Mētras Štelmaheres noskaņu fotogrāfijas 0
Latgales vēstniecības “Gors” Mākslas galerijā līdz 18. augustam skatāma jaunās gleznotājas un fotogrāfes Mētras Štelmaheres digitālo fotogrāfiju sērijas personālizstāde “Klusā daba. Portrets.”. Māksliniece rada laikmetīgas digitālās fotogrāfijas, kurās virmo postmoderniskā noskaņa ar renesanses, baroka un klasicisma glezniecības citātiem… Šajā nemierīgajā, haosa un paviršuma pasaulē Mētra rada savu idillisko, sakārtoto, mierīgo vidi.
Vienojošais apskatāmo darbu sērijās ir fotogrāfiju mērķtiecīgais inscenējums. Māksliniece par saviem darbiem teic: “Ir visai sarežģīti atrast savu rokrakstu, kas vēlāk būtu attīstāms un pilnveidojams, turklāt nekļūtu par pierastu un bezgalīgi ekspluatējamu manieri. Savas līdzšinējās fotogrāfiskās pieredzes laikā esmu atklājusi, ka man ir nepieciešama neatkarība no ārējiem apstākļiem vai prasme tos pakļaut sev, lai spētu īstenot savu ieceri.”
Māksliniece vecās lietas meklē bēniņos, aizmirstās vietās un cenšas tās parādīt tādā izskatā, kā atrastas: ar putekļiem un zirnekļu tīkliem un bieži vien turpat tiek fotografētas. Ikkatrā lietā ir kāds stāsts, iespējams, tas bijis liecinieks kādam dzīves notikumam, bet, iespējams, bijis līdzās kādam mūžam… Īpaši tiek akcentēts skaistums, kas rodas “novecojot”, piemēram, sakaltušais ziedu pušķis vai apdegušās grāmatas, tātad nevis acumirklīgais, varbūt mānīgais, bet gan savu laiku pārdzīvojušais, kas kā klusējošs liecinieks ar savu vizuālo izskatu stāsta mums stāstu, ko katrs sadzird vai saredz atšķirīgi… “Klusā daba bija pirmais, kam pievērsos, sākot fotografēt. Tas bija lielisks veids, kā attīstīt savu kompozīcijas, gaismas un krāsu izjūtu, kas komplektā ar gleznošanas praksēm spēja progresēt man vēlamajā virzienā,” nosaka Mētra.
Mākslas zinātniece Baiba Guste par jaunās mākslinieces radošo darbību teic: “Gaisma Mētrai Štelmaherei ir galvenais fotogrāfijas vizuālā tēla elements, kas veido saturu. Tā nav spilgta, bet gan kā izspraukusies caur vecu, noputējušu logu, kas rada nostalģisku sajūtu. Gaismas kustība vada acu skatienu, liekot ieskatīties ikvienā tās radītajā niansē. Izmantojot gaismu kā galveno izteiksmes līdzekli, M. Štelmahere fotogrāfijas veido kā izrādi, kur viņa kā režisore izdomā scenāriju, kā scenogrāfe rada telpas iekārtojumu, pieskaņo tērpu, aksesuārus, kustību, tādējādi veidojot tēlu.”
Izstādē ir aplūkojama fotogrāfiju sērija “Tukšums”, par ko pati māksliniece teic: “Fotogrāfijas no cikla “Tukšums” vēsta par cilvēku identitātes meklējumiem. Tās ir sava veida sarunas par sevi un dzīvi. Kaut arī šīs tēmas šķiet apspēlētas līdz banalitātei, tomēr tās ir mūžīgi aktuālas. Jo meklējumi ir veltīgi, ja nav saskatāms ceļš. Atrastās šķietamās patiesības atstāj vienīgi tukšumu.” Savukārt B. Guste, raksturojot šo mākslinieces darbu sēriju, atklāj: “Sērijā “Tukšums” jaušama mākslinieces vēlme saturiski veidot stāstījumu par cilvēku identitātes meklējumiem starp sadzīviskām lietām un situācijām, ar kurām bieži vien tiek aizpildīts ikdienišķais, varbūt šķietamais tukšums. Spēles moments starp portretu un lietām rada daudznozīmīgu sižetu ar sajūtu par atvērtu finālu.”
Īpaša ir Mētras fotogrāfiju sērija “Mātes un meitas”, kurās ikkatrā fotogrāfijā caurstrāvo maigums, kas izpaužas gan liegas gaismas tēlojumā, gan figūru pozās. “Sērijā “Mātes un meitas” tiek rādītas sirsnīgas, labestības, piedošanas, rūpju un maiguma pilnas attiecības, kurās, šķiet, nekad nav iespraucies kāds asāks vārds vai atšķirīga izpratne par lietām! Figūru pozas un iestudētās kustības atgādina par klasiskās mākslas kompozicionāliem risinājumiem, kurus var atrast Rafaela, Leonardo da Vinči, Ticiāna, Vermēra un citu mākslinieku gleznās. Varbūt tieši tāpēc šo portretu sērija līdzinās svētbildēm, kurās mūsdienu cilvēku apgarotās sejas pauž tieši tās pašas cildenās idejas,” skaidro B. Guste. Pati māksliniece par šo sēriju teic: “Interese par mātes un meitas attiecībām sākas jau manī pašā – es esmu meita un mans instinkts ir kādu dienu kļūt par mammu. Kad vēroju savu mammu un to, kāds ir mūsu kontakts, saprotu, ka saikne starp māti un meitu ir daudz dziļāka par redzamo. Šis atklājums arī bija pamudinājums sērijai – mātes un meitas, jo ģimenes ir dažādas, attiecības atšķirīgas – tās mainās līdz ar laiku, meitas pieaug un kļūst par mātēm – stāsts turpinās. Mātes rūpes un siltums ir neaizstājami, kas ir būtiski katra cilvēka dzīvē un personības veidošanā. Mīlestība un rūpes par otru cilvēku iemāca dziļākas dzīves patiesības.”
Māksliniecei savās radošajās izpausmēs vislielākā interese ir par cilvēkiem, kas apkārt, tepat līdzās. “Parādot šos vienkāršos un ikdienišķos cilvēkus pavisam neikdienišķās noskaņās, tiek atklāta nezūdoša un daudz dziļāka realitāte par viegli saskatāmo. To atklāt man ir ļoti svarīgi,” nosaka Mētra.
