniedz augstumu ap 1–2 m vai arī aiziet bojā zem daudz augstākajiem ātri augošajiem lapu kokiem. Priede kā gaismas prasīga koku suga šāda biezuma jaunaudzē neaugs.
Izvēloties piemērotāko meža atjaunošanas paņēmienu, nepieciešams izsvērt, kādu mežaudzi gribam redzēt nākotnē; kad iegūsim pirmo atdevi, un cik šī audze būs produktīva.
Pētījumi un prakse liecina, ka ne vienmēr kvalitatīva meža dabiskā atjaunošana ar vēlamo koku sugu ir vislētākā un visproduktīvākā, jo jāievēro vairāki būtiski nosacījumi:
– kādi konkrētajā nogabalā ir meža augšanas apstākļi;
– kādas iespējas ir vienmērīgai paaugas izveidei;
– kāds ir paaugas biezums nogabala platībā;
– vai nepieciešama papildu augsnes sagatavošana atsevišķās nogabala vietās;
– kāda būs visproduktīvākā koku suga;
– savlaicīga jaunās paaugas izkopšana;
– saglabājamās paaugas aizsardzība pret dzīvnieku bojājumiem;
– cik izmaksās dažādu meža atjaunošanas paņēmienu lietošana;
– kad varēs iegūt pirmo atdevi;
– cik produktīva būs izveidotā mežaudze, tās ekonomiskais ienesīgums.
Turklāt meža atjaunošanu būtiski ietekmē iepriekšējās mežaudzes izstrādes kvalitāte – neizvāktās cirsmu atliekas lielos daudzumos, plaši treilēšanas ceļi ar dziļām risām utt.
Jāatceras, ka mežs ir ne tikai vieta, kur ražot koksnes kubikmetrus, bet arī rekreācijas zona mums pašiem. Saglabāsim to arī nākamajām paaudzēm tikpat produktīvu kā iepriekš.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops decembra numurā
