Meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikācija 0
Rūpes par planētas dzīvās dabas un apkārtējās vides bioloģiskās daudzveidības, tostarp mežu, saglabāšanu ir bijušas svarīgas visos laikos. Īpaši tās aktualizējās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad valstis sāka attīstīt globālu ekonomiku un izvērst starptautisku tirdzniecību ar dabas resursiem un to produktiem.
21 mežsaimniecības princips
Apkārtējās vides saglabāšanas un ilgtspējas nodrošināšanai 1992. gadā ANO Apkārtējās vides saglabāšanas un attīstības konferencē (United Nations Conference on Environment and Development), kas notika Brazīlijas pilsētā Rio, tika pieņemts Lēmums “21 mežsaimniecības princips” (Agenda 21 Forestry Principles), kas radīja priekšnoteikumus ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībai pasaulē. Šajā dokumentā ir uzskaitīti visi galvenie kritēriji gan sociāli ekonomiskajā jomā, gan dabas resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas jomā – zemes resursu racionāla izmantošana, meža platību samazināšanas novēršana, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas nodrošināšana, bioloģiskās daudzveidības un ūdens resursu saglabāšana, piesārņotu platību attīrīšana, atkritumu apsaimniekošana u. c.
Lai varētu nodrošināt šo principu ievērošanas un izpildes uzraudzību, bija nepieciešams iedibināt kādu neatkarīgu nevalstisku organizāciju. Šajā sakarā Pasaules dabas fonds (WWF) izstrādāja koksnes sertifikācijas sistēmu novērtēšanas rīku (Certification Assessment Tool-CAT), ar kura palīdzību tiek vērtētas sertifikācijas sistēmu prasības, noteikumi un procedūras, kas nosaka standarta ieviešanu, novērtēšanu, pārraudzību. 1992. gadā ASV tika nodibināta Meža konsultatīvā padome FSC (Forest Stewardship Council), kas izstrādāja sertifikācijas pamatdokumentus mežsaimniecības un koksnes piegādes ķēdes sertificēšanai. Laika posmā no 1992. līdz 2018 gadam FSC kā atbilstošas meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem ir sertificējusi 86 valstis ar kopējo platību 201,8 milj. ha. Tostarp Eiropā – 49,4%, Ziemeļamerikā – 34,5%, Dienvidamerikā – 6,9%, Āzijā – 4,4%, Āfrikā – 3,5%, Okeānijā – 1,3%. Koksnes piegādes ķēdes sertifikāts izdots 123 valstīm, izsniedzot 35 tūkst. sertifikātu (https://ic.fsc.org/en/facts-and-figures).
Standarti jāpielāgo vietējiem apstākļiem
Tomēr dzīve pierādīja, ka meža sertifikācijas sistēmas prasa, lai tiktu izpildīti standarti, kas ietver dažādu interešu grupu vēlmes, ņemot vērā vietējos apstākļus, un atbilst valstu nacionālajai likumdošanai. Tādā veidā tiek sabalansēti ekonomiskie, vides un sociālie faktori. Vienlaikus standartiem jāatbilst starptautiski apstiprinātām ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas prasībām.
1999. gada 30. jūnijā Parīzē tika nodibināta PEFC (Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programma), ko izveidojušas Eiropas meža īpašnieku organizācijas. Šī padome ir jumta organizācija daudzām nacionālām PEFC mežu sertifikācijas padomēm, kas izstrādā vietējiem apstākļiem atbilstošus mežsaimniecības ilgtspējīgas attīstības kritērijus un indikatorus. Daudzās pasaules valstīs – ASV, Kanādā, Eiropā u. c. – tika izstrādātas nacionālas sertifikācijas shēmas meža apsaimniekošanai un meža produktu piegādes izsekošanai.
Savukārt koksnes un meža produktu piegādes ķēdes izsekošanai un novērtēšanai PEFC izstrādāja vienotus koksnes piegādes ķēdes nosacījumus, kas ir spēkā visās PEFC sistēmā iekļautajās valstīs (www.pefc.org).
Šobrīd PEFC ir pasaules lielākā meža sertifikācijas sistēma, kas laika posmā no 1992. līdz 2018. gadam sertificējusi vairāk nekā 313miljonus hektāru mežu 38valstīs, kopā 750 000 meža īpašniekiem. Tostarp Eiropā – 33%, Ziemeļamerikā – 56%, Dienvidamerikā – 2 %, Āzijā – 5 %, Okeānijā – 3%. Koksnes piegādes ķēdes sertifikāts izdots 71 valstij, izsniedzot 19 800 uzņēmumiem sertifikātu.
(https://www.pefc.org/images/documents/PEFC_Global_Certificates_-_June_2018.pdf). PEFC sertifikācijas programmu izvēlas gan lieli uzņēmumi ar sarežģītu struktūru, gan arī nelielu meža platību īpašnieki. PEFC darbojas, lai nodrošinātu meža sertifikācijas un piegādes ķēdes sertifikācijas pieejamību visiem.
PEFC meža apsaimniekošanas ilgtspējības kritēriji balstīti uz pasaulē atzītiem principiem, vadlīnijām un nosacījumiem, ko izstrādājušas starptautiskas un starpvalstu organizācijas un procesi – Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (MCPE), Starptautiskā tropu kokmateriālu organizācija (ITTO), Starptautiskā dabas aizsardzības savienība (IUCN) un Āfrikas koksnes organizācija (ATO). Šo kritēriju izstrādes procesā iesaistījušās daudzas interešu grupas. Tika panākta vienošanās, ko akceptē 149 pasaules valstis, kuru mežu platība veido 85% no pasaules mežu platības.
Bez šīm sertifikācijas sistēmām ASV darbojas Ilgtspējīga mežsaimniecības iniciatīva SFI (Sustainable Forestry Iniciative), ko nodibinājusi ASV Mežu un papīra asociācija; Kanādas Standartu asociācija CSA (Canadian Standards Association); Keurhot fonds (Keurhot Foundation) Nīderlandē, kas darbojas mežu un koksnes piegādes ķēžu sertifikācijā Austrijā, Kanādā, Somijā, Zviedrijā, kā arī atsevišķās Āfrikas valstīs. ASV mežu privātīpašniekiem iecienīta ir American Tree Farm System sertifikācijas sistēma, kas veic tieši privātmežu sertificēšanu. Āfrikā un Āzijas valstīs darbojas vēl vairākas meža un koksnes produktu sertificēšanas sistēmas, kuru darbība balstās uz Starptautiskās tropu kokmateriālu organizācijas ITTO izstrādātajiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas kritērijiem un indikatoriem.
PEFC standarta pamatkritēriji
Latvijā darbojas divas mežu sertifikācijas sistēmas – FSC un PEFC. Jāatzīst, ka Latvijā PEFC mežu un koksnes piegādes ķēdes sertifikācijas sistēma ir pieejamāka privātajiem mežu īpašniekiem, tāpēc turpmāk apskatīsim PEFC Meža apsaimniekošanas standarta (PEFC MA standarts) galvenos pamatprincipus.
Latvijas PEFC Meža apsaimniekošanas (MA) standarts izstrādāts 2010. gadā, bet 2015. gadā veica standarta pārskatīšanu, ieviešot virkni jauninājumu. PEFC mežu apsaimniekošanas sertifikācijas prasības piemērojamas visā Latvijas teritorijā visiem mežu tipiem un visiem mežu īpašumiem neatkarīgi no to formas un lieluma. PEFC mežu apsaimniekošanas sertifikācijas pamatvienība ir meža īpašums. Mežu īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs, kurš mežu apsaimniekošanai ir izveidojis atsevišķas teritoriālās vienības, var veikt sertifikāciju sadalījumā pa teritoriālajām vienībām, izvēloties sertifikāciju veikt visās vai tikai daļā no meža apsaimniekošanai izveidotajām atsevišķajām teritoriālajām vienībām.
Mežu īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošā viena kadastra vienība nevar tikt sadalīta atsevišķās teritoriālajās vienībās. Teritoriālajām struktūrvienībām ir jābūt nodalītām gan uz kartes, gan identificējamām dabā. Gadījumā, ja mežu īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs izvēlas veikt sertifikāciju daļā no esošajām teritoriālajām struktūrvienībām, ir jāveic atsevišķa pārdoto meža resursu uzskaite, lai nodrošinātu koksnes piegāžu ķēdes standarta prasības.
Standarta prasības var tikt ieviestas un sertifikācija meža īpašumā veikta kā individuāla meža īpašumu sertifikācija; meža īpašnieku grupas sertifikācija.
Individuālā meža īpašumu sertifikācija ir vairāk piemērota lieliem mežu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai apsaimniekotājiem gadījumos, kad tie dažādu apsvērumu dēļ nepiedalās grupas sertifikācijas shēmā. Mežu lielums nav noteicošais faktors individuālā sertifikācijas veida izvēlei, bet šis sertifikācijas veids izmaksu ziņā vienam meža īpašniekam, iespējams, var būt finansiāli dārgāks. Mežu īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs sertifikācijas pieteikumu iesniedz tieši sertifikācijas organizācijai. PEFC mežu apsaimniekošanas, koksnes piegāžu ķēdes sertifikāts tiek izsniegts mežu īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai apsaimniekotājam.
Atbilstoši Latvijas standartam sertificēti 1690 052 ha meža. PEFC koksnes piegādes ķēdes sertifikāts izsniegts 50 uzņēmumiem, kas darbojas koksnes pārstrādes jomā, mēbeļrūpniecībā, zāģmateriālu ražošanā, iepakojuma un poligrāfijas nozarē, koksnes produktu tirdzniecībā un palešu ražošanā.
Latvijas PEFC MA standartā 2015. gadā ir veiktas izmaiņas, un šobrīd tas piemērojams arī plantāciju mežu un kokaugu stādījumu sertificēšanai (www.pefc.lv). Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (akceptēts 7.04.2004.) noteikta kokaugu stādījumu definīcija: ilggadīgi stādījumi (izņemot dekoratīvos kokaugus, augļu dārzus un stādaudzētavas), kas īpašiem mērķiem un regulārā izvietojumā ierīkoti lauksaimniecībā izmantojamā zemē un kuru maksimālais audzēšanas cikla ilgums ir līdz 15 gadiem, pēc kuriem kultūru atjauno vai turpina zemi izmantot citu lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
Šogad apspriešanai tika nodotas izmaiņas, kas paredz koku ārpus meža sertificēšanas iekļaušanu standartā, lai atbalstītu ilgtspējīgu ainavu apsaimniekošanu, tāpat agro mežsaimniecību un apdzīvotu vietu koku apsaimniekošanu. Šāds lēmums ļaus miljoniem lauksaimnieku un mājsaimniecību iegūt PEFC sertifikāciju, vienlaikus veicinot labu lauksaimniecības praksi – iespēju palielināt ienākumus un celt lauksaimniecības zemes un mežsaimniecības efektivitāti.
Latvijas PEFC MA standarta pamatā ir seši kritēriji.
1. kritērijs. Meža resursu pārvaldīšana un atbilstošu pasākumu veikšana to ieguldījuma palielināšanai globālajā oglekļa apritē.
Šeit galvenā vērība tiek vērsta uz ilgtspējīgu īpašumā esošo meža platību apsaimniekošanas nodrošināšanu: jānodrošina meža resursu apjoma un to kvalitātes saglabāšana ar vēlamu to paaugstināšanu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Mežizstrādes apjomiem jābūt sabalansētiem ar koksnes resursu pieaugumiem ilgtermiņā. Meža apsaimniekošanā jāizvēlas tehnoloģijas, iespējami samazinot gan tiešos, gan netiešos bojājumus attiecībā uz paliekošo mežaudzi, augsni un ūdeņiem. Jāveic atbilstošas mežsaimnieciskās darbības – kvalitatīva, konkrētajai platībai piemērota meža atjaunošana, jaunaudžu kopšana, meža infrastruktūras objektu uzturēšana un attīstība.
Kritērijs papildināts ar indikatoriem:
6. indikators: ieaudzēto mežu/plantāciju mežu/kokaugu stādījumu platības (ha), izmaiņas;
9. indikators: jāizvērtē iespējas meža platību palielināšanai, ieaudzējot mežus/plantāciju mežus lauksaimniecības zemēs.
2. kritērijs. Meža ekosistēmas veselības un vitalitātes uzturēšana.
Meža apsaimniekošanas plānošana un meža apsaimniekošana jāveic ar mērķi palielināt meža ekosistēmas veselību un vitalitāti (ja piemērojams, atjaunojot neproduktīvās mežaudzes). Jāidentificē būtiskākie riska faktori, piemēram, dažādu insektu apdraudējums, patogēnās sēnes, dzīvnieki, meža ugunsgrēki, ekstrēmi meteoroloģiskie un klimatiskie faktori, mežizstrādes tehnikas un/vai tehnoloģiju negatīvā ietekme – eļļas un/vai degvielas noplūde (sūces no tehnikas vienībām un/vai uzglabāšanas rezervuāriem), kā arī augsnes un/vai ūdeņu piesārņojums ar neorganiskajiem atkritumiem.
Meža apsaimniekošanā var piemērot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, veicinot videi draudzīgu kaitēkļu ierobežošanas līdzekļu un piemērotu mežsaimniecisko alternatīvu izmantošanu.
Standarts ir papildināts ar terminu: Augu aizsardzības līdzeklis-produkts, kurā ir darbīgās vielas, aizsargvielas vai sinerģisti vai kurš sastāv no tām un kurš paredzēts kādam no šādiem lietojumiem:
a) augu vai augu produktu aizsardzībai pret kaitīgiem organismiem vai šādu organismu ietekmes nepieļaušanai, ja vien līdzekļa galvenais mērķis ir augu vai augu produktu aizsardzība, nevis higiēnas nodrošināšana,
b) augu dzīvības procesu ietekmēšanai, piemēram, ar vielām, kas ietekmē augšanu un nav barības vielas,
c) augu produktu saglabāšanai (izņemot konservantus),
d) nevēlamu augu vai augu daļu (izņemot aļģes) iznīcināšanai, ja vien līdzekli nelieto augsnē vai ūdenī augu aizsardzībai,
e) nevēlamu augu (izņemot aļģes) augšanas apturēšanai vai novēršanai, ja vien līdzekli neizmanto augsnē vai ūdenī augu aizsardzībai.
Tomēr jāatceras, ka jebkāda veida augu aizsardzības līdzekļu un/vai minerālmēslu izmantošanai mežā un meža zemēs ir jābūt pamatotai un atbilstošai ražotāja instrukcijai. Meža apsaimniekošanā izmantojami tikai Latvijā reģistrēti augu aizsardzības līdzekļi. Pirms ķimikāliju lietošanas jāizvērtē iespējamie alternatīvie (neķīmiskie) veidi vēlamā rezultāta sasniegšanai un jāveic ietekmes uz vidi (augsne, ūdeņi) izvērtēšana.
Kritērijs papildināts ar indikatoru:
3. indikators: Izstrādāta kārtība augu aizsardzības līdzekļu un/vai mēslošanas līdzekļu izmantošanai, uzskaitei, nepieciešamo apmācību veikšanai un darba aizsardzības līdzekļu izmantošanai personām, kuras strādā ar augu aizsardzības līdzekļiem un/vai mēslošanas līdzekļiem.
3. kritērijs. Meža produktīvo funkciju (koksnes un nekoksnes) uzturēšana un veicināšana.
Meža atjaunošana un mežizstrāde jāveic piemērotākajā laikā un ar atbilstošākajām tehnoloģijām un tehniku, lai nesamazinātu konkrētās teritorijas produktivitāti. Koksnes un nekoksnes meža produktu izmantošanas apjomiem jābūt ilgtspējīgiem un optimāliem saistībā ar barības vielu iznesi un dabisku atjaunošanos.
4. kritērijs. Meža ekosistēmas bioloģiskās daudzveidības uzturēšana, aizsardzība un atbilstoša veicināšana.
Meža apsaimniekošanas plānošana un meža apsaimniekošana jāveic ar mērķi uzturēt, saglabāt un palielināt bioloģisko daudzveidību sugu, ģenētiskajā un ekosistēmas līmenī; ja piemērojams, izvērtējot arī ainavu līmenī. Dabiskā meža atjaunošana ir piemērojama un veicināma meža tipos un vietās, kur tā nodrošina savlaicīgu un kvalitatīvu meža atjaunošanos. Meža mākslīgā atjaunošana veicama ar konkrētai vietai piemērotu, provenienču reģionam atbilstošu, sertificētu vietējo koku sugu meža reproduktīvo materiālu.
Meža atjaunošanā nav izmantojams ģenētiski modificēts meža reproduktīvais materiāls. Pieļaujama tikai tādu introducēto koku sugu izmantošana meža atjaunošanā, kurām ir veikts ietekmes novērtējums uz vietējo koku sugu attīstību un izplatību. Meža apsaimniekošanā jāveicina dažāda vecuma un dažādu koku sugu sastāva mežaudžu veidošana, tā samazinot ārējo riska faktoru negatīvo ietekmi. Mežizstrādes laikā jāsaglabā paauga, stāvoši un krituši mirušie koki, veci, dobumaini koki un retas koku sugas (kadiķi, mežābeles), jāsaglabā ūdensteces (piemēram, grāvji, strauti). Ja pēc mežizstrādes ir traucēta ūdens notece ūdenstecēs, jāveic nepieciešamās darbības, lai ūdensteces atjaunotu iespējami tuvu to dabiskajam stāvoklim.
5. kritērijs. Aizsardzības funkciju uzturēšana un atbilstoša veicināšana mežu apsaimniekošanā (īpaši attiecībā uz augsni un ūdeni).
Meža apsaimniekošanas plānošana un meža apsaimniekošana jāveic ar mērķi uzturēt, saglabāt un palielināt meža aizsargājošās funkcijas pret augsnes eroziju un ūdens resursu kvalitātes saglabāšanu; mežu apsaimniekošana uz slapjām augsnēm tiek veikta ar tādām tehnoloģijām un mežsaimnieciskām metodēm, kā arī tādos laika apstākļos, lai iespēju robežās mazinātu augsnes virskārtas bojāšanu un ūdeņu piesārņošanu, veicot meža infrastruktūras (meliorācijas sistēmas, ceļi, tilti) plānošanu, uzturēšanu un/vai būvniecību, līdz minimumam jācenšas samazināt augsnes nokļūšanu ūdenstecēs, saglabājot ūdensteču un ūdenstilpju gultnēs to dabisko vidi un funkcionalitāti.
6. kritērijs. Citu sociāli ekonomisku funkciju un nosacījumu uzturēšana.
Zemes un meža resursu īpašuma un/vai apsaimniekošanas tiesībām jābūt skaidri noteiktām un apliecinātām ar atbilstošiem dokumentiem; meža apsaimniekošanā tiek respektētas sabiedrības tiesības brīvi uzturēties mežā un netiek noteikti nepamatoti ierobežojumi brīvai pieejai mežam un nekoksnes resursu ieguvei personīgām vajadzībām; meža teritoriju ar vēsturisku un kultūrvēsturisku vērtību apsaimniekošanas plānošanā un apsaimniekošanā jānodrošina šo vērtību saglabāšana; meža, plantāciju meža un kokaugu stādījumu apsaimniekošanā iesaistītajiem darbiniekiem un līgumpartneriem atbilstoši to veicamajiem darbiem jābūt apmācītiem un informētiem par šajā standartā noteiktajām mežu apsaimniekošanas ilgtspējības prasībām, jārada droši darba apstākļi, veicot darbinieku apmācības.
Plānojot un īstenojot meža apsaimniekošanu, jāizvērtē iespējas veidot apsaimniekojamo teritoriju pievilcīgu tūrismam un rekreācijai, palielinot sugu un ainavu daudzveidību, vienlaikus neradot riskus meža ekosistēmas stabilitātei, veselībai un vitalitātei. Meža apsaimniekošanā jāveic pasākumi, lai aizsargātu meža teritoriju pret nelikumīgām darbībām (nelikumīga koku ciršana, būvniecība u. c.).
Koksnes piegādes ķēdes standarts
Otrs būtisks ar meža izmantošanu saistīts sertifikāts ir PEFC Koksnes piegādes ķēdes standarts (PEFC International Standard PEFC ST 2003:2012) (www.pefc.lv). Šis standarts ir starptautisks un piemērojams visiem PEFC sertifikācijas sistēmas lietotājiem.
Piegāžu ķēdes sertifikācija uzlūkojama kā sertificēta procedūra, kurā ar kompleksu, secīgu un savstarpēji saistītu rīcību panāk, ka ieejas informācija par piegādātā izejmateriāla izcelsmi nonāk līdz izejas informācijai par realizējamā/pārstrādē radītā produkta izcelsmi. Meža ražojumi ar PEFC apliecinājumu un/vai marķējumu rada klientos un gala patērētājos pārliecību, ka to ražošanā izmantots ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos iegūts izejmateriāls, utilizācijas materiāls un/vai materiāla izcelsmes avots tiek kontrolēts.
Koksnes piegādes ķēdē tiek izsekots visam produkta ieguves ceļam ar Pienācīgas rūpības procedūru, kas nozīmē, ka tiek nodrošināts viss pasākumu komplekss, lai informācijas ievākšana, risku novērtējums, pasākumi to mazināšanai un piegāžu ķēde darbotos ar pietiekamu rūpību.
Piegāžu ķēdē ienākošo materiālu un produktu identifikācija. Tiek pārbaudīts meža izcelsmes produkts – vai tas iegūts no droša avota vai konflikta zonas; no dabiska meža vai mākslīgi ierīkotas plantācijas; tas ir utilizācijas materiāls (meža izejvielas) vai neitrāls materiāls (nemeža izejviela).
Piegāžu ķēdes izsekošana. Izmanto divas metodes – sertificētā materiāla fiziska atdalīšana no nesertificētā un sertificētā materiāla procentuālais sastāvs konkrētajā produktā. Atkarībā no materiālu plūsmas rakstura un ražošanas tehnoloģijām organizācija izvēlas piemērotāko piegāžu ķēdes metodi.
Sertificētas produkcijas realizācija un komunikācija par to. Sertificētās produkcijas realizācijas vai nodošanas vietā organizācija klientam izsniedz sava piegāžu ķēdes sertifikāta kopiju vai nodrošina pieeju minētajam dokumentam; organizācija informē klientu par jebkurām izmaiņām piegāžu ķēdes sertifikācijas aptvērumā, lai izslēgtu nepareizu vai ļaunprātīgu sertifikāta izmantošanu.
Logo un marķējuma lietošana. PEFC logo izmantošanai nepieciešamais pilnvarojums nozīmē saņemt no PEFC Padomes vai citas PEFC atzītas sertificējošās organizācijas juridiski derīgu pilnvarojumu, kur logo izmantošanas nosacījumi atbilst standartam PEFC ST 2001:2008 (PEFC logo izmantošanas noteikumi; www.pefc.lv).
Jāatzīmē, ka šobrīd Latvijā pieņemts PEFC Mežsaimniecības darbuzņēmēju standarts (apstiprināts 23.04.2018.). Standarta mērķis ir veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, paaugstināt mežsaimniecības darbuzņēmēju sniegto pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un sociālo atbildību, tādējādi radot konkurētspējas priekšrocības sertificētiem darbuzņēmējiem.
Standarts ir piemērojams meža nozares darbuzņēmējiem neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas, kuri darbojas kādā no šīm meža apsaimniekošanas darbu jomām: mežkopības darbi – augsnes apstrāde, meža stādīšana, sēšana un jaunaudžu kopšana; mežizstrādes darbi – cirsmu izstrādes darbi, koksnes produktu sagatavošana un pievešana, šķeldošana; transportēšanas darbi – apaļo kokmateriālu un šķeldu transportēšana.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops īpašajā pielikumā “Meža stādījumi, to aizsardzība. Plantāciju meži”
