Kādās situācijās izmeklējums noderīgs 0
Pēc profesores Baltiņas teiktā, onkoloģijā visbiežāk PET/CT izmeklējumu nozīmē:
- lai atvieglotu diagnostiku pacientam ar citādi grūti pierādāmu slimību. PET/CT metode norāda uz vietām organismā, kurās ir pastiprināta metaboliskā aktivitāte. Tas ļauj atšķirt labdabīgu veidojumu no ļaundabīga un gadījumos, ja PET/CT izmeklējums ir negatīvs, pasargāt no nevajadzīgas ķirurģiskas iejaukšanās, tai skaitā biopsijas. Savukārt gadījumos, kad biopsija nepieciešama, PET/CT izmeklējums ļauj precizēt tās ņemšanas vietu. Vienīgi jārēķinās ar to, ka ir audzēji, kuru metabolā aktivitāte nav paaugstināta, un kurus atrast ar PET metodi var arī neizdoties;
- lai precizētu audzēja stadiju. PET/CT ir īpaši jutīga metode slimības izplatības novērtēšanai, īpaši pacientiem ar limfomu, melanomu, krūts, plaušu, galvas un kakla daļas, zarnu un dzemdes kakla audzējiem. Šāda informācija ir ļoti būtiska, lai lemtu par terapijas taktiku, kas atšķiras agrīna un metastātiska audzēja gadījumos;
- lai atklātu ļaundabīgā audzēja atjaunošanos (recidīvu) vai metastāzes pēc terapijas pabeigšanas. Šobrīd PET/CT ir visjutīgākā metode, lai atšķirtu īstu slimības atjaunošanos no, piemēram, terapijas sekām (staru fibrozes, nekrozes, rētaudiem un citām pēcoperācijas pārmaiņām);
- lai novērtētu ārstēšanas efektivitāti. Veicot PET/CT pirms un medikamentozās terapijas laikā vai pēc tās, iespējams daudz ātrāk par anatomiskām izmaiņām noteikt, vai audzējs reaģē uz konkrēto ārstēšanu vai nē. Ja „aktīvo” punktu skaits vai to intensitāte terapijas laikā mazinās, tas vērtējams kā pozitīvs efekts. Tas ļauj ātri un vienkārši izšķirties, piemēram, par medikamentozās terapijas pārtraukšanu vai nomaiņu;
- lai plānotu staru terapiju, jo dažkārt anatomiskais defekts nesakrīt ar reālo un staru lauki ir jāmaina;
- lai diagnosticētu dažādus patoloģiskos procesus galvas smadzenēs, piemēram, audzējus vai metastāzes;
- lai papildus izmeklētu plaušu veidojumus. Piemēram, lai diferencētu labdabīgus veidojumus no ļaundabīgiem, kas atklāti rentgenizmeklēšanas vai parastas datortomogrāfijas laikā.
Kā skaidro daktere Dace Baltiņa, PET/CT iegūtie dati pacientam un ārstējošam ārstam ievieš skaidrību par procesa dabu un plašumu. Taču onkoloģijā vienīgā metode, kas apstiprina audzēja esamību, ir morfoloģiska izmeklēšana, un to pagaidām neaizstāj nekas. Taču PET/CT situāciju „pārredz” ātrāk un precīzāk.
Visbiežāk PET/CT tiek izmantots pacientiem ar limfomu, melanomu, krūts, plaušu, galvas un kakla daļas, kā arī zarnu un dzemdes kakla audzējiem.
“Taču jāņem vērā, ka PET/CT nelieto primārajai (sākotnējai) audzēju diagnostikai, jo tad tas nozīmētu pārāk liela cilvēku skaita izmeklēšanu. Tam kalpo vienkāršākas un lētākas metodes. PET/CT nekur pasaulē pagaidām netiek lietota kā skrīninga jeb sijājošās atlases metode. Te izšķirīgs ir ārsta profesionalitātes faktors un elastīga domāšana”.
