Meža autoceļi nav šoseja 4
Doties uz valsts mežu pēc svētku eglītes ir vēl patīkamāk, ja nokļūšana mežā iespējama, braucot pa plašu meža autoceļu – kā un kādēļ tos būvē? AS “Latvijas valsts meži” (LVM) meža autoceļu eksperts Ivars Caune stāsta, ka meža autoceļi primāri tiek būvēti meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, tomēr tie ir brīvi pieejami jebkuram lietotājam. . Arī meža ceļu attīrīšana no sniega tiek veikta pēc vajadzības un tad, kad sniega segas biezums sasniedzis 15 centimetrus.
LVM pārvaldījumā šobrīd ir ap 12 000 kilometru meža ceļu, un katru gadu šis skaitlis pieaug par vairākiem simtiem kilometru. Pēc infrastruktūras ierīkošanas meža vērtība pieaug, jo meža apsaimniekošanas darbus var veikt dažādos gadalaikos, turklāt lielāks meža autoceļu blīvums ļauj samazināt ar meža stādīšanu, kopšanu un arī mežizstrādi saistīto darbu izmaksas. Ne mazāk būtiski ir, ka gadījumā, ja mežā izcēlies ugunsgrēks, ceļi nodrošina ātrāku piekļuvi konkrētajai teritorijai.
Meža ceļi – mežu apsaimniekošanai
LVM Meža infrastruktūras būvniecības procesa vadītājs Artūrs Markots skaidro, meža ceļi tiek būvēti mežu apsaimniekošanai, tātad kravas transportam, – īslaicīgām, bet nopietnām slodzēm. Pretstatā asfalta ceļiem, kurus ziemā mīnus grādos būvēt nevar, meža ceļu būvniecībā, ja vien laika apstākļi to ļauj, tādas pauzes parasti nav. “Ja nav pārāk dziļš sniegs vai pārāk sasalusi grunts, tad, piemēram, grāvjus gar ceļmalām var rakt, tāpat arī būvēt ceļa klātni no izraktās grunts, ja to uzreiz sablietē un nav pārāk mitrs, lai tā nesasaltu. Sala laiku var arī izmantot, lai pa pievedceļiem mežā ceļa būvniecības vajadzībām ievestu granti,” stāsta Artūrs Markots.
meža šie ceļi tiek būvēti ģeoloģiski sarežģītās vietās, kur ir pārāk mitrs, atrodas kūdras bedres vai veci aizauguši ezeri, tad projektēšanas un būvniecības procesā nākas domāt dažādus risinājumus, kā ar to tikt galā. Piemēram, īpaši sarežģītos, dziļas kūdras apstākļos, meža ceļu posma izbūvei LVM izmantoja tādu inovatīvu tehnisko risinājumu kā ceļa klātnes balstīšanu uz apaļkoku pāļiem. 2021. gadā šāds risinājums tika likts lietā LVM Rietumvidzemes reģiona Limbažu meža iecirknī “Tēvgāršas ceļa turpinājuma” būvdarbos.
Artūrs Markots uzsver, ka LVM jaunu meža ceļu būvniecības vai esošo pārbūves laikā maksimāli izmanto visas labvēlīgo laika apstākļu dotās iespējas. Taujāts, kādi ir galvenie būvdarbu termiņus kavējošie faktori, viņš atbild, ka visvairāk problēmas rada negatīvās ietekmes uz vidi mazinošo pasākumu dēļ noteiktie ierobežojumi, kuru dēļ noteiktos pavasara un vasaras periodos objektos strādāt nedrīkst. “Bieži nākas plānot darbus ne tik labvēlīgos laika apstākļos, kas laika, resursu un degvielas ziņā izmaksā ievērojami dārgāk. Tas lielais izaicinājums ir, kā visu salāgot tā, lai, kā latviešu sakāmvārds māca, vilks būtu paēdis un kaza dzīva.”
Kam ir domātas “kabatiņas”
LVM mežā autoceļu eksperts Ivars Caune norāda, ka, nobraucot no valsts vai pašvaldības ceļa, pirms iebraukšanas meža masīvā, ko apsaimnieko LVM, uz ceļiem ir izvietotas informatīvās zīmes, kas brīdina, ka smagajam autotransportam ir jāpārvietojas ar 30 km/h, vieglajam autotransportam ieteicamais braukšanas ātrums ir 50 km/h. Informatīvā zīme vēsta, ka meža autoceļi ir līkumaini, var būt ceļa sašaurinājumi, ceļš var būt ar bīstamām nomalēm un ka nedrīkst mežā izmest atkritumus, ka ir arī iespējama video novērošana. Pārvietojoties pa meža autoceļu, var būt situācija, ka uz tā atrodas kokvedējs, kas uzkrauj kravu, un tātad būs jāpagaida, kamēr visi varēs turpināt savu ceļu.
“Informatīvā zīme nozīmē, ka autovadītājs iebrauc uzņēmuma apsaimniekotā ceļā, kurš ir brīvi pieejams jebkuram lietotājam, bet reizēm var nākties pagaidīt, ja notiek kādi saimnieciskie darbi. Piemēram, kokvedējs uzkrauj kravu vai no zaru kaudzēm tiek šķeldota šķelda un attiecīgs transports atrodas uz ceļa. Viņam ir priekšroka tur atrasties un, piemēram, sēņotājam vai ogotājam, kas brauc savās darīšanās cauri meža ceļam, var nākties pagaidīt,” skaidro Ivars Caune.
Meža autoceļi ir izbūvēti kā vienas brauktuves ceļi, kur pēc katriem 400 metriem ir izbūvētas 50 metru garas izmainīšanās vietas jeb “kabatiņas”, kur vieglā automašīna vai tukšā kravas mašīna var nobraukt no ceļa brauktuves, lai palaistu garām citu automašīnu, jo šāds smagais transports drošības apsvērumu dēļ nekad no ceļa brauktuves nenobrauc.
Ivars Caune stāsta, ka rudenī šīs kabatiņas ir ļoti kārdinošas apstāšanās vietas sēņotājiem un ogotājiem. “Bijuši gadījumi, kad ogu un sēņu laikā kokvedējs nevar izbraukt savu maršrutu, jo uz ceļa ir novietotas mašīnas. Tādos gadījumos smagā automašīna apstājas un taurē, saucot no mežā ārā auto saimnieku. Autovadītāji ierasti ir saprotoši.”
Sniega tīrīšana – pēc saimnieciskās vajadzības
Lai arī meža ceļi galvenokārt meža apsaimniekošanas darbiem, tomēr nereti tie kalpo arī kā apdzīvotas vietas savienojošie ceļi vai arī vijas gar nomaļus esošām viensētām. Tādēļ ziemās aktuāls ir jautājums par sniega tīrīšanu uz šiem ceļiem.
Ivars Caune skaidro, ka meža autoceļu tīrīšana tiek uzsākta, kad sniega segas biezums sasniedzis 15 centimetrus. “Tā nav tik liela servisa klase, kā, piemēram, valsts nozīmes autoceļiem vai pašvaldības ceļiem, kur Ministru kabineta noteikumi reglamentē, kad jāsāk tīrīt vai kuri ceļi jānotīra pirmie un kuri – pēc tam. Mēs vadāmies pēc saimnieciskās vajadzības, savukārt rūpes par saviem iedzīvotājiem tomēr ir jāuzņemas pašvaldībai, kurā viensētu iemītnieki dzīvo un maksā nodokļus. Risinājums ir LVM sadarbība ar pašvaldībām, lai uzturētu šos iedzīvotājiem nozīmīgos meža ceļus, tādos gadījumos LVM vienojas ar pašvaldību slēgt līgumu par meža ceļu tīrīšanu līdz attiecīgajām viensētām. Savukārt LVM, lai nodrošinātu savā īpašumā esošo meža ceļu infrastruktūras pastāvīgu lietojamību, veic to uzturēšanas darbus, piemēram, vismaz divreiz no pavasara līdz vēlam rudenim tos noplanējot. Tas ir pietiekami, lai ceļš neaizaugtu ar zāli vai atvasēm, lai uz tā neveidotos bedres vai tā saucamā trepe,” stāsta Ivars Caune.
