Mežā – ar ķēdēm. Ciemos saimniecībā “Vairogi”, kur izgudrota dabu saudzējoša tehnika 2
Zemnieku saimniecībā “Vairogi” forvarderiem un harvesteriem izgatavotās atbalsta ķēdes (attēlā) ļauj saudzīgi, mazāk traumējot augsni, izstrādāt cirsmas arī staignās augsnēs.
Zemnieku saimniecība “Vairogi” tika dibināta, lai nodarbotos ar lauksaimniecību. Taču zemes nebija daudz un nācās meklēt idejas, kā izdzīvot. Visapkārt – vieni vienīgi meži, tāpēc arī sākuši nodarboties ar mežsaimniecību.
Jāpiespēlē īstajā brīdī
“Uz lauksaimniecību, agronomiju mums ķēriena nebija, tāpēc 1994. gadā sākām ar mežiem ņemties,” atzīst Andris Kalnozols. “Paši uztaisījām satvērējkausu, ko traktoram pieāķēt aizmugurē un vest pa vienam baļķim no meža ārā līdz vietai, kur var piebraukt ar mašīnu. Tā arī nopelnījām pirmo savu naudu,” viņš atceras.
Šobrīd zemnieku saimniecības pamatbizness ir mežizstrāde un ar to saistītie pakalpojumi. Līdz 1999. gadam saimniecība strādāja tikai privātajos mežos, bet vēlāk sāka sadarboties ar uzņēmumu SIA “Latsin” (tagad SIA “Billerudkorsnas Latvia”), kas ir lielākais privātais mežizstrādes uzņēmums Latvijā. 2002. gadā tiek iegādāta pirmā kokvedēju automašīna, bet šodien “Vairogi” pārvadā baļķus ar piecām “Volvo” automašīnām. “Vairogi” kļuvuši par lielāko mežsaimniecības uzņēmumu un vienu no lielākajiem darba devējiem pagastā. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 2,5 miljonus eiro.
Kopš 2008. gada saimniecība orientējas uz pakalpojumu sniegšanu valsts mežu apsaimniekotājiem. Šobrīd darbu apjoms valsts mežos veido 90% no visiem pasūtījumiem. A. Kalnozols skaidro: “Līgumu nosacījumi ir stingri. Darba drošības un vides aizsardzības prasības, strādājot valsts mežos, ir ļoti augstas, tāpēc tā ir arī mūsu prioritāte.” Uzņēmējs uzsver, ka bizness ir ilgtspējīgs tikai tad, ja lielākā daļa pasūtījumu nāk no ilgtermiņa partneriem. Tāpēc arī saimniecība izvēlas savus sadarbības partnerus un darbiniekus, vadoties pēc tā, vai viņi īstajā brīdī spēj padot un saņem rezultatīvu piespēli – līdzīgi kā hokejā.
Paši uzlabo harvesteru
Andris stāsta, ka jau kopš 2010. gada kopā ar brāli Ģirtu sapņojuši par tehniku, kas būtu saudzīgāka un piemērotāka Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Sprieduši reāli – ir darbi, ko paši savā darbnīcā paveikt nevar, bet ir lietas, kas ir pa spēkam. A. Kalnozols: “Ķēdes maksā lielu naudu, bet mēs tās ražojam paši pēc vajadzības, ņemot vērā dažādus apstākļus. Mēs paši tās ne tikai ražojam, bet arī restaurējam. Atsauksmes ir labas.” Uzņēmējs uzsver, ka Latvijā jāmēģina cīnīties par mežizstrādes pakalpojumu biznesa izdzīvošanu, kas, ievērojot visas sociālās, drošības un vides prasības, šobrīd ir ekonomiski nerentabls, jo prasības ir aizskrējušas pa priekšu iepirkuma likuma normām un pakalpojuma cenu nosaka tikai viens lielums – cena, kas ir pretēji ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai.
Zemnieku saimniecība “Vairogi” aktīvi darbojas Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijā. Kopā ar kolēģiem devuši savu redzējumu, kā vislabāk Ogres tehnikumā apmācīt mežizstrādes operatorus, bet tagad tiek gatavots standarts kokvedēja profesijai.
A. Kalnozols pamato: “Daudz laika un līdzekļu ieguldām jauno darbinieku apmācībā, stāstām elementāras lietas, darba tikumu, kā jāsakārto darba vieta, kā vietā jānoliek darbarīki. Jaunajiem nav priekšzināšanu, kas Skandināvijā ir.” Viņš arī uzskata, ka valsts attieksme pret mežsaimniekiem nav korekta: “Lauksaimniekiem tiek viss, bet par mežiniekiem domā – ja Kalnozola kokvedējs ved kravu ar baļķiem (kas pieder “Latvijas valsts mežiem”), tad viņam pilnas kabatas ar naudu! Neviens nesaprot, ka tas ir tāds pats pakalpojums kā, piemēram, art zemi vai vest graudus.” Uzņēmējs uzskata, ka līdzīgi kā Skandināvijas valstīs, nepieciešams regulēt tirgu, nepieļaujot, ka Latvijā līzingā tiek pārdoti 300 harvesteri, ja ir vajadzīgi tikai 150. Tā 2006. – 2007. gadā bankas izsniegušas kredītus 60 harvesteru iegādei, un tas arī šo pakalpojumu tirgu sagrāvis.
Par nākotni Andris izsakās cerīgi, piebilstot, ka skriet ar pieri sienā nedomā, bet turpināt kāpt uz augšu lēnām un prātīgi, kāpināt jaudu jau esošajai tehnikai, tehnikas vienību skaitu nepalielinot, bet nomainot veco ar jauno. Kaut arī grūti pierast pie domas, ka vairākus simtus tūkstošus vērtie traktori brīvdienās nestrādā, uzņēmējs uzskata, ka svētdienās nav jāstrādā un arī no nakts maiņām pamazām jāatsakās.
Uzziņa
ZS “Vairogi”
Dibināta 1992. gadā.
Atrodas Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā.
Nodarbojas ar mežizstrādi un kokmateriālu pārvadājumiem.
Nodarbina 49 cilvēkus.
“Vairogi” ir ģimenes uzņēmums. Tēvs Aivars Kalnozols – galvenais inženieris, māte Ligita – grāmatvede, dēls Andris – uzņēmuma vadītājs, dēls Ģirts – tehniskais direktors, bet meita Laura Spēka – lietvede. Dzimtai aug desmit atvases.
2013. gadā saimniecība izstrādāja 117 000 m3 un pārvadāja 120 000 m3 koksnes, apgrozot 2,5 miljonus eiro.
Par ilgtspējīgu saimniekošanu šogad meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” laureāta diploms.
Veiksmes formula
Starts
ZS “Vairogi” dibināta 1992. gadā kā lauksaimniecības uzņēmums.
1994. gadā sāk pievērsties mežizstrādei, strādājot privātajos mežos.
Attīstība
2000. gadā sāk sadarboties ar SIA “Latsin”.
2002. gadā saimniecībā ir pieci baļķvedēji, divi harvesteri un divi forvarderi.
2008. gadā sāk sniegt pakalpojumus AS “Latvijas valsts meži”.
Perspektīvas
Konkurēt tirgū, piedāvājot videi saudzīgu pakalpojumu, ko nodrošina pašu gatavotās atbalsta ķēdes.
Viedoklis
Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks: “Zemnieku saimniecība “Vairogi” ir uzticami profesionāļi, strādā, saudzējot vidi, konkurētspējīgi pakalpojumu tirgū un ar savu paraugu kāpina citu uzņēmumu profesionalitāti.”
