Olafs Zvejnieks: Vai “Metropole” ir pirmais “kritušais” viesnīcu biznesā un drīz tai sekos arī citi? 1
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā par savu slēgšanu uz nenoteiktu laiku paziņoja Rīgas vecākā viesnīca – vēl 1871. gadā dibinātā “Metropole”, kas pusotru gadsimtu bija pildījusi viesnīcas funkcijas.
Slēgšanas iemesls ir skaidri pateikts – viesnīcas finanšu apgrozījums šā gada septembrī, salīdzinot ar pērno, krities par 83%. Vasaras mēnešos, kad viesnīca vēl apkalpojusi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūristus, noslodze bijusi 26% no maksimālās iespējamās, bet septembrī – vien 18% un ieņēmumi vairs nesedz pat infrastruktūras uzturēšanu un algu izmaksu.
Katastrofālās tūrisma situācijas dēļ līdzīga situācija briest arī pārējās “Semarah Hotels” grupas viesnīcās, kurās bez “Metropoles” ietilpst arī “Grand Poet Hotel” un “Lielupe” – ar apmēram pusi darbinieku jau lauzti darba attiecību līgumi. Jāpiebilst, ka “Semerah” viesnīcu grupa pilnībā pieder Krievijas un Kipras dubultpilsonei Svetlanai Jegorovai.
Vai “Metropole” ir pirmais “kritušais” viesnīcu biznesā un drīz tai sekos arī citi?
Ja skatās uz notikumiem pasaulē, tad atbilde ir – jā. Pilsēta, kurā ir visvairāk luksusa viesnīcu uz vienu iedzīvotāju nekā jebkur citur pasaulē – Ženēvā –, ir nopietni satraukta par to, ka tuvākajā laikā būs jāslēdz liela daļa uz diplomātiskajām konferencēm orientēto viesnīcu, jo tagad konferences notiek attālināti interneta tiešsaistē.
Pilsētā, kurā līdzīgi kā Ženēvā daudzas viesnīcas arī orientētas uz diplomātu un valstu pārstāvju apkalpošanu – Ņujorkā –, jau martā tika slēgta pilsētas lielākā viesnīca “Hilton” 6. avēnijā, vēl virkne luksusa viesnīcu sekoja šim paraugam pavasara mēnešos.
Arī “Hilton” Vašingtonā jau slēgta. Tas pats notiek citā viesnīcu citadelē – Lasvegasā. ASV viesnīcu asociācijas prezidenta Čipa Rodžersa vērtējumā, Covid-19 krīze var likt pārtraukt darbību pusei lielvalsts viesnīcu – proti, apmēram 25 tūkstošiem. Spānijas tūrisma industrijas zaudējumi šogad tiek lēsti 100 miljardu eiro apmērā. Būtu vērts piebilst, ka tūrisms veido 12% Spānijas iekšzemes kopprodukta un tajā strādā 13% visu nodarbināto Spānijā.
“Metropole”, protams, nav uz diplomātiem orientēta viesnīca un viņu maz skar tas, ka diplomātiskās konferences pārcēlušās uz “Zoom” vai “Microsoft Team”. Taču problēmas ir visām luksusa klases viesnīcām, apgalvo biznesa informācijas resurss “barrons.com”.
Dučiem luksusa klases viesnīcu slēgušas durvis pēdējā pusgada laikā, tostarp tādas, kas bijušas šķietami nesatricināmas un spējušas pārvarēt visas iepriekšējās ekonomiskās krīzes.
Tomēr pirmās viesnīcas slēgšana Latvijā, kurai, visticamāk, sekos arī citas, liek atkal jautāt – kāda ir racionāla valsts stratēģija tūrisma atbalstam?
Diskutēts par to tiek jau kopš pavasara, bet jēdzīgs rezultāts tā arī redzams nav – proti, nozarei līdz šim piedāvāts līdzīgs atbalsts kā visām pārējām nozarēm, tikai pārējās nozarēs uzņēmējdarbība nav līdz galam apstājusies, bet tūrismā – gandrīz ir.
Iespējams, ka lēnais darba temps saistīts ar samērā viegli pārdzīvoto vasaru, kad likās – varbūt izspruksim. Jā, tūrisma nozarei tika piedāvāts grants algu subsidēšanai, taču par šī atbalsta rīka “efektivitāti” liecina tas, ka līdz šīm neviens grants nav piešķirts, pieteikumi joprojām tiek vērtēti.
Un, pat ja tagad sāks piešķirt, tūrisma operatori prognozē, ka ar domātajiem 19,2 miljoniem eiro, uz kuriem saņemti 800 pieteikumu, pietiks tikai līdz Jaunajam gadam. Ja nesekos jauna naudas “piešprice”, tad liela daļa tūrisma uzņēmumu, no kuriem daļai biznesa apjoms samazinājies pat par 98%, nākamā gada sākumā paziņos par slēgšanu un darbinieku atlaišanu.
Ņemot vērā, ka kaut kāda minimāla tūrisma plūsmas atjaunošanās gaidāma, pēc optimistiskā scenārija, ap 2021. gada maiju, bet pēc mēreni pesimistiskā – ne agrāk par 2022. gada pavasari, tas vēlreiz liek jautāt – ko darīsim?
Ļausim visai nozarei sabrukt, kā mantru atkārtojot, ka privātais bizness valstij nav jāstutē, vai arī subsidēsim to, ļoti iespējams, vēl pusotru gadu. Un – vai varam to atļauties, ņemot vērā, ka valsts budžets “sadiegts” ar optimistiskām cerībām, ka ekonomikas kritums nākamajā gadā nepārsniegs šī gada apjomus.
