Meteņi slāvu garā 0
“No seniem laikiem pareizticīgie Masļeņicu svin septiņas dienas pirms lielā gavēņa. Tad visi ģērbjas košās drēbēs, rīb tamburīni, akordeonisti spēlē častuškas un iet vaļā lielā tirgošanās.
Tirgus galdi vai lūst no dažādiem kārumiem, no milzu patvāriem var baudīt aromātisku tēju, piekožot klāt svaigas barankas, riekstus un medainus prjaņikus ar uzrakstiem “Kuru mīlu – tam dāvinu!”, “No mīļotā dāvana – dārgāka par zeltu”, – cepēju neizsmeļamā fantāzija ļaus katram atrast sev vispiemērotāko gardumu. Bet visa centrā ir pankūkas – saules simbols,” stāsta Piejūras brīvdabas muzeja direktors Andis Dūdiņš.
“Masļeņica ilgst nedēļu, tās laikā ir jāizklaidējas, katru dienu jāiet ciemos vai pašiem jāuzņem ciemiņi. Jāizmanto pēdējās ziemas dienas, lai brauktu no kalna ar ragaviņām, jāgriežas karuseļos, jādzied dziesmas, jāiet rotaļās un jādzen joki, jo visapkārt jāvalda līksmībai. Ziema taču ir galā, un pavasaris jau klauvē pie durvīm. Viena no svarīgākajām izklaidēm ir maskarāde, kas prasa pārģērbties līdz nepazīšanai vai vismaz ietīties kažokā no galvas līdz kājām un sadzert degvīnu ar lāci. Masļeņicas pēdējā dienā dedzina salmu lelli, kas simbolizē ziemu, pavadot to līdz nākamajam gadam.”
Direktors atzīst, ka Masļeņica ir krāšņāki un skaļāki svētki nekā latviešu Meteņi, tādēļ pulcē vairāk skatītāju. Taču ziemā var pieteikties muzejpedagoģiskajai program mai “Meteņi” un kopā ar kādu folkloras kopu iepazīt arī latviešu tradicionālos gadskārtu svētkus (tālr. 63624467).
Masļeņicas svinības Piejūras brīvdabas muzejā sāksies plkst. 12. Piedalīsies folkloras kopas “Mrija”, “Žuravinka”, “Zdravica”, “Slavjaņe”, “Konfetti”, “Laipa” un vietējie estrādes kolektīvi, Liepājas krievu etnogrāfiskais ansamblis “Jarilo”, bērnudārza “Zvaigznīte” ansamblis, J. Smirnovas aerobikas klubs un sporta klubs “Atlants” ar uguns šovu. Svētku viesi varēs iesaistīties draiskulīgās spēlēs, atrakcijās un izzīlēt nākotni. Notiks Ventspils dziesmiņu konkurss, kurā ikvienam būs iespējams izcelties ar savu radošo fantāziju, pārsteidzot skatītājus ar pašsacerētām častuškām. Talanti varēs izpausties arī konkursā “Slavas minūte”. Būs tirgus, kurā stiprināt gan miesu, gan garu, iegādājoties slāvu amatnieku krāsainos darinājumus, un, protams, tradicionālā salmu lelles dedzināšana.
Pie viena nevajadzētu laist garām izdevību apskatīt četrus hektārus plašo Piejūras brīvdabas muzeju (dibināts 1954. gadā) ziemā, kad tas apmeklētājiem ir slēgts. Pašlaik tas ir vienīgais zvejniecībai veltītais brīvdabas muzejs Latvijā ar zvejnieku sētām, klētīm, vējdzirnavām, dūmnamiem, kūpinātavām, tīklu būdām, plašu jūras zvejas laivu un Baltijā lielāko enkuru kolekciju (vairāk nekā 100 eksponāti no 17. gs. līdz mūsdienām), kuras lielākie eksemplāri veido Enkuru taku līdz jūrai.
Viens no ievērojamākiem muzeja eksponātiem ir šaursliežu (600 mm) dzelzceļš, pa kuru tūrisma sezonas laikā kursē tvaika lokomotīve ar vagoniem. A. Dūdiņš sola, ka vasarā vilciena sastāvu papildinās vēl viens vagons – vaļējā platforma –, kuras pasažieri labos laika apstākļos varēs ieelpot neaizmirstamo priežu meža gaisa un ogļu kurtuves dūmu kokteili. Šis mazbānītis vēl pagājušā gadsimta 60. gados regulāri kursējis starp piejūras zvejniekciemiem. Lokomotīve būvēta 1916. gadā Vācijā, sver deviņas tonnas un spēj sasniegt 20 km/h ātrumu. Līdz 30. aprīlim brauciens ar mazbānīti pieejams vien pēc iepriekšēja pasūtījuma. Ģimenes biļete maksā pusotru latu.
Piejūras brīvdabas muzeja jaunieguvums ir Smiltnieku māja – piepilsētas dzīvojamā ēka (19. gs. beigas), kas pārlaidusi abus pasaules karus, saglabādamās labā stāvoklī. 1874. gadā Pārventā šo namu cēlis Valentīnas Žūkas vectēvs uz zemes, kas iedalīta par piedalīšanos turku karā.
Vērts apskatīt
Lielirbes baptistu lūgšanu nams pašlaik tiek pārcelts no līdzšinējās atrašanās vietas Tārgales pagastā uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju Riņķa ielā 2, kur tas atradīsies netālu no autentiski rekonstruētajām Mazirbes stacijas un Aizputes depo vēsturiskajām ēkām. Baptistu kustība Latvijā aizsākusies Ventspils apkārtnē. Lūgšanu nams pirmoreiz iesvētīts 1913. gadā. Pirmā pasaules kara laikā to nojauca un pārcēla uz jūrmalu Lielirbes upes malā, kur tajā iekārtoja zivju apstrādes cehu. Pēc kara draudze baznīcu atjaunoja un iesvētīja 1922. gadā vietā, kur tas atradās līdz demontāžai 2011. gada oktobrī. Pēc salikšanas brīvdabas muzejā Lūgšanu nama telpu apdare un iekārtojums tiks veidots pēc veciem fotoattēliem. Zināms, ka baznīcā atradīsies Piltenes baptistu draudzes dāvātie soli, no Užavas draudzes atvestais un restaurētais harmonijs, bet uz nama sienas atkal būs citāts no apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem 5. nodaļas. Ticīgie aicināti dāvāt mēbeles un citas lietas, kas telpās palīdzētu radīt pagājušajam gadsimtam raksturīgo noskaņu. Pārcelto Lūgšanu namu paredzēts atklāt uz Vasarsvētkiem, kad tur atvērs arī ekspozīciju par baptistu kustības vēsturi Ventspils novadā un Latvijā.
Kas jāapskata 1. Livonijas ordeņa pils (Jāņa 17). 2. Jaunrades nams ar Latvijā lielāko digitālo planetāriju un observatoriju (Maiznieku 11). 3. Dienvidu mols ar pastaigu promenādi un torni (19 m), no kura paveras skats uz ledus sablīvējumiem atklātā jūrā.
Kur nakšņot 1. Viesnīca “Raibie logi” (Lielais prospekts 61 – labākā viesnīca Ventspilī 2011. gadā). 2. Viesu nams “Oranžais nams” (Znotiņu 6 – Ostgalā, netālu no jūras). 3. Brīvdienu māja “Podnieki” (Robežu 185 – 7 km no centra).
Kur paēst 1. Kafejnīca “Tējas roze” (Lielais prospekts 33 – Ventspils Olimpiskā centra viesnīcā). 2. Kafejnīca “Bugiņš” (Lielā 1/3). 3. “Skroderkrogs” (Skroderu 6 – labākais restorāns Ventspilī 2011. gadā).
P. S. Ventspilij tagad ir sava valūta venti, ar kuriem var saņemt atlaides vairāk nekā 40 tūrisma objektos, tostarp naktsmītnēs un ēdināšanas uzņēmumos. Kā pelnīt ventus, skat.: www.visitventspils.com. |
